Bērnudārzu rindās – tūkstoši. Kāpēc priekšroka atsevišķu profesiju pārstāvju atvasēm, ne daudzbērnu ģimenēm? 3
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušā gada nogalē Latvijā bija vairāk nekā desmit tūkstoši bērnu, kas gaidīja vietu bērnudārzā, turklāt salīdzinājumā ar 2018. gadu gaidītāju skaits bija pieaudzis. Cik starp viņiem ir daudzbērnu ģimeņu atvašu, nav zināms, jo šāda statistika netiek apkopota.
Taču noderētu gan: jo ģimenē vairāk bērnu, jo lielāki izdevumi ir vecākiem gan par pieskatīšanu, ja trūcis vietas pašvaldības bērnudārzā, gan interešu izglītību. Uz kādu atbalstu šajā ziņā var pretendēt daudzbērnu ģimeņu vecāki? “Latvijas Avīze” turpina publikāciju sēriju, kurā pievēršamies būtiskai problēmai valstī – demogrāfijai.
Garākā rinda uz vietu bērnudārzā, ir galvaspilsētā Rīgā, kur pērn oktobrī rindā bija 2099 bērni, bet nu vietu bērnudārzā gaida pat 2538 mazuļi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pērn apkopotā informācija (datus par šo gadu ministrija pagaidām nav apkopojusi) liecina, ka vietu trūkums pirmsskolās joprojām ir problēma arī citās lielajās pilsētās un Pierīgas pašvaldībās.
Pašvaldību atbildība
Kaut pašvaldības gadu no gada tiecas palielināt vietu skaitu pašvaldību bērnudārzos, kā arī līdzmaksājumu bērniem, kuri iet privātajos dārziņos, tomēr rindas rūk lēni. Pirmsskolas izglītība ir pašvaldību atbildība, taču tās aizvien cenšas panākt, lai vismaz daļu rūpju par to uzņemas valsts: maksājot algas pirmsskolu pedagogiem, līdzfinansējot privātos bērnudārzus vai jaunu bērnudārzu ēku celtniecību.
Privāto bērnudārzu apmeklējumu valsts līdzfinansēja neilgu laiku, jo tas bija paredzēts kā pagaidu risinājums.
Šogad valdība lēma aizdot pašvaldībām naudu jaunu bērnudārzu ēku celtniecībai. Līdz ar to kopumā gada laikā varētu tikt izveidotas papildu 2500 vietas bērnudārzos, kas ļaušot bērnudārzu rindas samazināt par trešdaļu. Kopumā tas izmaksās teju 50 miljonus eiro, no kuriem valsts aizdod aptuveni pusi. Finansējumu varēja saņemt tās pašvaldības, kuras gatavas ātri sākt būvniecību un kuru projekti paredzēja samērīgas izmaksas.
Nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā 2021.–2027. gadam plānots piešķirt finansējumu pašvaldībām bērnudārza rindu mazināšanai. Atbalsts paredzēts, lai būvētu jaunas pirmsskolas izglītības iestādes un iepirktu pirmsskolas izglītības pakalpojumu no privātajiem pakalpojumu sniedzējiem.
Aizvien vairāk vietu bērnudārzos
Naudas aizdevumu 443 jaunu vietu radīšanai saņēmusi arī Rīga, kaut iepriekšējā domes sasaukuma laikā bieži tika apgalvots, ka pilsētas centrā, kur ir vislielākais pieprasījums pēc vietām bērnudārzā, pašvaldībai nav brīvju zemju, uz kā varētu celt bērnudārzu ēkas.
Kā noskaidroju sarunā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāvi Indru Vildi, tagad izdevies rast risinājumu.
Nolemts uzcelt jaunu ēku pirmsskolas vajadzībām Skanstes ielas rajonā. Uz jauno ēku varētu pārvietoties tuvējo bērnudārzu virtuves un citas telpas.
Tad esošajos bērnudārzos būs iespējams uzņemt par 240 bērniem vairāk nekā līdz šim. Aiz Rīgas nākamais lielākais vietu trūkums bērnudārzos ir Jelgavā, kur vietas trūkst aptuveni pusotram tūkstotim rindā esošo.
Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza atzīst: “Kaut visu laiku paplašinām pirmsskolas izglītības piedāvājumu, vietu nodrošinājuma pilnībā joprojām nav.” Kopumā pirmsskolas izglītības nodrošināšanai pašvaldība šogad tērē 8,2 miljonus eiro.
Šogad papildus atvērtas četras grupas (80 vietas) pirmsskolas izglītības iestādē “Sprīdītis”. Noslēgts arī līgums ar būvniekiem par to, ka tiks rekonstruēta ēka, kur savulaik jau bijis bērnudārzs, bet pēcāk tikusi iekārtota skola. Pēc rekonstrukcijas namā būs bērnudārzs vairāk nekā pusotram simtam mazuļu.
G. Auza gan piebilst, ka rindā uzskaitīti arī 925 bērni, kuri jau iet bērnudārzā, tikai privātajā, un 136 bērni, kurus pieskata pašvaldības līdzfinansētas aukles. Tāpat rindā ir bērni, kam vieta bērnudārzā vēl nepienākas, jo vecāki steidz mazuli reģistrēt rindā teju uzreiz pēc viņa nākšanas pasaulē.
Turklāt rindā uzņemti bērni, kuri nedzīvo Jelgavā: kopumā tādu rindā ir pat 700. Līdz ar to pašvaldības pārstāve secina, ka rindā reāli ir tikai 218 bērni, kam pašvaldība šobrīd nav nodrošinājusi pirmsskolas izglītību. Turklāt Jelgavas privātajos bērnudārzos ir brīvas vietas.
Jo lielāks līdzfinansējums, jo augstāka cena
Ne jau tikai Jelgavā, bet arī citās lielo pilsētu un Pierīgas pašvaldībās ir alternatīvi veidi bērnu pieskatei: privātie bērnudārzi un auklīšu dienests, ko pašvaldības līdzfinansē. Taču parasti ar pašvaldību līdzfinansējumu nepietiek, lai nosegtu visas izmaksas, līdz ar to privāto pakalpojumu izmantošana ģimenēm izmaksā samērā dārgi, kamēr pašvaldību bērnudārzi ir par velti.
Tāpēc bieži vien vecāki, palaižot bērnu privātajā bērnudārzā, tomēr to uzskata par pagaidu variantu un rindā paliek ne jau formālu iemeslu dēļ, bet gan tāpēc, ka joprojām vēlas bērnu laist pašvaldības bērnudārzā.
Agrāk pašvaldības nedeva līdzfinansējumu privātajiem dārziņiem vai arī piešķīra to pavisam niecīgu, taču no 2015. gada ir spēkā valdības noteikumi, kas liek katram bērnam, kam nav nodrošināta vieta pašvaldības dārziņā, līdzfinansēt privātā bērnudārza apmeklējumu, turklāt tērējot tikpat, cik vietvarai izmaksā vienas vietas uzturēšana pašvaldības pirmsskolas iestādē.
Pašvaldību atbalsts šajā ziņā katru gadu palielinās, piemēram, 2020. gadā pašvaldību vidējais līdzfinansējums bērniem, kuri ir pusotra līdz četru gadu vecumā un apmeklē privātos bērnudārzus, ir 247,42 eiro mēnesī,
bet bērniem, kuri privātajā bērnudārzā tiek sagatavoti skolas gaitām, vidējais līdzfinansējums ir 171,96 eiro. Salīdzinot ar pagājušo gadu, pašvaldību vidējais atbalsts pieaudzis attiecīgi par 12,45 un 6,89 eiro.
Tomēr VARAM apkopotie dati liecina, ka joprojām pašvaldību līdzfinansējums ir ļoti atšķirīgs. Šogad līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem noteikusi 31 pašvaldība, kas nevar nodrošināt visiem vietu pašvaldības dārziņos.
Vislielākais tas, kā ierasts, ir Babītes novadā: pusotra līdz četrus gadus vecajiem bērniem tas ir 330 eiro, bet lielākiem – 266 eiro mēnesī. Rucavas novadā tas ir vismazākais: attiecīgi 195,24 un 103,84 eiro.
Rīgā šogad līdzfinansējums ir 250,61 eiro mazākajiem bērnudārzniekiem un 188,71 eiro – lielākajiem. Taču privātie bērnudārzi galvaspilsētā izmaksā vairāk. Piemēram, dārziņš “Ciemos pie pasakas” izmaksā 400 eiro mēnesī, bet ēdināšanai dienā jātērē 4,20 eiro. Līdzīgas izmaksas ir privātajā bērnudārzā “Protu protu” un citos.
Kopš pagājušā gada septembra Rīga līdzfinansē ēdināšanu bērnudārzos, tostarp privātajos. Ja dārziņā ēd brokastis, pusdienas un launagu, līdzfinansējums ir 1,99 eiro.
Savukārt, ja trūcīgas, maznodrošinātas vai daudzbērnu ģimenes bērns iet privātajā bērnudārzā, kur ēdināšanas izmaksas parasti ir lielākas, pašvaldība līdzfinansē 2,77 eiro dienā. Tātad: pašvaldības atbalsts ir, taču tik un tā privāto dārziņu apmeklējums var būt papildu slogs ģimenes makam.
Vai ir cerības, ka Rīgā varētu augt pašvaldības līdzfinansējums privātajiem dārziņiem? I. Vilde saka: tas tiek pārskatīts katru gadu. Iepriekš diskusijās dzirdēts, ka politiķi izsaka viedokli: vecākiem nav labuma no paaugstināta līdzmaksājuma, jo, tikko tas kļūst lielāks, tā privātie dārziņi paceļ cenu.
Arī G. Auza atzīst, ka pašvaldības līdzfinansējums nesedz visas izmaksas privātajā dārziņā, taču, cik tieši vecākiem būs jāpiemaksā, atkarīgs no izvēlētā bērnudārza: to prasītās maksas ir atšķirīgas. Jelgava līdzfinansējumā par katru bērnu piemaksā 220 eiro, par piecgadīgiem un sešgadīgiem bērniem līdzfinansējums ir 200 eiro, jo par šo bērnu sagatavošanu skolai maksā valsts. “Vecākiem pašiem parasti jāpiemaksā 40–75 eiro plus ēdināšanas maksa,” teic G. Auza.
Taču ir arī dārgāki privātie dārziņi. Piemēram, ja jelgavnieki izvēlas privāto bērnudārzu “Mācos mācīties”, pašiem jāmaksā 181 eiro mēnesī un vēl 3,20 eiro dienā par ēšanu.
Attiecībā uz ēdināšanu jāpiebilst, ka Jelgavā pēdējos divos gados pašvaldība par ēdināšanu bērnudārzā piemaksā līdz 50 eiro, ja bērns nāk no daudzbērnu, trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes. “Tas ir ļoti svarīgs un nozīmīgs atbalsts, jo ēdināšana dienā izmaksā 2–2,70 eiro,” paskaidro G. Auza.
Arī pašvaldības līdzfinansējums auklēm ir atšķirīgs. Šogad tas vismazākais ir Ogrē – 80 eiro, bet vislielākais – 241,92 eiro – Carnikavas novadā. Pilna laika aukles alga Rīgā un Pierīgā ir vismaz 600 eiro, līdz ar to skaidrs, ka lauvas tiesa izmaksu, arī izmantojot aukļu pakalpojumu, ir uz vecāku pleciem.
Kam priekšroka tikt bērnudārzā
Pašvaldību saistošajos noteikumos par uzņemšanu bērnudārzā daļai bērnu tiek dota priekšroka. Piemēram, saskaņā ar likumu ārpus kārtas bērnudārzos tiek uzņemti militārpersonu bērni.
Arī policistu un robežsargu ģimenēs dzimušajiem ir priekšroka uz vietu dārziņā, bet tikai tad, ja vecāks pārcelts pildīt dienesta pienākumus uz citu pašvaldību.
Nekādas citas prioritātes iekļūšanai bērnudārzos likumā nav paredzētas, tāpēc tās pašvaldība nosaka pēc saviem ieskatiem. Pētot pašvaldību noteikumus, redzams, ka katrai vietvarai ir savas prioritātes, un diemžēl ir gadījumi, ka daudzbērnu ģimenes tajās neietilpst.
Piemēram, Rīgā daudzbērnu ģimeņu bērniem nav prioritātes uzņemšanai bērnudārzos. Ja bērni dzimuši viens pēc otra, daudzbērnu ģimenei var noderēt tā sauktā brāļu/māsu prioritāte. Proti, ja viens ģimenes bērns jau apmeklē attiecīgo bērnudārzu, tad brāli vai māsu tajā uzņem prioritāri.
Taču, ja bērnudārzs jau pabeigts, šī prioritāte vairs nestrādā. Tieši tā gadījās Solvitas Ķerves ģimenē, kur aug trīs bērni – sestklasniece Amēlija, otrklasnieks Rūdolfs un bērnudārznieks Renārs.
Meita absolvēja bērnudārzu maijā, septembrī bērnudārza gaitas vajadzēja sākt dēlam, bet prioritāte vairs nedarbojās.
Gadījumos, ja skolās darbojas arī pirmsskolu grupas un vecākie bērni mācās skolā, tad gan jaunākajiem ģimenes bērniem ir priekšroka tikt uzņemtiem attiecīgajā bērnudārzā, jo tā ir viena iestāde. Prioritāte ir noteikta arī trīnīšiem.
Daudzbērnu ģimeņu par daudz?
Jelgavā, kur Solvitas ģimene dzīvo tagad, šāda prioritāte daudzbērnu ģimenēm ir. Saskaņā ar pilsētas saistošajiem noteikumiem daudzbērnu ģimeņu bērniem priekšrocības ir gana lielas: vēl augstāka prioritāte ir tikai likumos minēto amatpersonu atvasēm, bērniem, kam ir medicīniski pedagoģiskās komisijas vai bāriņtiesas rekomendācija, kā arī bāreņu ģimenēs dzimušajiem. Šogad 148 bērni rindā uz bērnudārzu pieteikti ar daudzbērnu ģimenes prioritāti.
Solvita gan stāsta, ka viņas ģimenes gadījumā sākumā šo prioritāti nav bijis iespējams izmantot: izglītības pārvaldē pateikts, ka daudzbērnu ģimeņu pilsētā esot par daudz.
Tāpēc ne visiem no kuplajām ģimenēm nākušajiem pietiek vietas pašvaldības bērnudārzā. Jaunākais dēls aizsūtīts privātajā dārziņā, kas ģimenei radījis lielus papildu izdevumus – ap 150 eiro mēnesī. Solvita ar uzstājību gan izkarojusi bērnam vietu pašvaldības bērnudārzā.
G. Auza toties saka: tā nu gan nevajadzētu būt, ka pārvaldē kāds izsakās, ka daudzbērnu ģimeņu ir pārāk daudz. “Tas ir jauki, ka mums pilsētā ir daudzbērnu ģimenes, un šīm ģimenēm ir jāpalīdz,” teic G. Auza.
Solvita atzīst: neraugoties uz sākotnējo negatīvo pieredzi, ar jaunāko dēlu bijis daudz vieglāk nekā tad, kad dzima vecākā meita. Tolaik pašvaldības nemaz nelīdzfinansēja privātos bērnudārzus. Toreiz, lai iekļūtu pašvaldības bērnudārzā, Solvitas vīrs naktī stāvējis rindā pie jaunuzcelta bērnudārza.
Priekšroka arī novada domes darbiniekiem
No pašvaldībām, kur ir lielas rindas uz bērnudārzu, Jūrmalā ir salīdzinoši augsta prioritāte daudzbērnu ģimenēm – otrā, trešā prioritāte ir esošo bērnudārznieku brāļiem/māsām. Ir gan arī prioritāte dažādiem pašvaldībai svarīgiem darbiniekiem, taču tā novietota zemāk.
Mārupē arī daudzbērnu ģimenēm ir priekšroka uz bērnudārzu, taču tā ir aiz brāļu/māsu, kā arī pašvaldības darbinieku bērnu prioritātes. Ikšķilē daudzbērnu ģimeņu bērniem nav priekšrokas uz uzņemšanu bērnudārzā, novada domes darbinieku bērniem gan šāda prioritāte ir. Liepājā nav daudzbērnu ģimeņu prioritātes, bet ir brāļu/māsu prioritāte. Ādažos un Tukumā daudzbērnu ģimeņu bērniem nav priekšrocību.
Atbalsts ģimenēm gan nepieciešams arī vēlāk, kad sāktas skolas gaitas. Piemēram, kamēr vecāki darbā, labi, ja bērni ir pieskatīti un izmācījušies pagarinātajā dienas grupā. Jelgavā valsts mērķdotāciju skolotāju algām pamanās sadalīt tā, lai visiem sākumskolēniem būtu pieejama pagarinātā dienas grupa. Tikmēr Rīgā daļā skolu tās ir par maksu.
Nodarbības gan par brīvu, gan dārgas
Vēl viens svarīgs aspekts bērna audzināšanā ir interešu izglītība, kā arī iespēja apmeklēt sporta, mākslas vai mūzikas nodarbības.
“Latvijas Avīzei” sazinoties ar pašvaldībām, nācās secināt: ja ģimene bērnam izvēlas nodarbības pašvaldību finansētos bērnu un jauniešu vai jaunrades centros, sporta, mūzikas un mākslas skolās, ģimenes budžets no tā necieš, jo vecāku līdzmaksājums ir niecīgs vai pat nekāds.
Piemēram, Jelgavas jaunrades nama “Junda” direktore Ilze Jaunzeme stāsta, ka maksa par nodarbību apmeklējumu gan ir noteikta – 10 eiro mēnesī, bet Jelgavā deklarētajiem bērniem šī maksa nav jāmaksā. “Jundā” nodarbības piedāvā jau mazuļiem no pusgada vecuma: tā ir skola mazajiem, kur viņi darbojas kopā ar vecākiem. Savā starpā var komunicēt gan bērni, gan māmiņas. “Mammām nekas nav jāmaksā, tikai jābūt kopā ar bērnu,” teic G. Auza.
Rīgā interešu izglītība ir par brīvu bērniem, kuri reģistrēti Ģimeņu atbalsta reģistrā, kurā iekļauj daudzbērnu ģimenes. Rīgā jauniešu un bērnu centros ir arī brīvā laika istabas, kur bērni var pavadīt pēcpusdienas, kamēr vecāki darbā. Tikmēr Jelgavas “Jundā” liek uzsvaru uz dalību konkrētos pulciņos, kur laiku pavada saturīgi.
Citādi ir, ja bērnu saista nodarbes, ko pārsvarā piedāvā privātie nodarbību organizētāji. Tad maks jāatver vecākiem. Daudzbērnu ģimeņu bērniem vismaz pagaidām nekādu atlaižu nav. Dažkārt privātā sektora piedāvājumu vecāki izvēlas pēc negatīvas pieredzes pašvaldības finansētā izglītības iestādē.
Piemēram, Solvitas meita Amēlija no sešu gadu vecuma spēlēja vijoli un apmeklēja mūzikas skolu Rīgā. Pēc pārcelšanās uz Jelgavu mainīja arī mūzikas skolu, kur pedagoģe izrādījās nesavaldīga. Tagad meitene spēlē klavieres privātā mūzikas skolā. Uz šo skolu dodas arī lielais dēls. Par abiem mēnesī jāmaksā 72 eiro. Agrāk, kad Rūdolfs apmeklēja futbola treniņus, tas ģimenei izmaksāja 36 eiro mēnesī.
Pašvaldības vismaz pagaidām nav gatavas piešķirt tādu pašu līdzfinansējumu, kādu novirza uz pašvaldības dibinātajām interešu izglītības, sporta vai kultūrizglītības iestādēm, privātajiem attiecīgo pakalpojumu sniedzējiem. Gan G. Auza, gan I. Vilde pauž uzskatu, ka pašvaldības piedāvātās interešu izglītības nodarbības ir gana daudzveidīgas un kvalitatīvas, lai bez privātā piedāvājuma izmantošanas ģimenes varētu iztikt.
Taču dalība dažādās nodarbībās bieži nozīmē arī citus izdevumus: dalības maksu sacensībās, ceļa izdevumus, dodoties uz tām, tērpu, mūzikas instrumentu un cita inventāra iegāde. Daļā pašvaldību arī tam ir iespējams gūt atbalstu. Jelgavā pašvaldība izveidojusi Izglītības atbalsta fondu, kas sekmē un finansiāli atbalsta pilsētas pedagoģisko darbinieku un talantīgu skolēnu izglītošanos.
Fondā katra vajadzība tiek izvērtēta atsevišķi. Ir, piemēram, pirkti mūzikas instrumenti jauniem, talantīgiem jelgavniekiem. 2018. gadā piešķirti 1800 eiro, bet pērn – 2000 eiro talantīgo skolēnu izglītības izdevumu apmaksai.
Jāpiebilst arī – kamēr skolās pārsvarā ir valsts apmaksātas interešu nodarbības, bērnudārzos vairāk darbojas privātie pakalpojumu sniedzēji un interešu izglītība ir par maksu, kaut bieži vien, piemēram, dziedāšanas pulciņu vada tā pati muzikālā audzinātāja, kas strādā bērnudārzā. Taču cenas ir dažādas: maksa var būt tikai 10 eiro mēnesī, bet var arī būt jāmaksā daudzreiz vairāk.
Viedoklis
Derētu celt līdzfinansējumu privātajiem
Vai Rīgā arī vajadzētu vairāk atbalstīt daudzbērnu ģimenes gan bērnudārza, gan interešu izglītības nodrošināšanai?
Iveta Ratinīka, Rīgas domes Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja (“Attīstībai/Par”): “Pirmais darbs, ko šajā jomā darīs jaunais Rīgas domes sasaukums, ir sakārtot rindu, izpētīt, no kurienes uz Rīgas bērnudārziem tiem vesti bērni. Tāpat ir jāgādā par kvalitātes palielināšanu un algu palielināšanu bērnudārza personālam.
Būtu ļoti labi, ja varētu celt līdzfinansējumu privātajam bērnudārzam un vairāk līdzfinansēt privāto interešu izglītību, jo lielām ģimenēm ir grūtāk apmaksāt visas vajadzības. Taču šādi rosinājumi allaž atdursies pret citām prioritātēm.”
“Neprasām atbalstu, tomēr priecājamies par to”
Rīdzinieki Dace un Sandis Sladkēviči audzina trīs meitas: Samantu (12), Rebeku (9) un Florenci (3). Viņu pieredze ar uzņemšanu bērnudārzā esot tikai tā labākā.
Visas Sladkēviču meitenes uzņemtas pašvaldības dārziņā no trīs gadu vecuma. Jaunākajām meitām tikt vienā un tajā pašā dārziņā palīdzējusi tā sauktā brāļu/māsu prioritāte, taču arī ar vecākās meitas iekārtošanu dārziņā pieredze bijusi laba.
“Tajā brīdī, kad Samantai vajadzēja sākt iet bērnudārzā, mainījām dzīvesvietu un rindā tuvējā bērnudārzā pieteicāmies tikai maijā. Liels bija pārsteigums, kad uzzinājām, ka jau septembrī meita varēs iet šajā dārziņā,” stāsta Dace.
Pusotrgadniekiem gan pašvaldības bērnudārzos tiek piedāvāts daudz mazāk vietu, un Dace atzīst, ka tik agri tikt pašvaldības dārziņā nemaz nav cerējuši, tāpēc meklēti citi risinājumi, kā nodrošināt aprūpi meitām, kamēr vecāki darbā. Vecākās meitas līdz triju gadu vecumam pieskatījusi vecmāmiņa.
“Sākumā, kad bija jāiet atpakaļ uz darbu, jo pabalstu vairs nemaksāja, bija neliela panika: kurš gan pieskatīs bērnu! Vīramāte bija jau cienījamos gados, bet mēs dzīvojām sestajā stāvā bez lifta, tāpēc sākumā nemaz neiedomājos par šo risinājumu. Taču viņa pati pieteicās pieskatīt mazmeitu.
Vienojāmies arī par samaksu: mazāku, nekā jāmaksā auklēm, bet vismaz kaut kādu, lai mēs nejustos parādā. Turklāt svešu aukli savā mājā nemaz negribētu,” atzīst Dace. “Labi, ka tā viss nokārtojās, jo tolaik privāto bērnudārzu bija maz, turklāt tad vēl nebija pašvaldības līdzfinansējuma, tāpēc tas bija ļoti dārgi.”
Jaunākā meita, līdz sagaidīja vietu pašvaldības bērnudārzā, apmeklējusi privātu bērnu pieskatīšanas centru. “Uz pašvaldības bērnudārzu, protams, pretendējām jau no pusotra gada, bet tas bija tāpēc, lai saņemtu līdzfinansējumu privātajam dārziņam,” atklāj Dace.
Taču, neraugoties uz līdzfinansējumu, ik mēnesi ģimenei bija jāmaksā ap 200 eiro. Ko tas nozīmēja ģimenes budžetam? “Tas bija lētāk, nekā ņemt privāto aukli,” saka māmiņa. “Tomēr grūti tas ir.”
“Tas ir normāli,” spriež Sandis. “Bērns bija pie vietas, paēdis. Mans kolēģis auklei maksā 200 eiro nedēļā.”
Jāpiebilst, ka Florence apmeklēja nevis privāto bērnudārzu, bet bērnu pieskatīšanas centru, kur pašvaldības līdzfinansējums ir mazāks – tikai 145 eiro. Turklāt atšķirībā no bērnudārza šādos centros pašvaldība neapmaksā bērnu ēdināšanu, kas izmaksājusi četrus eiro dienā. Dace uzskata, ka nevajadzētu būt atšķirīgam atbalstam, jo centrs būtiski neatšķiras no bērnudārza.
Taču ir arī pozitīvais: Rīgas dome pamazām sākusi sniegt atbalstu bērnu ēdināšanai jau tad, kad vidējā meita vēl gājusi bērnudārzā. “Un sākumā tas bija tikai daudzbērnu ģimenēm; tā ka mums vieniem no pirmajiem bijusi iespēja izbaudīt arī bezmaksas ēdināšanu bērnudārzā,” teic Dace.
“It kā tas nav liels atbalsts, tomēr bija patīkami.” Ģimene novērtē arī to, ka pusdienas skolā visiem skolēniem ir valsts vai pašvaldības apmaksātas. Pavasarī, kad meitenēm bija attālinātās mācības, ģimene saņēmusi arī dāvanu karti pārtikas iegādei.
“Sākumā biju par to ļoti skeptiska. Domāju, ka par to naudu labāk varēja skolā izremontēt kādu klasi vai nopirkt kādu iekārtu. Taču, kad sapratu, cik daudz bērni apēd, ja visu dienu ir mājās, tad gan domāju: paldies Dievam, ka mums iedeva tās dāvanu kartes!” saka Dace.
“Jogurta trauciņš maksā 80 centus, bet tas tiek izēsts minūtes laikā! Kad meitenes vienas palika mājās, bija jāpērk vairāk tādas lietas, ko viņām ēst, ja nav sagatavots ēdiens.” Daces ieskatā dāvanu kartes ir labāks risinājumus nekā visiem vienādas pārtikas pakas.
Nedaudz traucējis vien tas, ka par dāvanu kartēm nav bijis iespējams iegādāties kādas saimniecības preces un pat ne visu pārtiku, piemēram, šokolādi nevarēja pirkt. “Tad kasierei sacījām, lai atšķiro nost visu, ko nevar apmaksāt ar dāvanu karti. Par to tad maksājām paši,” atceras Sandis.
Jautāti, vai Rīgā arī vajadzētu ieviest daudzbērnu ģimenēm priekšroku uzņemšanai bērnudārzos, Dace un Sandis atzīst: ja priekšroka ir daudziem, no tās vairs nav jēgas.
“Prioritātes ir daudzas. Kad meitas tika dārziņā ar brāļu/māsu prioritāti, tāpat nebijām rindā pirmie, jo ir citas – svarīgākas – prioritātes,” stāsta Sandis.
Turklāt atbalsts var būt nepieciešams arī viena bērna ģimenei, jo sevišķi, ja tā ir viena vecāka ģimene vai vecākiem ir zemi ienākumi. “Pieļauju, ka ir viena bērna ģimenes, kur situācija ir grūtāka nekā daudzbērnu ģimenēm,” secina Dace. “Tajā pašā laikā: jo vairāk bērnu, jo grūtāk samaksāt par privāto bērnudārzu, ja bērns nav ticis pašvaldība dārziņā.”
Tāpat vecāki teic, ka daudzbērnu ģimenēs grūtāka ir loģistika: bērnu izvadāšana pa skolām un pulciņiem. Nu jau lielās meitas pašas braukā un ģimenē novērtē, ka Rīgā skolēniem sabiedriskais transports ir par brīvu.
Kad jautāju, cik izmaksā bērnu ārpusskolas nodarbības, vecāki izsaucas: “Nulli! Jo esam daudzbērnu ģimene!” Pēcāk gan izrādās, ka ne viss ir par baltu velti, bet tikai daļa nodarbību: tās, ko meitenes apmeklē pašvaldību finansētajās mūzikas un sporta skolās.
Vaicāti, kā kopumā vērtē valsts un pašvaldību atbalstu daudzbērnu ģimenēm, Dace un Sandis smej, ka neviens bērns viņu ģimenē nav radīts pabalstu dēļ. “Taču katru atbalstu novērtējam,” piebilst Dace. “Nav jau tā, ka tā valsts un pašvaldība neko nedod!
Kad atceros, kā mamma mani un brāļus audzināja, tad saprotu, ka tagad ir daudz vieglāk. Taču mūsu prasības ir augušas.”
Sandis saka: svarīgāk par pabalstiem ir, lai valsts un pašvaldības gādā par kvalitatīvām skolām, kur strādātu spējīgi un labi apmaksāti pedagogi.
Ģimenes izmaksas bērnu interešu nodarbībām
Samanta mācās pašvaldības mūzikas skolā, bet Rebeka pašvaldības sporta skolā spēlē basketbolu. Par nodarbībām kā daudzbērnu ģimenes bērniem nekas nav jāmaksā.
Arī par basketbola nometni bija jāmaksā uz pusi mazāk nekā citiem bērniem: diennakts nedēļas nometne izmaksāja tikai 80 eiro.
Peldētapmācība Samantai un Rebekai reizi nedēļā izmaksā 58 eiro mēnesī par abām.
Florencei angļu valodas nodarbības bērnudārzā izmaksā 10 eiro mēnesī.
