“Stāv pieturā maziņš, tievs puisītis, pēc izskata spriežot, pirmklasnieks” – notikums Smiltenē atgādina, ka neviens bērns nav svešs 0
Visu cieņu tai seniorei no Smiltenes (savu vārdu nosaukt publiski viņa nevēlējās), kura nepalika vienaldzīga, 4. septembrī pamanot sabiedriskā transporta pieturvietā pie Smiltenes vidusskolas ēkas vienu pašu zem klajas debess labu laiciņu stāvam mazu puisīti, iespējams, pirmklasnieku. Stāsts par nelielu epizodi, kas ikvienam kalpo kā atgādinājums, cik svarīgi ir pievērst uzmanību bērnu drošībai, publicēts Ziemeļlatvija.lv portālā.
Todien līņāja, bet skolas pieturvietai nojumes ar jumtu un sienām pagaidām nav, pašvaldība to sola ierīkot pēc vairākiem mēnešiem.
Seniore ar savu automašīnu bija atbraukusi pakaļ kaimiņu bērnam un gaidīja viņu stāvlaukumā pie skolas. Par tālāko notikumu norisi viņa tajā pašā dienā uzreiz izstāstīja reģionālajam medijam tālruņa sarunā, aicinot uzrakstīt un pievērst skolotāju un vecāku uzmanību, cik svarīgi ir domāt par bērnu drošību dažādās situācijās.
“Sēžu mašīnā, gaidu kaimiņu puiku un skatos – stāv pieturā maziņš, tievs puisītis, pēc izskata spriežot, pirmklasnieks. Stāv, mīņājas kādas 20 minūtes, varbūt pat pusstundu. Kāpju ārā no mašīnas, eju klāt un prasu: “Draudziņ, ko tu gaidi? Mammu, tēti?” Viņš nolaiž galvu. Pieliecos zemāk, lai būtu acu kontakts, un vaicāju vēlreiz. Gaidot autobusu uz mājām. Skatos sarakstu – tāds autobuss uz viņa nosaukto vietu ir pēc pulksten 14, bet tobrīd bija aptuveni pusviens. Vaicāju – kāpēc tu, tāds maziņš, te stāvi viens pats? Tev te nav droši. Mašīnas nāk viena pēc otras. Ne tikai smiltenieši, bet arī svešinieki te brauc paēst pusdienas (tajā pašā ēkā, kur skola, tikai citā “spārnā” atrodas publiska ēdnīca – redakcijas piezīme). Viņš saka: “Man skolotāja teica, lai ejot ārā un gaidot autobusu”. Tieši tad pakaļ savam bērnam atbrauca viena cita mamma, man pašai sāpēja kājas, un palūdzu viņu, vai var to mazo knēvelīti aizvest atpakaļ uz skolu. Viņš lietū stāv viens pats, vēl saslims, un nav arī droši vienam tā stāvēt, kas zina, kāds vēl var ieraut mašīnā. Mamma tā arī izdarīja un ieveda puisīti atpakaļ skolā,” tāds ir seniores stāsts.
To noklausoties, uzreiz medijs sazinājies ar Smiltenes vidusskolas direktores vietnieci, kura savukārt uzreiz devusies pārbaudīt, kur tobrīd atrodas seniores ievērotais zēns – nu jau bijis atpakaļ klasē un tur gaidījis savu autobusu, kas no skolas pieturvietas izbrauc pulksten 14.15.
Pēc direktores vietnieces stāstītā, bija noticis pārpratums – jaunā mācību gada 2. un 3. septembrī skolā mācības beidzās agrāk, un skolēnu autobuss tajās dienās kursējis pēc cita grafika. 4. septembrī viss atkal “iegājis vecajās sliedēs”, taču zēna māte, iespējams, to piemirsusi un uzrakstījusi skolotājai īsziņu, ka zēns jāsūta ārā (mazajās klasēs ne visiem bērniem ir savi tālruņi, un stundās viņi arī nedrīkst tos lietot). Skolotāja tā arī izdarījusi un nav paskatījusies, cik tobrīd ir pulkstenis.
Pateicoties līdzcietīgajai seniorei, mazais skolnieciņš nokļuva atpakaļ savā klasē siltumā un drošībā. Kas zina, vai viņš pats, pastāvot ilgāk pieturā, pieņemtu tādu lēmumu. Šis gadījums atgādina, cik ļoti gan skolotājiem, gan vecākiem ir jāpiedomā par mazo klašu skolēnu izņemšanu no skolas pēc stundām, lai bērnu ceļš uz mājām būtu drošs.
