– Raugoties satura budžetā, redzams, piemēram, ka ziņu producēšanai 1. un 7. kanālā kopā ir atvēlēti 2,69 miljoni eiro gadā, bet informatīvi analītiskajiem raidījumiem – 2,02 miljoni gadā, bērnu un pusaudžu programmām – 906 875 eiro. 35
Dz. Geka: – Bērnu raidījumiem daudzu gadu garumā ir ticis atvēlēts nepiedodami maz stundu un naudas.
A. Misēvičs: – Manuprāt, pēdējā gada laikā bērnu raidījumu ir vairāk un tie ir kļuvuši atraktīvāki.
– Nesen jaunā raidījuma “Saknes debesīs” prezentācijā LTV redaktore Rita Ruduša stāstīja, ka pirms vairāk nekā gada Latvijas Televīzija, izvērtējot saturu, raidījumiem par reliģijas tematiku piecu ballu sistēmā ielikusi sev tikai trijnieku. Tagad ir jauns raidījums, kuru pēc konkursa rezultātiem veido uzvarētājs, neatkarīga producentu grupa.
Ja jums desmit ballu sistēmā būtu jāvērtē pagājušā gada veikums LTV kopumā, kādu atzīmi jūs liktu?
J. Lūsis: – Septiņnieku vai pat astoņnieku. Jo pārmaiņas notiek, un ir neapšaubāms progress.
Dz. Geka: – Laikā, kad nomainījās LTV vadība, televīzija atradās ļoti grūtā situācijā. Pirms šīs sarunas aptaujāju cilvēkus televīzijā un saņēmu atbildes, ka ir mainījusies situācija, kādā strādā radošie darbinieki, un ka tagad viņiem patiešām ir motivācija un iespējas izveidot labus raidījumus.
Tagad LTV raida augu diennakti, un visu laiku šis produkts – raidījums – ir jārada. Taču pārmaiņu laiks ir atstājis sekas. Redzam, ka žurnālistikas līmenis, piedodiet, ir tāds, kāds ir. Žurnālisti daudz ko nezina, tātad arī auditorija informāciju nesaņem.
Kas tad ir pirmām kārtām vajadzīgs par sabiedrības naudu? Ziņas un nozīmīgu notikumu tiešraides. Šos raidījumus skatās jaunā un vidējā paaudze, kam tuvāks internets.
