Uzrauties uz šo vēstuli ir diezgan viegli! Arvien vairāk iedzīvotāju aizdomīgus zvanus un e-pastus saista ar CSDD datu noplūdi 0
Augustā Latviju satricināja viens no pēdējo gadu apjomīgākajiem personas datu drošības incidentiem. Laikā no 8. līdz 10. augustam kiberuzbrucējs nesankcionēti ieguva informāciju no CSDD maksājumu kvītīm par laika periodu no 2008. līdz 2026. gadam. Incidents skāra aptuveni 1,2 miljonus fizisko personu un 200 000 juridisko personu.
Uzbrucēju rīcībā nonākuši tādi dati kā vārds un uzvārds, personas kods, maksājuma summa un datums, transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs un adrese, kas bija reģistrēta pakalpojuma saņemšanas laikā. CSDD uzsvērusi, ka noplūdē netika iegūti klientu tālruņa numuri, e-pasta adreses, bankas dati un e-CSDD piekļuves informācija. Datu valsts inspekcija par notikušo sākusi pārbaudi.
Kopš notikušā gan LA.LV redakcijai adresētās vēstulēs, gan sociālajos tīklos arvien biežāk cilvēki stāsta par aizdomīgiem e-pastiem, īsziņām un telefona zvaniem. Daļa saņēmēju pieļauj, ka redz pirmās CSDD datu noplūdes sekas.
Tomēr te uzreiz jāuzsver būtiska nianse – pašlaik nav pamata apgalvot, ka visi šie konkrētie gadījumi patiešām radušies CSDD incidenta dēļ. Līdzīgas krāpniecības shēmas Latvijā darbojās jau pirms kiberuzbrukuma, turklāt, kā norādīts iepriekš, e-pasta adreses un tālruņa numuri starp CSDD incidentā izgūtajiem datiem nebija.
Kāda LA.LV lasītāja redakcijai atsūtīja ekrānuzņēmumu ar e-pastu par it kā nenokārtotām parādsaistībām.
Vēstule noformēta ļoti pārliecinoši – saņēmēja uzrunāta vārdā un uzvārdā, norādīti uzņēmumu nosaukumi, reģistrācijas numuri un līgumu numuri, izklāstīts iespējamā parāda rašanās pamats un piedāvāta iespēja veikt maksājumu.
“CSDD noplūdušie dati sāk darboties pamazām,” ironizēja lasītāja, piebilstot, ka e-pasts esot diezgan garš un sastādīts pietiekami profesionāli. “Domāju, ka, ja neseko līdzi, uzrauties diezgan viegli,” viņa raksta.
Be tam e-pastā minētais SIA “Legal Balance” patiešām ir Latvijā strādājošs parādu piedziņas uzņēmums, un tā oficiālajā vietnē norādīts tas pats reģistrācijas numurs, kas redzams lasītājas atsūtītajā ekrānuzņēmumā.
Daudz tiešāk ar CSDD tematiku saistītu situāciju sociālajā tīklā “Facebook” aprakstījusi Kitija Kirila.
“Aiziet zuzīt… CSDD datu noplūde rullē… saņēmu zvanu, ka esmu apdzīvotā vietā ar 152 km/h laidusi un sodu neesmu samaksājusi. Tīrā latviešu valodā. Zvanītājs – ‘privāts numurs’,” viņa raksta.
Krāpšanas vai izjokošanas mēģinājumu gan nodevušas detaļas – zvanītājs nosaucis BMW markas automašīnu un numuru, kas sievietei neesot piederējis. Arī pats pārkāpums neatbildis viņas braukšanas paradumiem.
“Bet, ja nopietni, reāli tomēr ir neomulīga sajūta par nopludinātajiem datiem. No tā, ka sodīs atbildīgos, mūsu dati atpakaļ neiesūksies CSDD datu bāzē un izliets ūdens nesasmelsies, bet kā sadzīvot vispār ar šo?” viņa jautā.
Kitijas ieraksts izraisīja plašu diskusiju. Kāda sieviete raksta, ka arī viņai atsūtīts paziņojums par ātruma pārsniegšanu, lai gan automašīnas viņai nemaz neesot: “Smieties vai raudāt?”
Cita komentētāja savukārt stāsta, ka gandrīz identisku zvanu saņēmusi jau aptuveni gadu pirms CSDD incidenta. Arī toreiz zvanīts no privāta numura un apgalvots, ka viņa ar BMW X5 esot pārsniegusi ātrumu, lai gan BMW viņai nekad neesot piederējis.
Vairāki diskusijas dalībnieki norādīja uz to pašu – viltus paziņojumi par nesamaksātiem sodiem un līdzīgi zvani Latvijā cirkulējuši jau gadiem. Daži pat izteica versiju, ka konkrētais telefona zvans varētu būt veikts ar joku zvanu lietotni.
Tādēļ šajos gadījumos jābūt uzmanīgiem ar secinājumu, ka zvans automātiski pierāda CSDD noplūdušo datu izmantošanu.
Tas gan nenozīmē, ka bažas par noplūdušo datu izmantošanu būtu nepamatotas.
CERT.LV jaunākajā pārskatā norāda, ka jau augustā CSDD vārds nonācis krāpšanas kampaņu epicentrā. Krāpnieki masveidā izsūtījuši viltus e-pastus un īsziņas par it kā nesamaksātiem ceļu satiksmes sodiem vai transportlīdzekļa novietošanu neatļautā vietā.
Līdz šim daudzi šādi paziņojumi bijuši vispārīgi. Taču kiberdrošības eksperti brīdina – CSDD incidentā iegūtā informācija nākotnē var ļaut krāpniekiem ziņas padarīt daudz ticamākas.
Ja krāpnieka rīcībā ir cilvēka vārds, uzvārds, personas kods, automašīnas numurs, adrese vai ziņas par iepriekš veiktu maksājumu, iespējams sagatavot konkrētajam cilvēkam pielāgotu e-pastu, īsziņu vai telefona sarunu.
Tieši tādēļ nākamie krāpšanas mēģinājumi var būt daudz bīstamāki par primitīvu īsziņu ar gramatikas kļūdām.
Vienlaikus ir svarīgi atcerēties – CSDD incidentā netika nopludināti tālruņa numuri un e-pasta adreses. Tātad fakts vien, ka pēc incidenta kādam sācis zvanīt nepazīstams numurs vai pienāk aizdomīgs e-pasts, nepierāda, ka kontaktinformācija iegūta tieši no CSDD. Krāpnieki var izmantot arī citās datu noplūdēs, publiskos avotos vai iepriekš savāktās datubāzēs iegūtu informāciju.
CERT.LV iesaka neklikšķināt uz saitēm aizdomīgās CSDD vārdā sūtītās ziņās. Informācija par sodiem, transportlīdzekli vai citiem CSDD jautājumiem jāpārbauda, pašam atverot e.csdd.lv vai CSDD mobilo lietotni. Tāpat nekādā gadījumā nedrīkst apstiprināt “Smart-ID” vai “eParaksts mobile” pieprasījumu, kuru cilvēks pats nav uzsācis.
Un, visticamāk, šis ir tikai sākums periodam, kurā modrība būs īpaši svarīga – noplūdušos personas datus vairs nav iespējams vienkārši “paņemt atpakaļ”.
