Kāda cita vienmēr būs labāka tik un tā 3
Aiga uzskatījusi, ka tā ir normāla lieta, ka satiekas ar kādu cilvēku un tad abi saprot, ka tomēr nav radīti viens otram un ka nekas tur nesanāks. Bet kopumā viņa uzskatījusi, ka tas taču esot diezgan cietsirdīgi – pateikt un sāpīgi uzzināt, ka ar tevi bija labi, bet tomēr ne līdz galam, tāpēc es turpināšu satikties ar vēl citām, kamēr varbūt kāda no viņām izrādīsies īstā. Jo jābūt muļķim, lai nesaprastu, ka, ja jau paralēli tev tiekas ar vēl kādu, tad skaidrs, ka tu neesi un nebūsi tā īstā vai īstais. Tu neesi tam cilvēkam “norāvis jumtu”! Un jebkuram cilvēkam ir smagi apzināties, ka tu neesi pietiekami labs, pietiekami skaists un pietiekami interesants. Protams, Aiga sevi mierinājusi ar domu, ka ne jau viņa ir slikta, bet vienkārši nav bijusi piemērota konkrētajam cilvēkam. Taču Aigai, cilvēkam ar ego, šāds mierinājums nekādu mieru nesniedza. Un Aiga visu laiku sevi tirdījusi – kāpēc es neiepatikos? Ko es izdarīju nepareizi? Vai tiešām biju garlaicīga? Diezgan labs un ātrs veids, kā iedzīt sevi kompleksos. Aiga stāsta: “Un vēl tā konkurence! Ja, veidojot attiecības, tu konkurē tikai pati ar sevi vai ar otru cilvēku un, lai iepatiktos otram, tu no sevis mēģini izlikt visu labo, tad šādās brīvajās attiecībās tu konkurē ar sevi, ar otru un ar vēl tām citām daudzajām paralēlajām sievietēm! Jo varbūt sieviete Nr. 2 gatavo garšīgāk, varbūt sieviete Nr. 3 ir labāka seksā, varbūt sieviete Nr. 4 ir ar izcilām zināšanām vēsturē, kas manam “draugam” ir mīļākā tēma. Izklausās pēc nemitīgas spriedzes, lai sevi pierādītu!”
Aiga domājusi: “Friends with benefits jau patiesībā iekļauj attiecības – jūs pavadāt laiku kopā, apspriežat dažādas tēmas, jums ir sekss. Daudz faktoru, kas parāda, ka jums kopā ir labi. Un tas agri vai vēlu rada pieķeršanos. Tikai, lai kāds izdarītu soli un šīs pārvērstu par īstām attiecībām, ir jāatsakās no mantkārības tikt pie kaut kā labāka, jaunāka, nepamēģināta. Ja ir labi, tad ir jāpieņem un jānotur. Dzīšanās pēc vēl kaut kā labāka ir kā dzīšanās pēc labākā “iPhone”. Tāds nekad nebūs, jo, civilizācija nemitīgi attīstās. Katru gadu būs jauns modelis. Katru gadu! Bet – vai vēlamies katru gadu jaunas attiecības? Kādā kvalitātē tās būs, ja gan mēs paši, gan mūsu otrs cilvēks visu attiecību laiku zinās, ka ik pēc diviem gadiem tiks nomainīts pret kaut ko “labāku”?”
Situāciju komentē Liene Paulauska, psiholoģe: “Viss ir atkarīgs no mūsdienu sabiedrības, kādā mēs dzīvojam. Ja šāda veida attieksme vai modelis kļūst par normu mums, apkārtējiem, arī mēs pamazām sākam piekopt attiecīgo uzvedības modeli. Lai kā mēs negribētu, mūsdienu vide ļoti mūs ietekmē, tai pretoties un ar to cīnīties varam tikai līdz zināmam līmenim.”
