Brisele izvērtē ASV sankciju ietekmi uz “Nord Stream 2” uzņēmumiem; Vācija pretsoļus nespers 0
Eiropas Komisija (EK) sestdien pavēstīja, ka tā izvērtē potenciālo ASV sankciju ietekmi uz Eiropas Savienības (ES) uzņēmumiem, kas ir iesaistīti gāzesvada “Nord Stream 2” būvniecībā Baltijas jūrā.
“ES principā ir pret sankciju noteikšanu ES uzņēmumiem, kas veic legālu uzņēmējdarbību,” sacīja EK pārstāvis sakariem ar presi.
“EK mērķis vienmēr ir bijis garantēt, ka “Nord Stream 2″ darbojas caurskatāmā un nediskriminējošā veidā ar atbilstošu regulējošo pārraudzību, kā arī atbilstoši starptautisko un ES enerģētikas normu principiem.”
Kā sestdien norādīja Vācijas valdība, ASV sankcijas ir iejaukšanās iekšējās lietās, tomēr nekādus atbildes pasākumus pret Vašingtonu nespers.
ASV sankcijas nav vērstas pret Vāciju, bet pret privātuzņēmējiem, skaidroja Vācijas valdības transatlantiskās sadarbības koordinators Pīters Beiers.
“Tāpēc Vācija nespers atbildes soļus. Ja kaut kas tāds arī notiktu, tad tikai Eiropas līmenī, bet arī tas nenotiks,” sacīja amatpersona.
Vācijas valdība gāzesvada plānošanas laikā nav pietiekami novērtējusi šī projekta politisko ietekmi, atzina Beiers.
“Baltijas cauruļvada projekta kritika no mūsu Eiropas partneru puses ir skanējusi jau sen. Mēs pārāk ilgi neuztvērām to nopietni,” sacīja amatpersona, vienlaikus paužot šaubas, vai pašreizējā situācijā “Nord Stream 2” vispār tiktu būvēts.
Vācijas federālā valdība pauž nožēlu par to, ka sankcijas pret “Nord Stream 2” stājušās spēkā, tviterī pavēstīja valdības oficiālā pārstāvja vietniece Ulrika Demmere.
“Federālā valdība noraida šādas eksteritoriālās sankcijas. Tās skar Vācijas un Eiropas uzņēmējus un ir uzskatāmas par iejaukšanos mūsu iekšējās lietās,” teikts paziņojumā.
Demmere arī uzsvēra, ka Vašingtona skaidro savas aktivitātes ar nepieciešamību aizstāvēt Ukrainu.
Ņemot vērā ceturtdien Berlīnē parakstīto principiālo vienošanos par Maskavas un Kijevas jaunu gāzes transportēšanas līgumu, spēkā stājušās ASV sankcijas izskatās “sevišķi nesaprotami”, norādīja valdības pārstāve.
Tostarp sankciju režīms jau sācis darboties.
Šveices uzņēmums “Allseas” apturējis līdzdalību gāzesvada “Nord Stream 2” būvniecībā, naktī uz sestdienu uzreiz pēc tam, kad spēkā bija stājies ASV likums par sankcijām, pavēstīja uzņēmums.
ASV prezidents Donalds Tramps akceptējis Kongresa apstiprināto sankciju paketi pret uzņēmumiem, kas piedalās gāzesvada “Nord Stream 2” būvniecībā.
Soda pasākumu ietvaros cita starpā paredzēts aizliegums iebraukt ASV. Visi uzņēmumu aktīvi, kas atrodas ASV, tiks iesaldēti.
Tas var atstāt iespaidu uz “Allseas” aktīviem Savienoto Valstu Teksasas štatā, kā arī uz uzņēmuma kuģiem, kas kursē ASV teritoriālajos ūdeņos.
Līdz ar “Allseas” lēmumu rodas šaubas, vai 11 miljardus dolāru vērtais projekts tiks pabeigts laikā, apdraudot arī plānus, ka ātri tiks palielināta dabasgāzes pārdošana Eiropā, izmantojot šo gāzesvadu, norāda ziņu aģentūra “Reuters”.
Maskava iepriekš prognozējusi, ka gāzesvads būs gatavs dažu mēnešu laikā.
Trampa administrācija iebilst pret “Nord Stream 2”, skaidrojot, ka ar šo projektu tiks pastiprināta Krievijas prezidenta Vladimira Putina ekonomiskā un politiskā ietekme Eiropā. Analoģiska nostāja bija arī Obamas administrācijai.
Ja “Nord Stream 2” tiks izbūvēts, Ukraina zaudēs vairākus miljardus dolāru, ko tā saņem par gāzes tranzītu, skaidro Vašingtona.
