“Par tik nožēlojamu algu darīt tik atbildīgu darbu…” Veterinārā asistente aiziet no darba un atklāj, kas notiek aiz klīniku durvīm 0
Atalgojums dažādās nozarēs sabiedrībā tiek apspriests ļoti daudz, īpaši gadījumos, kad darbinieki publiski atklāj savu pieredzi un darba apstākļus, parādot, cik nesamērīga var būt alga pret darba pienākumiem. Ļoti daudz tiek runāts arī par vienu no svarīgākajām nozarēm – veselības aprūpi. Nu tai pievienojas arī vienlīdz nozīmīgs darbs – veterinārā nozare.
Par atalgojumu un to, kāpēc aizgāja no darba, vietnē “Threads” stāsta Kintija: “Šodien izbeidzu darba attiecības vet klīnikā kā vet asistents. Ne tāpēc, ka nepatiktu. Vienkārši dzīve visu pati plāno, paldies par to. Nedz dekrētā iet, nedz pēc tā atgriezties vispār nebija un nav izdevīgi. Zināju, ka neko dzīvē ar 2€ algu neizdarīšu, bet tas bija pagaidu variants, kamēr vēl iejutos jaunajā profesionālajā lauciņā un bija citi dzīves apstākļi. Par tik nožēlojamu algu darīt tik atbildīgu darbu, un šeit es vēl biju pārdevēja, administratore, apkopēja…
Cerams, ka pēc laika, kad varēšu atgriezties darba tirgū un arī dzīves apstākļi būs krasi mainījušies, šis amats būs novērtētāks vai vismaz varēs būt tikai vet asistents, nevis viss pārējais kolektīvs vēl. Dzīvosim, redzēsim, kur ceļi aizvedīs. Bet patika man ļoti.”
Komentāru sadaļā domās dalījās arī citi lietotāji un arī nozares pārstāvji.
Piemēram, Monta pauda, ka arī pati kādu laiku strādājusi par veterināro asistenti, taču darbu nācies pamest emocionāli smago pienākumu un sarežģītā darba grafika dēļ. “Alga bija ok, bet nevarēju “pārvārīt” eitanāzijas veseliem dzīvniekiem, un darba stundas nebija savienojamas ar ģimeni,” viņa raksta.
Savukārt ieraksta autore piekrita, ka ne tikai darba laiks, bet arī eitanāzijas un sarežģītā komunikācija ar dzīvnieku saimniekiem bieži vien rada papildu emocionālo slodzi.
Vienlaikus Zanda atzina, ka tieši smago fizisko pienākumu dēļ izvēlējusies nestrādāt veterinārajās klīnikās: “Katru reizi, kad ieraugu kādu sludinājumu, atgādinu sev par tām reizēm, kad 50 kilogramu smagus suņus nesu uz saldētavu,” viņa dalās.
Savukārt Normunds pauda pārsteigumu par minēto atalgojuma līmeni: “Jūtos nedaudz šokēts, lasot par 2 EUR. Pat neņemot vērā, kā un cik mēs savu mīluļu vajadzībām esam spiesti tērēt vetklīnikās, tie ir cilvēka necienīgi apstākļi.”
