Vistu pēdas – šķietami nesaprotams un nederīgs produkts, taču latvieši to burtiski izķer viena iemesla dēļ 5
Skatoties uz vistu pēdām veikala gaļas nodaļā, daļai pircēju pirmais jautājums droši vien ir pavisam vienkāršs – ko ar tām vispār var darīt? Gaļas uz tām ir maz, izskats nav pats apetītlīgākais, toties cena ir pārsteidzoši zema. Taču citi pircēji labi zina, kāpēc tās nonāk iepirkumu grozā – vistu pēdās ir daudz saistaudu un līdz ar to arī kolagēna.
Par šo produktu pēdējā laikā plaši diskutē arī sociālajos tīklos. Kādā Latvijas ēdienu cienītāju grupā vienkāršs jautājums – vai kāds vistu pēdas gatavo un ēd – izraisījis plašu pieredzes apmaiņu. Cilvēki stāsta par lēni vārītu buljonu, galertu un dažādiem veidiem, kā pēdiņas pēc novārīšanas apcept. Daudzi atzīstas, ka vaktē, kad tuvējos veikalos šo produktu atvedīs, jo novērtē gan garšu, gan pozitīvo ietekmi uz veselību.
Pievilcīga ir arī cena. Piemēram, “Rimi” e-veikalā Latvijā cāļa pēdas šobrīd tiek piedāvātas par 1,99 eiro kilogramā. Salīdzinājumā ar lielāko daļu vistas gaļas produktu tas ir ļoti lēti.
Kāpēc tās pērk? Atbilde slēpjas kolagēnā
Sociālajos tīklos vistu pēdas mēdz pat dēvēt par “tīru kolagēnu”. Tas gan ir neliels pārspīlējums, taču apgalvojumam ir reāls pamats – kolagēna šajā produktā tiešām ir daudz.
Zinātniskajā žurnālā “Polymers” publicētajā pētījumā, kurā analizēts vistu pēdu sastāvs, 100 gramos produkta konstatēti aptuveni 17,2 grami olbaltumvielu un 12,9 grami tauku. Pētnieki secināja, ka ievērojama daļa pēdu olbaltumvielu ir tieši kolagēns. Citā pētījumā konstatēts, ka no vistu pēdām iegūtais kolagēns ir bagāts ar glicīnu, prolīnu un hidroksiprolīnu – aminoskābēm, kas raksturīgas kolagēnam.
Kolagēns atrodas ādā, skrimšļos, cīpslās un citos saistaudos, tāpēc vistas pēda, kurā gaļas ir maz, bet saistaudu daudz, šajā ziņā ir ļoti piemērots produkts.
Tieši kolagēns izskaidro arī to, kāpēc no pēdām sanāk tik biezs buljons. Ilgākas karsēšanas laikā kolagēna struktūra mainās un daļa no tā pārvēršas želatīnā. Tādēļ labi izvārīts vistu pēdu buljons pēc atdzesēšanas ledusskapī var kļūt gandrīz vai želejveidīgs.
Arī sociālo tīklu komentāros tieši buljons tiek minēts atkal un atkal. Citi pēdiņas liek klāt galertam, lai tas labāk sarecētu.
Vai kolagēna ēšana tiešām palīdz ādai un locītavām?
Te gan nepieciešama neliela piesardzība. Apēstais kolagēns nenonāk ādā vai ceļa locītavā nemainītā veidā. Gremošanas procesā olbaltumvielas tiek sašķeltas aminoskābēs un mazākos peptīdos, kurus organisms pēc tam var izmantot.
Pētījumi par kolagēna preparātiem nav pilnīgi viennozīmīgi. Ir pētījumi, kuros novērota pozitīva ietekme uz locītavu sāpēm un funkciju cilvēkiem ar osteoartrītu, taču attiecībā uz ādas novecošanu rezultāti atšķiras. Piemēram, 2025. gada sistemātiskā pārskatā, analizējot kvalitatīvākos un no ražotājiem neatkarīgos pētījumus, pārliecinošs ieguvums ādas novecošanās mazināšanā netika konstatēts.
Turklāt šajos pētījumos lielākoties izmantoti standartizēti kolagēna hidrolizāti ar noteiktu devu. Tos nevar automātiski pielīdzināt porcijai mājās vārītu vistu pēdu vai buljona.
Tāpēc vistu pēdas var uzskatīt par dabisku kolagēnu saturošu pārtikas produktu, taču diez vai par brīnumlīdzekli ādai vai locītavām.
Jāņem vērā arī tas, ka kolagēns nav pilnvērtīgs olbaltumvielu avots – tam trūkst neaizstājamās aminoskābes triptofāna. Līdz ar to vistu pēdas nevar aizvietot, piemēram, gaļu, zivis, olas vai citus pilnvērtīgu olbaltumvielu avotus.
Kā vistu pēdas pagatavot?
Vienkāršākais variants ir buljons. Ja pēdām vēl ir nagi, tos pirms gatavošanas var nogriezt ar virtuves šķērēm. Jāpārbauda arī, vai nav palikušas dzeltenīgās ārējās ādas daļas. Neapstrādātu putnu gaļu zem tekoša ūdens skalot nav ieteicams, jo šādi baktērijas ar ūdens pilieniem var nonākt uz izlietnes un citām virtuves virsmām.
Pēdas var uz īsu brīdi ielikt verdošā ūdenī, pirmo ūdeni noliet un pēc tam pārliet ar svaigu ūdeni. Tad tās kopā ar sīpolu, burkānu, ķiploku, lauru lapu, pipariem un sāli lēni vāra, līdz pēdas kļuvušas ļoti mīkstas. Jo ilgāk tās lēni vārās, jo vairāk saistaudu izšķīst un buljonā nonāk želatīns.
Gatavo buljonu izkāš. To var izmantot zupām un mērcēm, kā arī galertam. Pēc atdzesēšanas labi izvārītam buljonam vajadzētu sarecēt vai vismaz kļūt ievērojami biezākam.
Otrs variants ir ēst pašas pēdiņas. Arī Latvijas sociālo tīklu lietotāji dalās ar pavisam vienkāršu paņēmienu – pēdas vispirms izvāra, bet pēc tam apcep pannā ar sojas mērci, medu, čili un sezama sēklām. Citā variantā minēti arī ķiploki un ķīniešu piecu garšvielu maisījums.
Svarīgi atcerēties, ka tas tomēr ir jēls putnu produkts. Putnu gaļai gatavošanas laikā jāsasniedz vismaz 74 °C iekšējā temperatūra, lai samazinātu pārtikas izraisītu infekciju risku.
Tātad necilais un lētais produkts, kuru viens pircējs veikala plauktā pat nepamanītu, citam ir laba izejviela spēcīgam buljonam vai neparastai uzkodai. Un kolagēna tur patiešām ir daudz – tikai nevajadzētu no vistu pēdām gaidīt brīnumus, kurus nespēj apsolīt arī zinātne.
