Foto – Fotolia

Veselības inspekcija no jebkādiem komentāriem saistībā ar šo lietu atsakās, bet ar psihiatru J. Bojāru neizdevās sazināties. Arī bērna māte Līga no plašākiem komentāriem atsakās: “Es jums nesniegšu nekādus komentārus, jo man nav laika. Nekas nav izdomāts, bērnam tiešām ir veselības problēmas. Anglijā nebūs labāki ārsti kā Latvijā. Latvijā ir labākie ārsti!”

Ārsts: bērna veselība varētu pasliktināties

Šim gadījumam pievērsies arī TV3 raidījums “Bez tabu”, kas uzsver, ka visi trīs – māte, tēvs un viņu bērns – ir Latvijas pilsoņi, visi esot deklarēti Latvijā un mazais puika neprotot angļu valodu.

TV3 žurnāliste stāsta, ka bērnu psihiatrs Jānis Bojārs (attēlā) puiku ir vairākas reizes saticis un uzskata, ka, izbraucot no valsts, viņa veselības stāvoklis varētu pasliktināties. “Bez tā, ka zēnam bija psihiska rakstura traucējumi, viņam bija vēl bronhiālā astma un citi psihosomatiska rakstura veselības traucējumi. Tie parasti ir no neatreaģētām emocijām, un tas arī minēts medicīniskajā literatūrā – viens no iemesliem, kāpēc cilvēkiem rodas psihosomatiski traucējumi, tā ir migrācija, kad cilvēks – ne tikai bērns, bet arī pieaugušais – atrodas vidē, kur runā nesaprotamā valodā, kas viņam rada izteiktu diskomfortu,” raidījumam “Bez tabu” teicis ārsts.

Savukārt mātes juridiskā pārstāve Anda Ozola TV3 raidījumam paudusi viedokli, ka tiesa ir piemērojusi Hāgas konvenciju par bērna prettiesisku nolaupīšanu, bet nav pārbaudījusi, vai šī konvencija ir attiecināma uz konkrēto gadījumu, proti, vai bērna tēvs un bērns ir tiešām pastāvīgi dzīvojuši Lielbritānijā. Juriste vadās no pastāvīgas dzīvesvietas jēdziena skaidrojuma Eiropas Savienības direktīvā, kas nosaka, ka pastāvīgā uzturēšanās tiek kvalificēta, ja persona ārzemēs ir pavadījusi piecus gadus. Taču Tieslietu ministrijas Starptautiskā sadarbības departamenta juriste Anastasija Jumakova skaidro, ka esot dažādi kritēriji, kā noteikt, kura ir bērna pastāvīgā dzīvesvieta. Hāgas konvencijas būtība esot pēc iespējas atgriezt bērnu tajā valstī, kurai ir piekritīga jurisdikcija atrisināt šīs domstarpības starp bērna vecākiem. Tas nekas, ka bērnam ir Latvijas pilsonība un viņš neprot angļu valodu, jo tikai tās valsts iestādes, kur bērns dzīvo, spēšot pieņemt bērna interesēm atbilstošāko risinājumu.

“Kā tas var būt, ka mātei nav teikšanas tiesību? Māte deviņus mēnešus savā klēpī nēsājusi bērnu, vai Latvijas valsts tā rūpējas par saviem pilsoņiem, izsūtot no Latvijas,” sašutusi raidījumam teikusi Līgas krustmāte. LA.lv