– Ko jūs paši skatāties, kurus raidījumus gribat izcelt? 35
J. Lūsis: – Katru vakaru skatos “Panorāmu” internetā. To vērtēju augstu. Protams, tur arī gadās visādi brīnumi, bet kopumā man patīk.
Ja es kā Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvis raugos, kāds trūkums ir bijis pagājušā gada sabiedriskā pasūtījuma izpildē, tad atceros, ka tajā bija skaisti ierakstīts – Latvijas zinātnieku sasniegumu popularizēšana. Protams, kaut kad TV ekrānā pavīd Ivars Kalviņš un Slava Kaščejevs. Bet netiek metodiski stāstīts, kas tad ir Latvijas zinātne, ar ko tā īsti nodarbojas, kas sasniegts. Esmu jautājis jaunajiem zinātniekiem, bet neviens neko tādu nav redzējis. Nesen bija interesants jauno zinātnieku projektiņš – trīs četri cilvēki brauca uz skolām un augstskolām ar mērķi popularizēt zinātni. Tikšanās sākumā publikai lūdza pateikt asociācijas, kāds, viņuprāt, izskatās zinātnieks. Ar sirmiem, izspūrušiem matiem, baltā halātā, kūpošu kolbu rokās! – visbiežāk dzirdētā atbilde. Bet trūka izpratnes, ko un kāpēc zinātnieki dara. Sabiedriskais medijs būtu labs instruments, ar kura palīdzību par to stāstīt sabiedrībai.
– Sabiedriskā pasūtījuma apraksta daļā par LTV raidījumu hronometrāžu un cikliskumu ir sadaļa “Izglītība, zinātne”, un tajā minēti: LTV1 ceturtdienu vakara raidījumi kā izglītojoša izklaide, raidījumi “Ķepa uz sirds” un “Zebra”. Un viss…
Dz. Geka: – Daudzus gadus bijis tā: kad skatītāji saka, ka vēlas redzēt raidījumu “Klēts”, kas viņiem ļoti patika, vai vēlas raidījumu par zinātni, viņi saņem atbildi: “Šī tēma tiek integrēta.” Bet pasakiet, lūdzu, kurš (izņemot pie gultas piekaltu cilvēku, kam televizors ieslēgts augu dienu) un kādā veidā var uzzināt, kur un kā šī tēma ir integrēta? Trūkst redakcionālās strukturēšanas.
Gribēju pieminēt raidījumu “Vertikāle”, kas šobrīd gan nav ēterā, jo veidotājiem pārmeta kvalitātes trūkumu, bet, saņemot sabiedriskā pasūtījuma finansējumu, būtu bijusi iespēja to uzlabot.
– Jā, LTV apstiprināja, ka tas bija katoļu baznīcas sponsorēts raidījums.
Dz. Geka: – Mani palūdza izvērtēt raidījumu “Vertikāle”. Skatoties bija sajūta, ka esi kopā ar ticīgiem cilvēkiem, ka esi baznīcā. Šim raidījumam noteikti varēja būt vieta 1. vai 7. kanālā.
Tādās totalitārās valstīs kā Krievija redzam, ka tur TV ir ļoti spēcīgi diskusiju raidījumi. Protams, ka tā ir propaganda, vienos vārtos tēmēta, tur ieguldīta liela nauda. Bet tas ir milzīgs spēks. Pērn Jānis Domburs strādāja komerctelevīzijā. Bet viņš ilgus gadus ir bijis sabiedriskā medija cilvēks un, ceru, ka atgriezīsies LTV.
