Kultūras ministrijas Valsts sekretāra vietniece Latvijas valsts simtgades jautājumos Selga Laizāne, “SEB bankas” valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere un festivāla direktors Juris Žagars piedalās preses konferencē, kurā informē par Cēsu Mākslas festivālu.
Kultūras ministrijas Valsts sekretāra vietniece Latvijas valsts simtgades jautājumos Selga Laizāne, “SEB bankas” valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere un festivāla direktors Juris Žagars piedalās preses konferencē, kurā informē par Cēsu Mākslas festivālu.
Foto: LETA

Cēsu Mākslas festivāls šogad globālās latvietības zīmē 0

Cēsu Mākslas festivāls šogad notiks no 6. jūlija līdz 18. augustam un, turpinot svinēt Latvijas valsts simtgadi, šī festivāla tēma būs nacionālā kultūra globālajā laikmetā, informē komunikāciju speciāliste Egija Saļņikova.

Reklāma
Reklāma
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Lasīt citas ziņas

“Šogad Cēsu Mākslas festivālam ir tas gods un iespēja būt daļai no Latvijas simtgades kultūras programmas ar ārkārtīgi jaudīgiem vizuālās mākslas un mūzikas notikumiem. Apzinoties latviešu izcelsmes mākslinieku sasniegumus globālā mērogā, šogad izcelsim diasporas tautiešu veikumu.

Cēsu Mākslas festivāls ir īpašs arī ar to, ka katru gadu atrodam jaunu urbāno vidi, ko apdzīvot, kur radīt mākslu.
CITI ŠOBRĪD LASA

Pagājušajā vasarā bijām Lenču ielas teritorijā, šovasar liksim pamatakmeni Cēsu Laikmetīgās mākslas centram. Telpas bijušajā Neredzīgo biedrības rūpnīcā ir lieliski piemērotas laikmetīgās mākslas notikumiem, kas šī gada festivālā būs īpaši vērienīgi,” bilst Cēsu Mākslas festivāla direktors Juris Žagars.

Globālā latvietība

Vērienīgās vizuālās mākslas programmas centrālais notikums un vienlaikus viens no atklāšanas sarīkojumiem būs multimediāla ekspozīcija “Close-up / Tuvplāns” topošajā Cēsu laikmetīgās mākslas centrā, kuras atskaites punkts ir 21. gadsimtā aktuālais jautājums par nacionālu mākslu globālajā laikmetā.

Projekta uzmanības fokusā izcilas personības, kuras vieno latviska izcelsme un vienlaikus spēja atstāt nospiedumus pasaules kultūrā.

Viņu vidū ir arī amerikāņu ekspresionismam piederīgais Edvīns Strautmanis, kura lielformāta gleznas atrodamas virknē prestižu ASV mākslas muzeju un privātpersonu kolekcijās.

Topošajā Cēsu laikmetīgās mākslas centrā pirmo reizi Latvijā būs skatāma apjomīga Strautmaņa retrospekcija – tiks izstādīti piecpadsmit viņa lielformāta darbi, kurus papildinās viņas laikabiedru un ģimenes locekļu stāsti un atmiņas par gleznotāju.

Tāpat šī ir pirmā reize kopš 1987. gada, kad Latvijā tiks izstādīti Svena Lūkina objekti – trīsdimensionālās gleznas, kas 20. gadsimta 60. gados pārsteidza Ņujorkas mākslas pasauli.

Izstādes “Close-up/Tuvplāns” uzmanības lokā ir arī mākslinieka Māra Bišofa Ņujorkas perioda zīmējumi izdevumiem “The New Yorker” un “The New York Times”, un gleznotāja Vija Celmiņa. Būtiski uzsvērt, ka šī projekta ietvaros tiek runāts ne tikai par pagātnes procesiem.

21. gadsimtā aktualizējas jautājums, vai nacionālā piederība spēj dominēt pār kosmopolītisko dzīves veidu. Vai mākslinieces un animatores Signes Baumanes daiļradē atrodami latviskās mentalitātes uzplaiksnījumi? Kurai kultūrtelpai pieder Ņujorkā vairāk nekā divdesmit gadus dzīvojošais Artūrs Virtmanis un pa pasauli klejojošais jaunais mākslinieks Indriķis Ģelzis, kuru radītie lielformāta jaundarbi ir izstādes “Close-up/Tuvplāns” daļa?

Reklāma
Reklāma

Ar festivāla patrona SEB bankas atbalstu tapusi un Cēsu pils Klētī būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Bakalaura un Maģistra diplomandu darbu izstāde. Ekspozīcija pārstāvēs plašo LMA studiju piedāvājumu – dažādās apakšnozares un iespējas, kādās jaunie talanti var paust savas sajūtas, domas un viedokli, runājot ar mākslas mediju starpniecību.

Diasporas izcilāko komponistu parāde

Otrs festivāla atklāšanas sarīkojums 6. jūlijā būs koncerts “LNSO, Ķeniņš un Mesiāns”, kurā pirmo reizi Latvijā skanēs Tālivalda Ķeniņa skaistā un spēcīgā Astotā simfonija ar izvērstu ērģeļu solo, ko spēlēs pasaulslavenā Iveta Apkalna.
Līdzīgi kā vizuālās mākslas ekspozīcija, arī Cēsu Mākslas festivāla mūzikas programma pieskarsies nacionālās mākslas nozīmei un galvenokārt ir veltīta Latvijas diasporas izcilāko komponistu daiļradei, koncertu programmās blakus liekot pasaules klasiķu meistardarbus.

13. jūlijā koncertā “Tālās un tuvās latviešu solodziesmas” dos iespēju ceļot latviešu vokālās kamermūzikas aizraujošajā pasaulē. Opernama lieliskā solistu koncertmeistare Ērika Millere likusi kopā programmu un aicinājusi spožus kamermūzikas pārstāvjus – LNO solistus Lauru Teivāni, Ievu Paršu, Juri Vizbuli, Rihardu Milleru un Krišjāni Norveli.

20. jūlijā gaidāms koncerts Cēsu Sv. Jāņa baznīcā ar Māri Sirmo un kori “Latvija”, kurā kormūzika tiks likta pamīšus ar trompetes un ērģeļu saspēli – Jānis Porietis un Ilze Reine atskaņos Maijas Einfeldes, Romualda Kalsona, Helmera Pavasara un Cēsu muzikālā simbola Alfrēda Kalniņa opusus.

Savukārt 26. jūlijā Koncertzālē “Cēsis” viens no mūsu labākajiem instrumentālistiem, klarnetists Guntis Kuzma un augstākās klases kameransamblis “Trio Palladio” (Eva Bindere, Kristīne Blaumane un Reinis Zariņš) pārsteigs ar īpašu programmu, kurā iekļauti diasporas autori Dace Aperāne, Tālivaldis Ķeniņš, kā arī Roberts Šūmanis.

Mūzikas programmas lielākais notikums gaidāms 3. augustā Cēsu pils parka estrādē – amerikāņu komponista Leonarda Bernsteina populārais mūzikls West Side Story (“Vestsaidas stāsts”). Darbs, kuru caurvij hiti, ko pazīstam un mīlam.

Galveno lomu atveidošanai aicināti pasaules klases solisti ar lielu pieredzi un spožām prasmēm mūziklu jomā – Vanesa Bekerra un Endrū Bidlaks no Amerikas Savienotajām Valstīm, Sigalita Feiga no Izraēlas un mūsu pašu lieliskais, publikas mīlētais Daumants Kalniņš.

Liepājas simfoniskā orķestra muzikālā vadība ir diriģenta Andra Pogas rokās, režisors – Viesturs Kairišs.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.