ES nosoda Eirovīziju par aizliegumu tās karogam piedalīties dziesmu konkursā 32
Eiropas Savienība apsūdzējusi Eirovīzijas dziesmu konkursa rīkotājus saistībā ar nepieņemamu aizliegumu tās karogam tikt izkārtam koncertzālē fināla laikā Zviedrijas pilsētā Malmē, raksta “DW”.
Eiropas Savienība pirmdien nosūtīja oficiālu sūdzību Šveicē bāzētajai Eiropas Raidorganizāciju savienībai (EBU), kas organizē Eirovīzijas dziesmu konkursu , par tās atteikumu ļaut plīvot ES karogam šī gada finālā Zviedrijas pilsētā Malmē .
“Šādas darbības met ēnu uz to, kas ir paredzēts kā priecīgs notikums cilvēkiem visā Eiropā,” vēstulē EBU raksta Eiropas Komisijas viceprezidents Margaritis Šinass.
“Tā kā ES ir vērsta pret ļaunprātīgiem un autoritāriem dalībniekiem, EBU lēmums veicināja simbola, kas apvieno visus eiropiešus, diskreditāciju,” viņš piebilda.
Eiropas Komisija paziņoja, ka plāno “ļoti dzīvu diskusiju” ar organizatoriem par aizliegumu.
Šinas pieprasīja raidorganizācijai “izskaidrot šī lēmuma pamatojumu un piedēvēt atbildību tur, kur tai pienākas”.
“Nepieņemamā EBU nostāja lika man pašam un miljoniem skatītāju aizdomāties par to, ko un kam nozīmē Eirovīzijas dziesmu konkurss,” viņš rakstīja.
Šinas bija īpaši sarūgtināts, jo aizliegums tika pieņemts tikai mēnesi pirms ES mēroga parlamenta vēlēšanām.
Sestdienas finālā startēja 25 valstis, taču liela uzmanība tika pievērsta strīdīgajam Izraēlas dalības jautājumam .
Pirms fināla Eiropas Raidorganizāciju savienības pārstāvis sacīja, ka biļešu īpašnieki drīkstēs ienest un izlikt tikai karogus, kas attēlo iesaistītās valstis, kā arī varavīksnes krāsas karogu, kas simbolizē LGBTQ+ kopienas.
Tomēr Šveices mākslinieks Nemo , kurš kļuva par pirmo mākslinieku, kurš uzvarējis kā nebinārais mākslinieks, izmantoja emblēmu, kas attēlo cilvēkus, kas nav bināri, un demonstrēja to izrādes laikā.
2016. gadā EBU paziņoja, ka ES karogs “tiks atļauts”, kamēr tas netiks izmantots kā “instruments, lai izrādes laikā apzināti izteiktu politisku paziņojumu”.
