
ES lauksaimniecības ministri diskutēs par lauksaimnieku lomu ES klimata politikas jomā 0
Eiropas Savienības (ES) valstu lauksaimniecības un zivsaimniecības ministri šodien Helsinkos neformālā sanāksmē diskutēs par lauksaimnieku lomu ES klimata politikas jomā, proti, kā veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecību ar oglekļa piesaistes augsnē palīdzību, informēja Zemkopības ministrijā (ZM).
Somijas puse iepriekš uzsvērusi, ka cīņā ar klimata pārmaiņām būtiski ir palielināt oglekļa piesaisti lauksaimniecības augsnēs, tāpēc ES jau tagad jādomā par nepieciešamajiem risinājumiem, kā uzlabot oglekļa piesaisti augsnēs visās dalībvalstīs.
Saskaņā ar ZM iepriekš sniegto informāciju, Latvijas ieskatā dažādie klimata pasākumi ir būtiska ES Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu sastāvdaļa, taču vides un klimata prasību kopumam ES Kopējās lauksaimniecības politikā ir jābūt samērīgam un pietiekami līdzsvarotam attiecībā pret dalībvalstīm piešķirto finansējumu.
“Latvijai ir svarīgi, lai vides un klimata nosacījumus būtu iespējams efektīvi ieviest realitātē, ne tikai tos norādīt ES dokumentu saturā. ES ir jāmotivē lauksaimniekus darba procesos ieviest klimata pasākumus, piedāvājot efektīvus risinājumus no izmaksu viedokļa – ja ES tiek noteikti sasniedzamie mērķi, ir jānodrošina atbilstošs un pietiekams finansiālais atbalsts šo mērķu īstenošanai,” pirms gaidāmās sanāksmes iepriekš uzsvēra zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).
Gerhards arī norādījis, ka ne mazāk svarīgi ir ar ES atbalstu nodrošināt konsultācijas un apmācības lauksaimniekiem par oglekļa piesaisti lauksaimniecības zemēs.
LETA jau ziņoja, ka Latvijas zinātnieki strādā pie lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas pasākumu robežizmaksu līknes attīstīšanas, lai identificētu no izmaksu viedokļa efektīvas SEG emisiju samazināšanas metodes. Latvija plāno izveidot arī augsnes oglekļa monitoringa sistēmu lauksaimniecības zemei. To ieviešot, tiks izveidoti 200 augsnes oglekļa monitoringa parauglaukumi lauksaimniecības zemē.