Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto REUTERS/SCANPIX/LETA

Bija šoks un nenormālas sāpes…Trīs skarbas mācības par darba aizsardzības prasību neievērošanu 2

Latvijā pēdējo piecu gadu laikā par 20% palielinājies kopējais darba vietās nelaimes gadījumos cietušo skaits. Vairumā gadījumu iemesls ir darba aizsardzības normu neievērošana, atbilstošu aizsarglīdzekļu neizmantošana, darbinieku neizglītošana vai norīkošana darbā, kuram viņi nav apmācīti, kā arī pašu darbinieku neuzmanība.

TV personība Roberto Meloni atgriezies Latvijā pēc tam, kad Spānijā piedzīvojis pamatīgas nepatikšanas
FOTO. Īsi pirms nāves princese Diāna saviem dēliem atstāja audio ziņu. Ko viņa teica šajā ierakstā?
VIDEO. “Latvieši, jūs esat ģēniji! Alīna no Krievijas atklāj – Latvijā sapratusi, kas ir civilizācija
Lasīt citas ziņas
Baidoties nepakļauties darba devēja prasībām, daudzi darbinieki piever acis uz to, ka darba vietā trūkst vajadzīgā drošības aprīkojuma vai ka darba devējs liek pildīt uzdevumus, kuriem viņi nav apmācīti.

Valsts darba inspekcijas (VDI) organizētās izglītojošās kampaņas “Esi drošs, ka darbs ir drošs” ietvaros piedāvājam trīs pieredzes stāstus, kas arī pašus darbiniekus aicina uzstāt, lai darba devējs darba aizsardzības jomā ievēro visas likuma prasības.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vasaras piepelnīšanās rezultātā paliek bez trīs pirkstiem

19 gadus vecais Kārlis (vārds mainīts) pirms dažiem gadiem aizvadīja praksi kādā pazīstamā Latvijas uzņēmumā, kas piedāvāja iespēju puisim vasaras brīvlaikā piepelnīties. Darba pienākumos bija noteikts, ka jaunietim caurulēs jāurbj caurumi un jāliek paklāji, taču realitātē šad tad tika uzticēti arī citi pienākumi.

Liktenīgajā dienā Kārlis tika norīkots darbā pie elektriskā pacēlāja, ar kura palīdzību ceha noliktavā uz augšējiem plauktiem tika paceltas kastes un citi smagāki priekšmeti. Puisis strādāja kopā ar citu kolēģi.

“11 reizes visu pacēlām veiksmīgi, taču 12.reizē nepaveicās – pacēlājs iespieda pēdu. Bija šoks un nenormālas sāpes.

Kaut gan man bija iedoti speciālie darba apavi, tie nepasargāja – man tika sadragāti trīs pirksti un norauta āda,” viņš stāsta.

Pēc negadījumā uzņēmumā nekāda palīdzība netika sniegta, un netika izsaukta ātrā palīdzība. Tā vietā Kārlim pie mediķiem palīdzēja nokļūt kolēģis. Diemžēl trauma izrādījās smaga, un tika pieņemts lēmums pirkstus amputēt. Kristaps šobrīd studē, atsācis sportot, taču trauma joprojām par sevi liek manīt. Jaunietis nedaudz klibo, un viņam būs nepieciešama papildu operācija.

Pēc negadījuma noskaidrojās, ka uz pacēlāja, saskaņā ar drošības instrukcijām, cilvēks vispār nedrīkstēja atrasties. Uz paša pacēlāja šādu norāžu nebija, un Kārlis nekādu apmācību tā lietošanā nebija izgājis. Uzņēmumā, kurā strādā vairāki desmiti darbinieku, ar pacēlāju rīkoties bija ļauts tikai trīs darbiniekiem, un Kārlis nebija viņu vidū.

Kārļa ģimene par notikušo ziņoja VDI, kura darba devēja rīcībā saskatījusi virkni pārkāpumu.

Neskatoties uz to, uzņēmums savu vainu turpina noliegt, notikušajā vaino puiša patvaļīgu rīcību un tiesvedība turpinās.

Darba devējs pierunā nevienam neziņot

Galdnieka amats uzņēmumā Zemgales pusē Rihardam (vārds mainīts) bija viens no pirmajiem. Kā atzīst pats, strādājis neoficiāli. 19 gadus vecais puisis uzņēmumā bija norīkots darbā pie ripzāģa. Lai gan Rihards centās strādāt piesardzīgi, ripzāģis nebija aprīkos ar aizsargu, tāpēc kādu dienu neveiksmīgas kustības rezultātā tas skāra viņa plaukstu, teju amputējot zeltneša galu.

Kad nelaime notika, darba devējs puisi pierunāja slimnīcā negadījuma apstākļus neizpaust un melot, ka nelaime notikusi mājās.

“Teica: ja ko prasa, tad saki, ka uz šo adresi esi atbraucis tikai izsaukt ātro palīdzību. Pilsētiņa nav liela, strādāju nelegāli, tāpēc ļāvos pierunāties un par darba devēju neziņoju. Arī vēlāk nekādu palīdzību medicīnas izdevumu segšanai no uzņēmuma nesaņēmu. Cik zinu, pēc nelaimes darba devējs ripzāģi aprīkoja ar aizsargu,” viņš stāsta.

Pēc nelaimes puisis darbu galdniecībā pameta un tagad strādā citā jomā. Ārstiem pirksta galu izdevās piešūt atpakaļ, taču roka nekad vairs neizskatīsies tāda, kā agrāk – pirkstam trūkst naga un skaidri redzamas nepatīkamās traumas rētas.

Darba līgumu noformē tikai jau pēc traumas

Intars (vārds mainīts) nesen bija uzsācis darbu kādā lielformāta drukas uzņēmumā, un viņa darba pienākumos ietilpa printera apkalpošana. Darba devējs līgumu uzreiz nenokārtoja.

Nedēļu pēc darba gaitu uzsākšanas kāds no kolēģiem Intaram palūdza izpalīdzēt – bija atvesta papīra krava, un bija vajadzīga palīdzīga roka to pārvietot ar automātisko pacēlāju. Lai gan darba pienākumos tas neietilpa, Intars nolēma kolēģim palīdzēt.

Krava no pacēlāja krita, un Intars tika nogāzts uz zemes. Viņam bija smaga galvas trauma un liels asiņu zudums. Kolēģi izsauca ātro palīdzību.

Negadījuma vietā uzreiz ieradās darba devējs un mēģināja pierunāt ātrās palīdzības mediķiem neko neizpaust. “Teica, ka visu nokārtošot un apmaksāšot, lai tikai ātrajiem neko nesakot. Taču es pateicu gan: ka man pat darba līguma vēl nav, un viņi par laimi to piefiksēja,” stāsta Intars.

Slimnīcā Intaram tika uzliktas 11 šuves un sekoja ilgs atlabšanas periods. Nu jau pusgadu 34 gadus vecais vīrietis ir uz slimības lapas. Viņa galvu tuvu deniņiem rotā pamatīga rēta, un tās rajonā neaug mati. Lai rētu izņemtu un pārstādītu matus traumētajā galvas apvidū, nepieciešami vismaz pieci tūkstoši eiro, kuru vīrietim šobrīd nav.

Intars patlaban arī gaida ārstu konsīlija atzinumu par invaliditātes piešķiršanu.

Pēc negadījuma noskaidrojās, ka pacēlājs bija pamatīgi pārslogots – atļautās tonnas vietā uz tā atradās vismaz 1500 kilogramu. Dienu pēc negadījuma darba devējs Intaru tomēr pierunāja ar atpakaļejošu datumu parakstīt darba līgumu un darba aizsardzības instruktāžas žurnālu.

Intars turpina cīnīties par savu taisnību, cenšas no darba devēja piedzīt vajadzīgos līdzekļus papildu operācijām un konsultējies ar juristu.

Minētie piemēri apliecina, cik svarīgi, lai darba devējs un darba ņēmējs ievērotu darba aizsardzības noteikumus, tos neuztverot kā formālas prasības. Lai samazinātu nelaimes gadījumu skaitu darba vietās un aicinātu mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus aktīvi pieteikties bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai, VDI sākusi plašu sabiedrības izglītošanas kampaņu “Esi drošs, ka darbs ir drošs”.

VDI īstenotā projekta laikā darba devējiem tiks piedāvāts arī praktisks atbalsts – ikviens uzņēmums, kurā stādā mazāk par 249 darbiniekiem un kurš darbojas bīstamā nozarēm var pieteikties Eiropas Sociālā fonda (ESF) bezmaksas atbalstam, lai sakārtotu darba vidi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

SAISTĪTIE RAKSTI

Projektā līdz 2023. gada 31. decembrim atbalstu plānots sniegt 4700 uzņēmumiem. Kopējais ESF projektā pieejamais finansējums dažādām aktivitātēm, kas vērstas uz darba aizsardzības jautājumu sakārtošanu, ir vairāk nekā 12,6 miljoni eiro.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
TV personība Roberto Meloni atgriezies Latvijā pēc tam, kad Spānijā piedzīvojis pamatīgas nepatikšanas
FOTO. Īsi pirms nāves princese Diāna saviem dēliem atstāja audio ziņu. Ko viņa teica šajā ierakstā?
VIDEO. “Latvieši, jūs esat ģēniji! Alīna no Krievijas atklāj – Latvijā sapratusi, kas ir civilizācija
Latvijā pieaug vilku uzbrukumi: nosauc pagastus, kur plēsēji uzbrukuši visbiežāk
Krists Kalniņš: “NATO 5.panta piesaukšana nedod pamatu domāt, ka esam drošībā. Sāciet rakt bunkurus!”
Lasīt citas ziņas
Ukraiņu bēgļi atsakās pamest Rīgu
Izvērtējot iespējamos drošības riskus, festivāls “Lampa” atcēlis Ždanokas dalību politiķu diskusijā
Jauna spīdzināšanas forma: Navaļnijam “izglītojošos” nolūkos stundām jāsēž zem Putina portreta
FOTO. Aizvadīta sarunu festivāla LAMPA pirmā diena
Raivis Ansons kļuvis par otro Latvijas hokejistu, kurš izcīnījis Memoriālo kausu
19:33
Iekrītot graudu elevatorā, gājis bojā uzņēmuma “Latraps” darbinieks
19:26
TIEŠRAIDE. Jaunākais par karu Ukrainā
18:59
FOTO. Īsi pirms nāves princese Diāna saviem dēliem atstāja audio ziņu. Ko viņa teica šajā ierakstā?
“Uzvara boršča karā ir mūsu!” Ukraiņi līksmo par UNESCO atzinumu
VIDEO. Žogu izbūve uz valsts robežām lāci padara par emigrantu. Baltijas valstīs palicis plēsējs, kas ienācis no Baltkrievijas
Pīlēna biedrībai pievienojušies vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki
Vēsturisks brīdis! Ukrainas parlamenta plenārsēžu zālē tiek ienests ES karogs
No nākamās nedēļas visās jaunajās automašīnās obligāta būs ātruma ierobežošanas tehnoloģija
TV personība Roberto Meloni atgriezies Latvijā pēc tam, kad Spānijā piedzīvojis pamatīgas nepatikšanas
Monika Zīle: Augstprātības bruņas, kuras aizsardzības ministrs pat vēlēšanu priekšvakarā nepapūlas piesegt
Basketbola klubu “Ventspils” pārstāvējušais ukrainis Kapinoss frontē guvis ievainojumu un lūdz palīdzību latviešiem
Ostapenko iekļūst Vimbldonas čempionāta astotdaļfinālā
“Eurostat”: Inflācijai eirozonā jūnijā rekordaugsts līmenis
Viss būs labi, jo kombinētā balstvakcīna jau ir izgudrota, apgalvo Ģimenes Ārstu asociācijas vadītāja
Latvijā pieaug vilku uzbrukumi: nosauc pagastus, kur plēsēji uzbrukuši visbiežāk
VIDEO. Latviešu uzņēmēja Marika Ģederte atklāj, kāpēc ir fotografējusies kaila
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs