Latvijas valstspiederīgie pazuduši Nepālā: Rajevskis pievērš uzmanību problēmai, par kuru var nākties domāt viņu tuviniekiem 0
Pēc traģēdijas Nepālā, kur bezvēsts pazudušo vidū ir arī Latvijas valstspiederīgie, aktualizējies ne tikai jautājums par cilvēku meklēšanu, bet arī par to, kas notiek ar viņu īpašumiem un saistībām. TV24 raidījumā “Preses klubs” politologs un sabiedrisko attiecību aģentūras “Mediju tilts” līdzdibinātājs Filips Rajevskis norādīja, ka šādās situācijās jāatrod ļoti smalka robeža starp cilvēka interešu aizsargāšanu un risku, ka viņa prombūtni kāds varētu izmantot savās interesēs.
Rajevskis situāciju, kad cilvēks pazudis bez vēsts, bet juridiski joprojām atrodas neskaidrā statusā, raksturoja kā ļoti sarežģītu. No vienas puses, esot jāparūpējas, lai cilvēks nezaudētu savu īpašumu un viņa saistības tiktu nokārtotas.
Taču no otras puses, šādā situācijā pastāv arī krāpšanas risks. Rajevskis norādīja, ka Latvijā jau ir pieredze ar dažādām krāpnieciskām shēmām, tostarp telefonkrāpniekiem, tāpēc robeža starp nepieciešamu palīdzību un negodprātīgu rīcību esot ļoti plāna.
Viņaprāt, īpaši būtiska šajā situācijā ir pakalpojumu sniedzēju, piemēram, banku, rīcība. Ja cilvēks ir pazudis bez vēsts, būtu jābūt skaidram plānam, kā šādā gadījumā tiek kārtotas viņa saistības un kā tiek aizsargāts viņa īpašums.
Rajevskis pauda bažas, ka nedrīkstētu nonākt pie situācijas, kurā cilvēks pazūd un pēc tam citi sāk rīkoties ar viņa īpašumiem pēc saviem ieskatiem.
Jautājums par bezvēsts pazudušo cilvēku mantu un saistībām kļuvis īpaši aktuāls pēc traģiskajiem notikumiem Nepālā. Tieslietu ministrija 8. septembrī publicēja skaidrojumu, norādot, ka personas pazušana pati par sevi neizbeidz tās tiesības. Tuvinieki noteiktos gadījumos var rūpēties par pazudušās personas mantas aizsardzību un neatliekamu saistību izpildi.
