“Esam fāzē, kad gandrīz visiem viss vienalga. Benzīns beidzies?” Alvis Hermanis apcer latviešu tautas norietu 107
Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis nereti sociālajos tīklos dalās ar savu viedokli par Latvijā un pasaulē notiekošo un nebaidās būt tiešs savos apgalvojumos. Šoreiz viņš publicējis viedokli, kura tapšanā viņu iedvesmojis Zigmunda Skujiņa teksts par Georgu Neikenu. “Vai tiešām viss iet uz beigām un šai tautai lemts bija tikai uzliesmot un apsīkt gadsimta ietvaros?” viņš vaicā.
Alvis Hermanis raksta: “Dabā paredzēts, ka visiem organismiem ir savs laiks dzimšanai, pilnbriedam un savs laiks norietam un beigām. Arī uz tautām gan jau tas attiecas.
Lasu tagad Zigmunda Skujiņa tekstu par Georgu Neikenu, latviešu pašapziņas modinātāju 19.gs.vidū. Vēl priekšā būs pirmie Dziesmu svētki, sava valsts, lielais visas tautas entuziasms un lielās personības, kuru skatam nebija gala. Lielās Enerģijas laiks, kas turpinājās vairāk kā gadsimtu, līdz pat Atmodai.
Tagad esam tajā fāzē, kad gandrīz visiem viss vienalga. Entuziasma uz šo projektu vairs nejūt ne sabiedrībā, ne pie valdošajiem, ne pie jauniešiem, jāatzīst.
Vai tiešām viss iet uz beigām un šai tautai lemts bija tikai uzliesmot un apsīkt gadsimta ietvaros?
Rakstu šo nevis lai atkal visu kritizētu, bet lai apjēgtu – varbūt kāds saprot, kāpēc, atšķirībā no kaimiņiem, šeit nav kopīga entuziasma un iedvesmas uzbūvēt pašiem savu paraugvalsti, kura no enerģijas rūktu kā tikko iekurta krāsns? Kur visi viens otram palīdzētu, atbalstītu un priecātos par katru, kuram izdevies pabīdīt uz priekšu savējo un tātad arī kopīgo projektu?
Kas noticis, kāpēc mēs laižam garām šo iespēju? Benzīns beidzies?
Tādas domas šorīt lasot par vienu no pirmajiem latvietības pionieriem – Georgu Neikenu un domājot par tiem latviešu gigantiem, kuri mums vairs nevar palīdzēt. Būtu interesanti ar viņiem parunāt šodien. Ko viņi par mums tagad domā.”
