“Man bija pienākums” 19
1941. gada 3. februārī Latvijas PSR VDK virsleitnants Meierovičs paraksta un priekšnieks Gavars apstiprina dokumentus par A. Berga arestu. Stabu ielas stūrī viņu pratina vesela izmeklētāju gūzma. Par iekšlietu ministra darbību, par “fašistiskām” organizācijām, ko it kā Bergs atbalstījis, par “revolucionāru” vajāšanu, Valmieras revolucionāru nošaušanu un tā tālāk. Pratināmais neslēpjas: “Es skaitījos komunisma ideju pretinieks, es cīnījos ar komunisma idejām jau avīzes “Baltija” slejās.” Šo avīzi A. Bergs izdeva Petrogradā kā Bēgļu centrālkomitejas orgānu.
A. Bergu pratināja līdz 1941. gada jūnijam, taču apsūdzības slēdzienu nesagatavoja, jo čeka nespēja pārtulkot no “Latvja” vajadzīgās slejas un Politpārvaldes dokumentus par “Pērkoņkrustu”, bet apcietinātais kategoriski noliedza dalību šajā organizācijā.
Kara sākumā A. Bergu pie nenobeigtas izmeklēšanas Centrālcietumā nenošauj, bet iesēdina vagonā promvešanai. Viņš nonāk Čkalovas (Orenburgas) cietumā, kur pratināšanu turpina NKVD vīri no Rīgas. Dokumentos redzami Suhova, Broliša paraksti. 1941. gada 4. septembrī top apsūdzības slēdziens ar 56-4., 10., 13. panta piemērošanu. Tur “palīdzība starptautiskajai buržuāzijai”, “aģitācija”, “dienests cara slepenpolicijā” (absurds). 26. augustā ārsta izrakstīta izziņa “fiziskam darbam nederīgs”. Jāpieņem, ka fiziskās nespējas izziņa ir priekšnoteikums nāvessodam. Piemēram, šo rindu autora tēvabrālis Arvīds Lasmanis arī saņēma veselu buķeti “pantu”, bet nošauts netika. Jo bija derīgs kā darbaspēks.
Arvedu 29. septembrī tiesāja Čkalovas apgabaltiesas kolēģija. Ir pat advokāts nozīmēts! Spriedums – nošaut. Lietā aile par sprieduma izpildi ir tukša. Bet saglabājusies kasācijas sūdzība, kur 7. oktobrī Arveds pēdējiem spēkiem uz netīrām, pelēka Krievijas papīra lapām raksta sūdzību Krievijas Federācijas Augstākajai tiesai. Tas ir uz nāvi notiesāta Latvija politiķa, jurista un žurnālista gara apliecinājums. Arveds atgādina 1920. gada 11. augusta miera līguma pantus, uz kuru pamata: „…iekšlietu ministra kvalitātē man bija jāvadās no Latvijas – un tikai Latvijas – likumiem un rīkojumiem, jāpilda šīs varas rīkojumi. Tādēļ man bija ne tikai tiesības, bet kā ministram man pat bija pienākums vest cīņu ar komunistisko partiju un aizstāvēt sociālo iekārtu Latvijā. Es esmu atbildīgs tikai Latvijas likumu priekšā. Mana saukšana pie atbildības KPFSR instancēs ir minētā miera līguma pārkāpums.” 1991. gada 15. jūlijā Krievijas Federācijas prokuratūra noprotestēja A. Berga lietu. Krievijas Augstākās tiesas kolēģija Arvedu Bergu reabilitēja.
Kā jau teikts, krimināllietas galvenajā sējumā nav ziņu par tālāko Arveda likteni. Tas glabājas “Uzraudzības lietā”, kas faktiski ir dokuments par ieslodzītā izspiegošanu līdz mūža galam. Tur uz pelēka papīra strēmeles mašīnrakstā teikts: “Spriedums attiecībā pret notiesāto Bergs Arvedu Kristapa d. izpildīts 19. XII 194.. gadā. Pilsēta Čkalova, 22.XII, 1941.g . 1.specdaļas priekšnieks, Valsts drošības leitnants Glotovs.”
