“Fon der Leiena desmitreiz ieliek Siliņai muldēšanā!” Krištopans asi kritizē Eiropas vadītājus un brīdina par norietu 0
Eiropas Savienības vadības paziņojumos daudz tiek runāts par drošību, ekonomiku, enerģētiku un Eiropas spēju aizstāvēt savas intereses, taču Eiropas Parlamenta deputāts Vilis Krištopans uzskata, ka aiz šiem skaļajiem solījumiem trūkst konkrētas rīcības.
Viņš īpaši asi vērsās pret Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu, pārmetot viņai pārmērīgu koncentrēšanos uz regulējumu un nepietiekamu uzmanību, viņaprāt, būtiskākajiem Eiropas drošības un konkurētspējas jautājumiem.
“Fon der Leiena desmitreiz ieliek Siliņai muldēšanā!” Krištopans, kurš Eiropas Parlamentā pārstāv Latviju un politisko grupu “Eiropas patrioti”, sarunā fon der Leienas nostāju raksturoja ļoti kritiski.
Viens no jautājumiem, kam Krištopans pievērsās, bija Eiropas attiecības ar Kanādu un tās premjerministru Marku Kārniju. Krištopans kritizēja izvēli ciešāk sadarboties ar Kārniju, uzsverot Kanādas daudz mazāko ekonomisko un politisko svaru salīdzinājumā ar ASV. Kārnijs kopš 2025. gada ir Kanādas premjerministrs un Liberālās partijas līderis.
“Iekodīsim otru kodienu Trampam pakaļā. Pasauksim Kārniju, lai tas Tramps redz, ja? Kas ir Kanāda un kas ir Amerika? Amerika ir desmit reizi lielāka!”
retoriski vaicāja Krištopans, paužot neizpratni, kāpēc, viņaprāt, Eiropas politiskajā retorikā nepietiekami tiek uzsvērta sadarbība ar ASV un NATO.
Īpaši asi deputāts kritizēja Eiropas Komisijas piedāvātos risinājumus. Viņaprāt, fon der Leienas rīcībā faktiski esot divi galvenie instrumenti – Eiropas Savienības budžets un arvien jauni regulējumi.
“Regulas, regulas, regulas, birokrātija. Atkal es dzirdēju neskaitāmas regulas,” sacīja Krištopans. Viņš skeptiski vērtēja arī ieceres par jauniem Eiropas līmeņa mehānismiem hibrīdapdraudējumu, apdrošināšanas un citu jautājumu risināšanai, tos raksturojot kā nepietiekamus laikā, kad Eiropai esot nepieciešami daudz konkrētāki lēmumi.
Krištopans pārmeta fon der Leienai arī politisko atbildību par iepriekšējās desmitgadēs pieņemtajiem Vācijas lēmumiem. Viņš atgādināja, ka fon der Leiena ilgstoši bija ministre Angelas Merkeles valdībās, un savā kritikā sasaistīja viņu ar toreizējo migrācijas, enerģētikas un Krievijas gāzes politiku.
“Tagad viņa glābšot Eiropas enerģiju,” ironizēja Krištopans, paužot neticību tam, ka pašreizējā Eiropas Komisijas vadība spēs mainīt kontinenta ekonomisko kursu.
Viņa kritika neaprobežojās tikai ar fon der Leienu. Krištopans uzskata, ka Eiropas pašreizējais politiskais vairākums – liberālie, kreisie un zaļie spēki – nav spējis piedāvāt atbildi uz kontinenta ekonomiskajām un drošības problēmām. Tajā pašā laikā viņš prognozēja turpmāku labējo un nacionāli konservatīvo spēku popularitātes pieaugumu Vācijā un Francijā.
Vācijā politiskā situācija patiešām ir saspringta. Jaunākie publiskie dati rāda, ka kanclera Frīdriha Merca vadītā CDU piedzīvo grūtības un “Alternatīva Vācijai” (AfD) nacionālajās aptaujās ir būtiski nostiprinājusies. Tomēr Krištopana paustais par neizbēgamu AfD nonākšanu pie varas ir viņa politisks vērtējums, nevis konstatēts fakts.
Krištopans īpaši asi vērtēja arī Eiropas drošības politiku. Viņaprāt, nav jēgas Eiropas Savienības līmeņa iniciatīvas salīdzināt ar NATO militārajām spējām.
“Kur ir investīcijas? Ir muldēšana. Vienkārši muldēšana,” sacīja Krištopans, piebilstot, ka Eiropas drošībā izšķiroša nozīme joprojām ir NATO un ASV.
Viņš apšaubīja, vai Eiropas Savienības pašreizējā vadība spēj piedāvāt tādu ekonomisko un drošības politiku, kas ļautu konkurēt ar ASV, Ķīnu un Indiju. Krištopana skatījumā Eiropas ekonomiskā atpalicība palielinās un līdz ar to mazinās arī kontinenta politiskā ietekme.
“Eiropa grimst, Eiropas ekonomika grimst, mēs atpaliekam no Amerikas ar kosmisku ātrumu,” sacīja deputāts.
Noslēgumā Krištopans savu kritiku formulēja vēl plašāk, apgalvojot, ka ar Eiropu pasaules lielvaras arvien mazāk rēķinās. Tas ir viņa politisks vērtējums, nevis izmērāms fakts, taču tas precīzi raksturo galveno domu, ko deputāts centās paust: viņaprāt, Eiropas problēma nav jaunu stratēģiju un regulu trūkums, bet gan nepietiekama spēja pārvērst politiskos paziņojumus konkrētā ekonomiskā un militārā spēkā.
Ko par Urzulas fon der Leienas sacīto domāja citi Latvijas Eiropas parlamenta deputāti?
Eiroparlamentāriete Inese Vaidere (JV) kā pozitīvu aspektu izcēla lielo jauno iniciatīvu skaitu, taču viņa pauda šaubas par to, kā visas ieceres varēs īstenot. Viņas ieskatā būtu jāvērtē arī tas, kas no iepriekš solītā nav paveikts. Kā vienu no piemēriem deputāte minēja aizsardzību pret droniem, kritizējot situāciju, kurā salīdzinoši lēti droni tiek notriekti ar nesamērīgi dārgiem militāriem līdzekļiem.
EP deputāte kritizēja arī to, ka joprojām nav panākts risinājums par Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanu. Viņa apšaubīja, vai Beļģijas iebildumiem vajadzētu kavēt šāda risinājuma panākšanu, uzsverot, ka līdzekļi nepieciešami gan Ukrainas atbalstam, gan pašas Eiropas aizsardzībai.
Savukārt fon der Leienas ieceri veidot Eiropas Drošības padomi Vaidere vērtēja pozitīvi, īpaši izceļot ieceri šādā formātā iesaistīt Ukrainu, Lielbritāniju un Kanādu. Viņa atzina, ka pagaidām nav skaidrs, kā šī padome darbosies, piebilstot, ka tai nevajadzētu veidoties kā alternatīvai NATO. EP deputātes ieskatā NATO un tā 5. pantā noteiktās kolektīvās aizsardzības garantijas joprojām ir drošības pamats.
Eiroparlamentārietis Mārtiņš Staķis (P) kā nozīmīgu jaunumu izcēla fon der Leienas piedāvājumu Kanādai kļūt par pirmo ES asociēto dalībvalsti. Viņš uzsvēra, ka Kanāda Latvijai ir īpaši svarīga drošības partnere un tās ciešākai tuvināšanai ES ir stratēģiska nozīme.
Staķis pieļāva, ka līdzīgs statuss nākotnē varētu kļūt par alternatīvu arī situācijās, kad kādas ES kandidātvalsts pilntiesīgu uzņemšanu ES kavētu atsevišķu dalībvalstu iebildumi.
“Tas ir alternatīvs statuss, kādā veidā mēs varētu virzīties uz priekšu, neaizcērtot šai valstij durvis,” sacīja Staķis, piebilstot, ka fon der Leienas iecere šādu statusu vispirms piedāvāt Kanādai ir tālredzīgs solis.
Tikmēr EP deputāte Sandra Kalniete (JV) aicināja nesteigties ar secinājumiem par Kanādai piedāvātā asociētās dalībvalsts statusa saturu, jo fon der Leiena šo iniciatīvu paziņojusi savas uzrunas laikā un pagaidām nav skaidrs, ko tieši šāds statuss nozīmētu.
Eiroparlamentāriete atzīmēja, ka ES jau ir asociācijas līgumi ar daudzām valstīm, tādēļ vēl jānoskaidro, vai EK prezidente ar asociētās dalībvalsts statusu domājusi jaunu un ciešāku partnerības modeli.
Viņa arī skaidroja, ka tas būtu nopietns lēmums, par kuru būtu vajadzīgs ES Padomes lēmums, bet, atkarībā no izvēlētās juridiskās formas, jautājums varētu nonākt arī EP. Kalniete Kanādas ciešāku sadarbību ar ES uzskata par nozīmīgu gan drošības, gan Arktikas politikas kontekstā. Viņa norādīja uz Krievijas un Ķīnas interesi par Arktiku un uzsvēra, ka arī Eiropai šim reģionam jāpievērš lielāka uzmanība.
EP deputāte atgādināja arī par Kanādas militāro klātbūtni Latvijā un ieguldījumiem Ādažos, tādēļ, viņasprāt, drošība un militārā sadarbība varētu kļūt par nozīmīgu ciešāku ES un Kanādas attiecību daļu.
Eiroparlamentārietis Ivars Ijabs (LA) fon der Leienas ikgadējo uzrunu raksturoja kā “rituālu darbību”, kurā EK prezidente cenšas uzrunāt dažādas auditorijas, tomēr šā gada runu kopumā vērtēja kritiski. Viņš atzīmēja, ka runā apskatīts plašs jautājumu loks, tostarp klimats, migrācija, konkurētspēja un tehnoloģijas, taču tajā pietrūcis jautājums par austrumu robežas aizsardzību un investīcijām.
Ijabs atgādināja, ka iepriekš izskanējušas iniciatīvas ES austrumu robežas stiprināšanai, tostarp saistībā ar aizsardzību pret droniem, bet šoreiz šie jautājumi neesot bijuši starp galvenajiem uzrunas akcentiem. Viņš pozitīvi vērtēja fon der Leienas sacīto par ES konkurētspēju un tehnoloģisko attīstību, tostarp nepieciešamību mākslīgā intelekta jomā vairāk koncentrēties uz industriāliem un ražošanas risinājumiem, nevis censties atkārtot ASV un Ķīnas lielo valodas modeļu attīstības ceļu.
Viņš arī uzsvēra, ka fon der Leienas teiktais liecina par joprojām pastāvošu vienprātību Ukrainas atbalsta jautājumā ES institūcijās. Pēc EP deputāta domām, runā nav skarti atsevišķi jautājumi, kuriem vajadzētu pievērst lielāku uzmanību, piemēram, par Krievijas iesaldētajiem aktīviem.
EP deputāts Reinis Pozņaks (AS) kā būtiskāko pozitīvo vēstījumu izcēla to, ka drošība un aizsardzība saglabājas starp ES prioritātēm un atbalstu Ukrainai paredzēts stiprināt. Viņš pozitīvi vērtēja arī ieceri veidot ciešākas attiecības ar Kanādu, uzsverot, ka Eiropai, tiecoties pēc lielākas autonomijas, vienlaikus vajadzīgi partneri. Eiroparlamentārietis uzsvēra Kanādas tehnoloģiskās iespējas un dabas resursus.
Savukārt EP deputāts Roberts Zīle (NA) kritiski vērtēja fon der Leienas piedāvājumu drošības jomā. Viņš uzsvēra, ka daļa apdraudējumu jau rada tiešas sekas iedzīvotāju ikdienai, kā piemēru minot situācijas, kad tiek slēgtas skolas, traucēta vilcienu satiksme vai apgrūtināta piekļuve veselības aprūpei.
Zīle atgādināja par iepriekš izziņotajām iniciatīvām ES austrumu flanga un aizsardzības pret droniem stiprināšanai, paužot neapmierinātību ar to īstenošanas tempu un finansējuma apmēru. Viņa ieskatā fon der Leienas uzrunā pietrūcis arī izvērtējums par to, kas no līdzšinējām iniciatīvām ir izdevies un kas nav.
Arī ieceri izveidot Eiropas Drošības padomi un jaunus drošības mehānismus Zīle vērtēja kritiski. Viņu nepārliecina jaunu struktūru veidošana paralēli NATO, jo tas, viņaprāt, var prasīt daudz laika, nedodot tūlītēju praktisku ieguldījumu Baltijas valstu drošībā. Taču EP viceprezidents atzina, ka ciešāka sadarbība ar Kanādu pašreizējā situācijā ir izdevīga gan Eiropai, gan Kanādai.
EP deputāts Nils Ušakovs (S) uzsvēra, ka fon der Leienas uzrunā bijuši vairāki simboliski un reģionam būtiski vēstījumi par drošību un ekonomiku, tomēr viņam būtiskākais jautājums ir par šo ieceru finansiālo segumu. Viņaprāt, ar EK prezidentes uzrunā minētajiem jaunajiem nodokļiem nepietiks, lai papildus finansētu pašreizējās ES ambīcijas, nemaz nerunājot par jaunām iniciatīvām.
Pēc eiroparlamentārieša paustā, neatbildēts paliek jautājums, kur ES iegūs līdzekļus gan drošības stiprināšanai, gan pierobežas reģionu atbalstam. Viņš uzsvēra, ka pierobežā nepieciešams finansēt ne tikai militāro infrastruktūru, bet arī atbalstīt tur dzīvojošos cilvēkus.
