Dažas dienas pirms samita Hāgā NATO sabiedrotie pieņem nopietnu lēmumu: daudziem tas būs milzīgs izaicinājums 0
Dažas dienas pirms samita Hāgā NATO sabiedrotie ir vienojušies līdz vismaz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) gadā paaugstināt ar aizsardzību saistīto izdevumu mērķrādītāju, liecina Vācijas ziņu aģentūras DPA rīcībā esošā informācija.
ASV prezidents Donalds Tramps ilgstoši ir sūkstījies, ka Kanāda un sabiedrotie Eiropā neatvēl aizsardzībai pietiekami daudz un pārmērīgi paļaujas uz ASV aizsardzību.
Sabiedroto apņēmību paaugstināt aizsardzības izdevumus veicinājuši arī draudi par iespējamu Krievijas uzbrukumu NATO teritorijai.
Pašreizējais mērķis NATO dalībvalstīm ir aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no IKP. Šogad pirmo reizi to sasniegušas visas 32 NATO dalībvalstis, iepriekš paziņoja NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.
Sabiedroto pārstāvji centās vienoties pirms nākamnedēļ gaidāmā alianses līderu samita Hāgā, jo pēdējā brīdī pret aizsardzības izdevumu mērķa paaugstināšanu iebilda Spānija, kas ir viena no NATO dalībvalstīm, kuras visvairāk atpaliek aizsardzības izdevumu jomā.
Kā aģentūrai DPA atklāja diplomāti, ir izdevies panākt vienošanos, ka konvencionālajai aizsardzībai ir jāiztērē vismaz 3,5% no valsts IKP, bet vēl 1,5% var piešķirt saistītajiem izdevumiem, piemēram, terorisma apkarošanai un infrastruktūrai, ko var izmantot arī militāriem mērķiem, piemēram, ieguldījumiem dzelzceļa līnijās un ostu paplašināšanā.
Spānijas premjerministrs Pedro Sančess svētdien paziņoja, ka jaunais mērķrādītājs uz Spāniju netiks attiecināts.
“Tādējādi Spānijai nebūs jātērē 5% no IKP aizsardzībai, bet tās līdzdalība, nozīme un likumība NATO nemainīsies,” teica Sančess, piebilstot, ka Spānijas saistības būs aizsardzībai atvēlēt 2,1% no IKP.
NATO sabiedrotie plāno samita noslēguma deklarācijā noteikt, ka jaunais aizsardzības izdevumu mērķis jāsasniedz līdz 2035.gadam, teica avoti, kas vēlējās palikt anonīmi.
Daudzām NATO valstīm jaunais mērķis būs milzīgs izaicinājums, pat ņemot vērā ilgo termiņu tā sasniegšanai.
2024.gadā Vācija aizsardzībai tērēja tikai aptuveni 2,1%. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs ir paziņojis, ka katrs papildu procentpunkts prasītu aptuveni 45 miljardus eiro lielākus izdevumus.
ASV, kā arī Igaunijai, Latvijai un Grieķijai, kuras visas jau tagad tradicionālajai aizsardzībai tērē vairāk nekā 3% no IKP, šis mērķis, visticamāk, lielas problēmas neradīs.
Savukārt Polija pagājušajā gadā bija alianses līdere aizsardzības izdevumu jomā un aizsardzībai tērēja 4,1% no savas ekonomiskas apmēra.
Saskaņā ar NATO datiem ASV pavisam nesen aizsardzībai tērēja aptuveni 3,4% no sava IKP.
Tramps ir pastiprinājis spiedienu uz sabiedrotajiem, pēdējās nedēļās vairākkārt ziņojot, ka viņš varētu neierasties uz NATO samitu, ja netiks panākta vienošanās par 5% mērķi.
ASV prezidents sava pirmā pilnvaru termiņa laikā vairākkārt kritizēja Eiropas sabiedroto izdevumus aizsardzībai, vairākkārt pat draudot ar ASV izstāšanos no NATO, ja pārējās dalībvalstis nepalielinās savus izdevumus.
NATO samits otrdien un trešdien notiks Hāgā.
