Cik daudz elektrības patērē telefona lādēšana? Neredzamie tērētāji “ēd” elektrību… 3
Domāju, ka ne reizi vien esat sevi pieķēruši domājam, cik tad jūsu mājā vai dzīvoklī elektrību patērē dažādas elektroierīces (un attiecīgi, cik tad šīs ierīces jums izmaksā!), par kuru darbību bieži aizmirstat. Piemēram, tās, kuras nedarbināt, taču neesat pavisam izslēguši, ļaujot tām darboties “standby” jeb gaidīšanas režīmā.
Vai arī – cik daudz elektrības patērē telefona lādēšana? Izrādās – visi šie neredzamie tērētāji patērē visai daudz.
Ēd snauda režīmā
Par to iespējams pārliecināties, izmantojot kādu no t. s. jaudas mērītājiem, kurus var nopirkt teju jebkurā lielākā veikalā. Jaudas mērītājā, kas iesprausts kontaktligzdā, attiecīgi jāiesprauž elektroierīces vads, jāveic pāris darbības, un jaudas mērītājs sāk uzkrāt dažādus datus par elektroierīces patērēto elektrību. Kā redzams tabulā, īpaši izceļas trīs elektroierīces – audio sistēma, TV dekoders, modems un rūteris, kā arī stacionārais dators – šie elektrības patērētāji klusuma režīmā ir īpaši naski elektrības tērētāji un veido lielāko daļu no kopējā mēneša patēriņa, ko sasniegušas visas ierīces – 13,185 kWh. Piemēram, 2017. gadā vidējais “Elektrum” klientu patēriņš bija apmēram 150 kWh, līdz ar to viegli aprēķināt, ka tie ir ievērojami 8,79% no visas mēnesī patērētās elektroenerģijas. Protams, katram no mums ir cits elektroierīču skaits un to veids, atšķiras arī to energoefektivitāte, nedrīkst aizmirst arī par katra cilvēka paradumiem, taču tendence ir skaidri redzama. Pat ja iztiekat bez tādām lietām kā audio sistēmas un stacionārā datora, maz ticams, ka jums nav TV dekodera un interneta rūtera, kā arī citu mazāku elektrības ēdāju.
Ierobežo gaidīšanas režīma patēriņu
“Elektrum” Energoefektivitātes centra projektu vadītāja Rūta Liepniece stāsta, ka mājokļa kopējais elektroierīču patēriņš gaidīšanas režīmā ir atkarīgs no elektroierīču aprīkojuma, to modeļa un attiecīgi gaidīšanas režīma jaudas, kā arī ierīču lietošanas vai nelietošanas ilguma.
“Runājot par regulējumiem attiecībā uz gaidīšanas režīma patēriņu, Eiropas Komisija ir noteikusi, ka kopš 2013. gada elektroierīces, kas nav pievienotas pie interneta tīkla, gaidīšanas režīmā (“standby”) vai izslēgtā stāvoklī nedrīkst patērēt vairāk par 0,5 W stundā. Tāpat EK noteikusi, ka kopš 2017. gada elektroierīces, kas ir pievienotas pie interneta tīkla, gaidīšanas režīmā vai izslēgtā stāvoklī nedrīkst patērēt vairāk par 3–12 W stundā. Pie šīm ierīcēm var pieskaitīt mūsdienīgus televizorus, dekoderus, printerus, spēļu konsoles, modemus. Līdz 2017. gadam nebija noteiktas šādas prasības, un pie tīkla pievienotās elektroierīces varēja patērēt pat 20–80 W stundā, piemēram, plazmas televizori.”
Viņa arī atgādināja, ka gaidīšanas režīma patēriņš nav sastopams tikai elektronikai (datoriem, rūteriem u. tml.), bet arī sadzīves elektroierīcēm, kurām nepārtraukti deg mazā sarkanā lampiņa vai LED ekrāns, kas rāda, piemēram, pulksteņlaiku.
Pie šādām ierīcēm var pieskaitīt, piemēram, mikroviļņu krāsni, cepeškrāsni, tvaika nosūcēju u. c.
Interesanti, ka Eiropas Komisijas noteikumi paredz arī to, ka, ja televizora gaidīšanas režīma patēriņš nepārsniedz 0,01 W stundā, tad televizora energoefektivitātes marķējumā ražotājs var iekļaut piktogrammu ar ķeksīti, kas palīdz patērētājiem iegādes brīdī izvēlēties efektīvāko televizoru.
Jāatvieno no tīkla
Ko darīt, lai pēc iespējas vairāk samazinātu šo neredzamo tērētāju ietekmi uz kopējo mēnesī patērēto elektrības daudzumu? R. Liepniece iesaka ierīces atvienot no elektrotīkla, ja tās tiek lietotas reti vai nelietotas vispār.
Savukārt otrs ieteikums, kas atvieglina visu elektroierīču pilnīgu izslēgšanu, ir pagarinātāja ar slēdzi izmantošana. Tajā saspraužot visus mazos tērētājus, ar pagarinātāja slēdža izslēgšanu var ātri un ērti panākt visu iekārtu atvienošanu no elektrotīkla.
