Drosmīgi dārznieki “Purčika sirdī” – skaistums zem logiem, kas tapis par spīti huligānu riskam 0
Dzīve daudzdzīvokļu māju rajonos bieži asociējas ar pelēkiem pagalmiem, asfaltu un automašīnām. Tomēr netrūkst cilvēku, kuri pat šādos “betona džungļos” cenšas radīt sev apkārt zaļāku un skaistāku vidi. Daži uzdrošinās zem savu dzīvokļu logiem ierīkot puķu dobes un nelielus daiļdārzus, lai gan tas nereti nozīmē riskēt, ka stādījumus sabojās huligāni vai vienkārši riebīgi garāmgājēji.
Tieši šāds piemērs iemūžināts Purvciemā, kur starp blokmājām izveidots neliels, taču rūpīgi kopts puķu dārzs. Sociālajos tīklos publicētais foto izpelnījies daudz pozitīvu komentāru.
“Purvciema blokmāju ielenkumā ir viens tik skaists daiļdārzs, kas apliecina to, ka nav jāgaida perfekta vide, lai radītu skaistumu sev apkārt. Apbrīnoju tā dzīvokļa īpašnieku talantu un apņēmību. Cits sapņu puķu dobes īstenošanai gaida privātmāju, kamēr cits to uzbur Purčika sirdī,” raksta video autore.
Daudzi komentētāji atzina, ka šādi cilvēki pelnījuši uzslavu par ieguldīto darbu un vēlmi padarīt apkārtni patīkamāku ne tikai sev, bet arī kaimiņiem. “Orģināli un skatienus piesaistoši. Cilvēki cenšas izrotāt savu vidi, un tas ir jauki,” raksta kāda komentētāja.
Savukārt cita piebilst, ka Purvciemā šādi piemēri nebūt neesot retums: “Purvciemā tādu daudz, pastaigā, ieraudzīsi brīnumus.”
Tomēr ne visiem ir drosme ko līdzīgu veidot. Kā atzīst viena no diskusijas dalībniecēm, daudzviet cilvēkus attur rūgtā pieredze. “Nē, cilvēki šo nedara, jo citi cilvēki to visu apzog, izmīda, izrok stādus un citādi iznīcina.”
Diskusijā izskanēja arī jautājums par koplietošanas zemes izmantošanu. Daļa uzskata, ka pie mājas izveidota atpūtas zona vai dārzs ir apsveicama iniciatīva, savukārt citi atgādina, ka zeme pieder visiem mājas iedzīvotājiem. “Zeme ap māju ir koplietošanas. Ļoti apšaubu, ka visi iedzīvotāji piekrituši, ka vienam ir privāta atpūtas zona,” raksta kāda komentētāja.
Tam gan oponē citi. “Tieši tā – koplietošanas, bet ar šādu nostāju tā zeme sanāk nelietošanas. Kāpēc gan neierīkot mājai pašiem savu atpūtas zonu?” pauž cits viedoklis.
Neizpalika arī praktiski apsvērumi. Kāda komentētāja norādīja, ka skujeņiem pie sakarsušām ēku sienām vasarā var būt grūti izdzīvot, tomēr atzina, ka pati ideja ir apsveicama.
Lai arī viedokļi dalās par to, cik pieļaujama ir koplietošanas teritorijas labiekārtošana pēc savas iniciatīvas, vairums komentētāju piekrīt vienam – cilvēki, kuri pelēko pagalmu cenšas pārvērst par ziedošu oāzi, pilsētvidē ienes vairāk dzīvības un krāsu. Un, iespējams, tieši šādu drosmīgu entuziastu dēļ arī betona džungļos rodas vietas, kur gribas apstāties un pasmaidīt.
