Dūklavs: Pārtikas nozares padome neatbalsta depozīta sistēmas ieviešanu bez padziļinātiem aprēķiniem 0
Pārtikas nozares padome neatbalsta depozīta sistēmas ieviešanu, iekams nav izvērtēta tās ieviešanas ietekme uz tautsaimniecību, trešdien pēc Pārtikas nozares padomes sēdes teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
“Neviens no klātesošajiem padomes locekļiem un pieaicinātajiem neatbalstīja tāda veida modeļa kā depozīta sistēma bez tālākām diskusijām, aprēķiniem un pierādījumiem ieviešanu,” teica Dūklavs.
Dūklavs piebilda, ka Zemkopības ministrija respektēs uzņēmēju viedokli, ko ir paudusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kā arī Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, Latvijas Tirgotāju asociācija, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) un citas nevalstiskās organizācijas, kas piedalījās sēdē.
Dūklavs arī uzsvēra, ka depozīta sistēmas ieviešanu nedrīkst sasteigt.
LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure teica, ka Latvijas pārtikas uzņēmēji jau ir iepriekš daudzkārt pauduši viedokli par depozīta sistēmas ieviešanas nesamērīgajām izmaksām attiecībā pret ieguvumu no tās ieviešanas un savu nostāju nemaina.
LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsvēra, ka depozīta sistēmas ieviešana nav ekonomiski pamatota, kā arī nav izvērtēta tās ieviešanas finansiālā ietekme uz patērētāju un ražotāju, nav analizētas izmaksas un nav modelēta Latvijas situācija. Tāpēc nedrīkst steigties ar tās ieviešana, iekams nav kompleksi izvērtēts, kāda ir tās ietekme uz patērētāju, kā arī izvērtēta citu valstu, tostarp Lietuvas pieredze. “Kamēr tas nav paveikts, nekādus lēmumus par depozīta sistēmu nedrīkst pieņemt,” viņa uzsvēra.
Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Hnriks Danusēvičs teica, ka depozīta sistēmas ieviešana gan lielo, gan arī mazo tirgotāju skatījumā nav vajadzīga. LTA neatbalsta depozīta sistēmas ieviešanu, jo tās ir milzīgas izmaksas ražotājiem, tirgotājiem un ietekmēs arī patērētāju naudas maciņus, kamēr ieguvums no tās ieviešanas ir proporcionāli nesamērīgi mazs. “Tā ir dārga lieta un te nav redzams labums it nevienam,” teica Danusēvičs.
Viņš piebilda, ka depozīta sistēmas ieviešana mazinās tikai PET iepakojuma atkritumu apmēru dabā, kas ir neliela daļa no kopējā atkritumu īpatsvara, līdz ar to nav risinājums vides problēmām. Tikmēr PET pudeļu šķirošana sadārdzināsies. Sistēmas ieviešanas vietā ir jāstrādā tālāk pie šķiroto atkritumu savākšanas sistēmas attīstības, kas ir valsts apstiprināta politika, kurā jau ieguldīti finanšu līdzekļi.
Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) valdībai izvērtēšanai iesniegusi grozījumus Iepakojuma un Dabas aizsardzības likumos, kuri nepieciešami, lai veicinātu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. VARAM norādījusi, ka vienīgā ministrija, kas konceptuāli joprojām nesaskaņo depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā ir ZM.
ZM iebilst pret grozījumiem Iepakojuma likumā, jo likumprojektā nav sniegta detalizēta informācija par plānotās depozītu sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksām Latvijā, kā arī pēc būtības nav veikts ietekmes izvērtējums uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, uzņēmējdarbības vidi un inflāciju.
