Biedrība: ZM nākamā gada budžetā vairāk finanšu resursu bija jāatvēl valsts meliorācijas sistēmu sakārtošanai 0
Zemkopības ministrijas (ZM) nākamā gada budžets ir atbilstošs valsts iespējām, taču bija jāatvēl vairāk finanšu resursu valsts meliorācijas sistēmu sakārtošanai, kas ir jau iepriekšējos gados izveidojusies problēma, šādu viedokli pauda biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
“ZM nākamā gada budžets ir atbilstošs iespējām,” sacīja Dzelzkalēja-Burmistre, norādot, ka pilnīgi visam vajadzīgajam kā allaž līdzekļu nav pieticis, taču ar šo budžetu būs iespēja turpināt iepriekš aizsāktās valsts atbalsta programmas, kas ir nepieciešams, jo lauksaimniecība pēc būtības ir ilglaicīgs bizness.
Viņa piebilda, ka šogad, tāpat kā iepriekšējos gadus, ZM budžetā pietrūkuši resursi valsts meliorācijas sistēmu kopšanai, kam līdzekļIlustratīvs attēls. us piešķir no Zemkopības ministrijas budžeta.
“Tas mums ir sāpīgs jautājums, valsts nozīmes meliorācijas sistēmām līdzekļu vienmēr ir par maz, lai gan tās ir svarīgas saimnieciskajai darbībai lauksaimniecībā un mežsaimniecībā,” sacīja Dzelzkalēja-Burmistre, norādot, ka valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšanai un kopšanai, kuras ekspluatāciju un uzturēšanu īsteno valsts, ir būtiski jāpalielina finansējums. To, kam šim mērķim nav pietiekoši atvēlēti resursi, pierādot plūdi un lietavas iepriekšējos gados.
“Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece piebilda, ka pozitīvi vērtējami ministrijas centieni palielināt Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju vietējā un ārvalstu tirgū, kā arī mazināt Eiropas Savienības tiešmaksājumu netaisnīgās sistēmas ietekmi uz Latvijas lauksaimniekiem. “Redzam, ka šajā virzienā kaut kas tiek darīts, jo resursi šim nolūkam ir atvēlēti,” viņa sacīja. Vienlaikus vēl esot ļoti tāls ceļš ejams, lai palielinātu pašu ražotās produkcijas īpatsvaru Latvijas produktu klāstā, sacīja biedrības pārstāve.
Komentējot ZM izstrādāto jauno atbalsta mehānismu mazajiem ražojošajiem lauksaimniekiem ar maksimālo pieejamo atbalstu gadā līdz 1250 eiro, viņa norādīja, ka šo atbalstu bija vajadzējis novirzīt mērķtiecīgāk, atbalstu piešķirot, nevis mazo lauksaimnieku shēmas dalībniekiem atbilstoši apsaimniekotās zemes platībām, bet gan jauna atbalsta programmas, kurā atbalsta saņemšanas priekšnosacījums būtu tā rezultātā sasniegt noteiktus rezultātus. “Šie resursi ir vajadzīgi, lai lauksaimniecība attīstītos, bet, mūsuprāt, naudu bija jāiegulda mērķtiecīgāk. (..) Šis ir kā iedot “zivi, bet neiedod makšķeri”. Mūsu ieskatā nauda bija jādod, kādam ar skaidru vīziju, kādus mērķus viņš ar to vēlas sasniegt,” sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.
Jau ziņots, ka ZM nākamā gada budžets sasniegs 698,861 miljonu eiro, kas ir par 3,9% vairāk nekā gadu iepriekš, tostarp 116,585 miljoni eiro nākamgad paredzēti pamatfunkciju īstenošanai, liecina piektdien valdībā apstiprinātais budžeta plāns.
Plānots, ka nozīmīgākie sabiedrības ieguvumi no nākamā gada budžeta ZM nozarēs būs palielināt Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju vietējā un ārvalstu tirgū, kā arī mazināt Eiropas Savienības tiešmaksājumu netaisnīgās sistēmas ietekmi uz Latvijas lauksaimniekiem, mazināt Eiropas Savienības tiešmaksājumu netaisnīgās sistēmas ietekmi uz Latvijas lauksaimniekiem. Panākt, ka mazās un vidējās saimniecības vairāk ražos pārtiku vietējam tirgum, kā arī būtiski uzlabot materiāltehnisko bāzi Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Bulduru Dārzkopības vidusskolas studentiem, norādīts Finanšu ministrijas izvietotajā informatīvajā materiālā.
“Zemnieku saeima” ir dibināta 1999.gadā, un tās biedri ir gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. “Zemnieku saeimas” biedri apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbinieku.
