– Te jāķeras citam vērsim pie ragiem. Ienācāt ar godīgas, caurspīdīgas politikas un korupcijas apkarošanas karogu. Tagad cilvēku vērtējumā cīņa pret korupciju notiek ar kartupeļu mizojamo nazīti. Jārunā par KNAB, kas nav efektīvi karotāji. Strīķes kundze zināmā mērā bija jūsu protežē, KNAB ziedu laikos tauta izgāja ielās, lai nepieļautu izrēķināšanos ar Loskutovu, bet Streļčenoku diez vai aizstāvēs vientuļā piketā. 37
– Arī šajā jomā minētie darbinieki ir labs piemērs, ka jebkuru, kurš vēlas kaut ko darīt, ātri neitralizē. Atrod kādas kļūdas, izbazūnē tās neproporcionāli skaļi un noēd cilvēku. Taču nebūšanas politikā nevarētu tik ilgi pastāvēt un tik dziļi iesakņoties, ja mēs paši kā nācija savā dvēselē būtu skaidri, tīri, ar principiem un ideāliem. Ja balsojam par vieniem un tiem pašiem spēkiem, neprasām politiķu reālu atbildību, bet tikai smuko izskatu un lai neko nedara, tad daudz nevaram gausties. Demokrātiskā sistēmā pilsoņu atbildība ir ļoti svarīgs faktors. Kādu valdību vēlētāji ievēl, tāda tā ir. Ko mēs reāli pieprasām, to arī politiķi dara. Atsevišķā rakstā vai mītiņā paustais neko daudz nenozīmē, svars ir tam, ko tauta dara pie vēlēšanu urnām. No tā politiķi reāli baidās, ņem vērā un cenšas pielāgoties. Ne vienmēr caur šo sietu izsijājam labākos, progresīvākos valstsvīrus.
– Kādreiz uz katrām vēlēšanām ieradās jauni spēki ar mesijām, kuru kārtā arī jūs tikāt ieskaitīts. Vairākus sasaukumus esam ieciklējušies uz “veciem” politiķiem, un tauta sāk viļņoties, ka derētu jaunas sejas, spēcīga, daudzsološa partija.
– Nevar gaidīt laimes lāci. Tāda nav, un, ja viņš parādītos, viens pats kalnus negāztu. Tāpēc prātīgāk no esošiem politiķiem prasīt reālu pozīciju konkrētos jautājumos. Nevis runas, bet skaidru piedāvājumu. Mums ir skaidras risināmās problēmas: atbalsts uzņēmējiem, pārmaiņas veselības aprūpē, uzlabojumi izglītībā un valsts aizsardzībā. No politiķiem jāprasa tūlītēji, skaidri risinājumi. Tādi, kurus var saprast. Ja piedāvājuma nav, lai vietā nāk jauns, labāks ministrs. Savukārt sabiedrībai nevajag noniecināt tos, kuri grib un nebaidās darīt, pat ja gadās pa kļūdai. Jāprasa, jāvērtē pēc gala rezultāta. Pretējā gadījumā paliksim stagnācijā.
– Ko jūs sakāt par pūliņiem valsts drošībai? Prezidents vēl bija aizsardzības ministrs un skandēja – nežēlosim naudu, dosim aizsardzībai –, kam citi piekrita. Taču tas noklusis, un valdībai kā prioritāte palikuši atsevišķi drošības elementi – robežbūves u. tml. Tikmēr Krievijas provokācijas kļūst intensīvākas, notiek iebiedēšanas incidenti Baltijas jūrā.
– Uz to nevar pievērt acis. Apdraudējums aug. Kā zemessargs zinu – Latvijā ir daudz pašaizliedzīgu zemessargu, karavīru, pilsoņu, kas gatavi aizstāvēt valsti, bet to skaits arvien nav pietiekams. Šiem cilvēkiem jāpalīdz, attiecīgi tos apbruņojot un sagatavojot. No ārzemēm jāieved nevis sarūsējušas bruņumašīnas, bet modernas prettanku, pretgaisa aizsardzības ierīces. Diemžēl mūsu kaimiņš militarizējas un izvērš spēkus arī Latvijas robežu tuvumā…
– … un TV kanālos pastāvīgi demonstrē, kā materializējušies lielie ieguldījumi modernā bruņojumā, ar kādu jaudu bombardē Sīrijā. Kara propaganda, smadzeņu skalošana krievu cilvēkiem kaut kādā veidā var izlauzties ārā!
– Diezgan droši var prognozēt, ka tam jāizlaužas. Parādības ļoti atgādina hitleriskajā Vācijā notiekošo 30. gados – militarizācija, propaganda, ienaidnieku meklēšana, apdraudējumi kaimiņu teritorijām un tieša to sagrābšana, blefošana un spēle uz nerviem pārējai pasaulei. To visu redzam, un ir bīstami, ja tauta tiek programmēta karam. Turklāt, ja militarizācijai un propagandas izvēršanai pa visu pasauli tērē tik milzīgus līdzekļus, tad droši vien pastāv rīcības plāns un nolūks to izmantot.
