Banānu rūpniecība pasaulē ir apdraudēta. Vai tie izzudīs no veikalu plauktiem? 3
Laiku pa laikam pasaules medijos izskan ziņas, ka banānu rūpniecībai draud briesmas. Tomēr šie eksotiskie augļi vēl arvien nopērkami veikalos un tirgos, viešot mānīgu sajūtu, ka ir runa par kārtējo žurnālistu pārspīlējumu. Tomēr banānu rūpniecība pasaulē patiešām ir apdraudēta, un noteikti mūža galam tuvojas Kavendišs – tā sauc šobrīd vienīgo komerciāli nozīmīgo un lielos apjomos audzēto banānu šķirni.
Bet tas, kā un kāpēc Kavendišs kļuva par teju vienīgo banānu, ko vairākums vispār pazīst, ir vērtīga mācība attiecībā uz jebkuru komerciāli nozīmīgu kultūru.
Tāpēc arī nepieciešams turpināt kartupeļu un jebkuras citas lauksaimniecības kultūras selekciju pat tad, ja šķiet, ka jau atrasta ideālā šķirne.
Arī mums pazīstamā vīte
Gluži tāpat kā cilvēkus un dzīvniekus, arī augus apdraud vīrusu, bakteriālas, sēnīšu slimības. Leknie banānu stumbri komerciālajās plantācijās, par spīti lielām rūpēm un tūkstošiem tonnu izmantoto augu aizsardzības līdzekļu, dreb mikroskopiskas sēnīšu slimības priekšā.
Lielākais drauds banānu rūpniecībai, it sevišķi banānu starptautiskajai tirdzniecībai, ir tā dēvētā banānu Panamas slimība jeb banānu fuzariālā vīte.
Un šis pēdējais nosaukums jau pazīstams arī Latvijas lauksaimniekiem. Tā ir tuva radiniece postīgai slimībai – ķirbjaugu fuzariālajai vītei, kas, kā brīdina Valsts augu aizsardzības dienests, ļoti strauji var izplatīties un iznīcināt stādījumus vien dažu dienu laikā.
Ķirbjaugiem – gurķiem, ķirbjiem, arbūziem un melonēm – fuzariālā vīte izpaužas ar sāndzinumu vīšanu (tādēļ arī nosaukums), bet vēlāk iet bojā viss augs. Turklāt vīšana notiek, nezaudējot augu zaļo krāsu, kas neuzmanīgam saimniekotājam dažkārt liek ķert pēc ūdens kannas. Taču viss velti – saknes un sakņu kakls jau izpuvis, pie pamatnes augs arī aizlūst un nolīkst (plašāk par to varat lasīt Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā internetā).
Tieši augsta augsnes temperatūra un palielināts mitrums veicina vītes izplatīšanos. Bet tieši šādi apstākļi tik ļoti nepieciešami banāniem, kurus apdraud fuzariālās vītes tā dēvētais Kubas paveids.
Gurķu un ķirbju audzētāji zina, ka vītes apkarošanai iesaka kodināt sēklas. Un te ir nākamā lielā banānu industrijas liksta – Kavendiša tipa banāniem sēklu vairs nav. Jo mums, pircējiem, taču gribas pilnībā izbaudīt augļa mīkstumu, nevis laiku pa laikam izspļaut sēklas, kas raksturīgi vietējām banānu šķirnēm. Vītes izraisītājs ir sēnīšu slimība, kuras sporas ieperinās banānu rizomās un tādēļ nav pamanāmas un ir grūti apkarojamas.
Kavendišs un “Lielais Maiks”
No vairāk nekā tūkstoš banānu sugām, kas tiek audzētas dažādās pasaules malās un lietotas pārtikā, pusi veido Kavendiša tipa banāni. Šie banāni nosaukti sestā Devonšīras hercoga Viljama Kavendiša vārdā.
Tā nav gluži viena šķirne mums pazīstamā izpratnē, bet gan šķirņu grupa, kas atrodas tuvā radniecībā. Ik gadus pasaulē tiek izaudzēti 50 miljardi tonnu Kavendiša tipa banānu.
Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem turīgo Eiropas valstu un Amerikas Savienoto Valstu veikalu plauktos nonāk praktiski tikai Kavendiša šķirnes banāni. Tostarp pundurbanāni, kas jau vairākus gadus ir arī Latvijas lielāko pārtikas veikalu sortimentā.
Gluži tāpat kā tagad globālajā tirdzniecībā dominē Kavendiša tipa banāni, līdz 1960. gadam starptautiskajā tirdzniecībā dominēja “Lielais Maiks” (sākotnēji zināms ar franču nosaukumu “Gros Michel”). Šos ļoti smaržīgos augļus noteikti vēl atceras vecāki ļaudis.
Kaut gan Padomju Savienībā banāni bija reta parādība un praktiski izzuda no veikalu plauktiem septiņdesmito otrajā pusē un astoņdesmitajos, taču sākotnēji, īstenojot sadarbību ar jaunattīstības valstīm, tie šur tur bija nopērkami.
Un, protams, tie bija pieejami visā brīvajā pasaulē. Turklāt Lielā Maika šķirnes banāniem bija bieza miza, kas padarīja tos īpaši piemērotus transportēšanai.
Ļoti īsā laikā šo banānu tirgus sabruka. Iemesls tam bija jau minētās banānu vītes strauja izplatīšanās Centrālajā Amerikā. Bet tieši šajā reģionā tolaik auga praktiski visa eksporta produkcija Ziemeļamerikas un Eiropas tirgiem. Audzētāji strauji pārorientējās uz Kavendiša šķirņu grupu. Turklāt tik lielā mērā, ka vēsture atkārtojusies pilnībā.
Un jau kopš jaunās tūkstošgades sākuma satraukums aug augumā. Pietiks fuzariālajai vītei piemēroties Kavendišam, lai lielās banānu tirgus centralizācijas dēļ tā izplatītos visās nozīmīgākajās plantācijās. Pagājušā gada nogalē Kolumbijas lauksaimniecības institūts Bogotā apstiprināja, ka karantīnai pakļautas četras plantācijas valsts ziemeļos. Šajā reģionā atrodas vairākas lielās banānu audzētāju un eksportētājvalstis, kas teju pilnībā nodrošina arī Eiropas tirgu.
Šķirņu daudzveidība
Banānu tirgus likstas radīja intensīvās lauksaimniecības metodes un pilnīga izdabāšana patērētāju vēlmēm – atteikšanās no sēklām augļu pavairošanā un vienas šķirņu grupas totāla dominance starptautiskajā banānu tirgū. Tā ir galvenā mācība arī citām komerciāli nozīmīgajām lauksaimniecības kultūrām, tostarp kartupeļiem.
Ne velti 2018. gads tika pasludināts par starptautisko kartupeļu gadu, bet to selekcijā iesaistīti daudzi zinātniskie centri visā pasaulē. Pēdējā laikā arvien vairāk uzmanības tiek veltīts mums pazīstamo tupeņu priekštečiem – Andu kalnos vēl arvien augošajiem kartupeļiem.
Šajos pirmatnējos bumbuļos ir nozīmīga ģenētiska informācija, kas svarīga arī mūsdienu šķirņu atjaunošanai un kaitēkļu potenciālā posta apkarošanai. Jo īpaši, ja ir vēlme mazināt pesticīdu, herbicīdu un fungicīdu lomu agrokultūrā. Šo pašu ceļu nākas mērot arī banāniem. Starp citu viens no potenciālajiem virzieniem ir Lielā Maika un Kavendiša banānu hibridizācija.
Ēdam un ēdīsim
Tikai salīdzinoši neliela daļa visu pasaules banānu nonāk starptautiskajā tirdzniecībā. Tie ir 15% pasaules banānu ražas, taču šis apjoms ir pietiekams, lai radītu tirgu astoņu miljardu dolāru jeb 6,8 miljardu eiro vērtībā. Teju pusi no šī tirgus kontrolē pieci lielākie uzņēmumi. Trīs no tiem ir ASV bāzētas kompānijas, viena – japāņu kompānija, kas bāzēta Īrijā, un vēl viena – Ekvadoras kompānija.
Turklāt līdzīgi kā citās industrijās arī banānu jomā turpinās saplūšanas procesi. Tā 2013. gadā arī Latvijas patērētājiem ar savu uzlīmi labi pazīstamā banānu tirdzniecības kompānija “Chiquita” zaudēja savas līderpozīcijas globālajā tirgū, bet gadu vēlāk tā paziņoja par apvienošanos ar Īrijā bāzēto “Fyffes”.
Tiesa, tā paša 2014. gada nogalē japāņu kapitāla kompānija (kas Latvijā labāk zināma ar melonēm) “Fyffes” izmantoja savas tiesības atkāpties no apvienošanās darījuma. Tomēr fakts palika nemainīgs – kā paziņoja ANO Pārtikas organizācija, nu jau 80% starptautiskās banānu tirdzniecības kontrolē vien četras milzu kompānijas – “Chiquita”, “Dole”, “Fyffes” un “Del Monto”.
Lielākais banānu importētājs un patērētājs ir Eiropas Savienība. Līdz nesenam laikam tieši ES importēja 32% globālajā tirdzniecībā nonākušo dzelteno augļu. Ar 25% no globālā tirgus sekoja Amerikas Savienotās Valstis. Starp citu, tas ir daiļrunīgs fakts, jo tāpat zināms, ka banānu patēriņš ASV ir lielāks nekā ābolu un apelsīnu patēriņš kopā. Ar būtisku atrāvienu seko Krievija, kuras banānu patēriņš veido 8% globālā tirgus, Japāna – 6%, Ķīna – 5%.
