Foto – Fotolia

Kā liecina Veselības ins­pekcijā iesniegtā sūdzība, izrādās, ka psihiatrs Jānis Bojārs nekavējoties esot uzstādījis diagnozi arī zēna tēvam, kas atbrauca no Lielbritānijas un 2017. gada 1. aprīlī, izmantojot savas tiesības, ko nosaka Pacientu tiesību likums, mēģinājis izņemt savu dēlu no psihoneiroloģiskās slimnīcas “Ainaži”. Tēvam esot patoloģiska tieksme uz kverulenci (daudz un objektīvi nepamatotu sūdzību rakstīšana uz dažādām iestādēm. – Red.), kā arī izdomājumiem, iespējams, murgu idejām.

“Pārsūdzētajā lēmumā nav atrodama arī motivācija tam, kāpēc četrus gadus vecam bērnam, kurš stacionēts slimnīcā ar diagnozi – bronhiālās astmas saasinājums, netiek nodrošināta bronhiālās astmas ārstēšana, bet tā vietā bērnu konsultē nevienam nezināms psihologs un psihiatrs, jo slimnīca nav spējīga nosaukt šo slimnīcā neesošo speciālistu vārdus un uzvārdus. Tāpat pārsūdzētajā lēmumā nav atrodama motivācija tam, kā fiziopneimonoloģe alergoloģe S. Pužule ir tiesīga uzstādīt diagnozi F 43.2 – adaptācijas traucējumi,” neizpratnē ir bērna tēvs.

Tāpat bērna tēvam nav saprotams, kā, esot reģistrētam pie ģimenes ārstes Laumas Purviņas 2017. gada 30. janvārī, puika ir spējis šo ārsti apmeklēt, nebūdams Latvijā, – jau 2016. gada 2. janvārī.

Bērna tēvs lūdz atzīt 2017. gada 6. jūnija Veselības inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītājas I. Bukas lēmumu par prettiesisku, mazgadīgā tiesības klaji aizskarošu, atzīstot, ka viņa ievietošana SIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži”” 2017. gada 9. martā, nepieļaujot bērnu no tās izņemt 2017. gada 1. aprīlī bērna likumiskajam aizbildnim – tēvam, ir prettiesiska, t.i., pretēja Ārstniecības likuma 67. pantā noteiktajam, pārkāpjot Latvijas Republikas Sa­tversmē un Bērnu tiesību deklarācijā noteiktās cilvēktiesības uz brīvību.