FOTO. Pie Saeimas piketēt pret mazo lauku skolu slēgšanu ieradušās arī ģimenes ar maziem bērniem 57
Trešdien pie Saeimas ēkas protesta pasākumā pret mazo lauku skolu slēgšanas ieradās teju 50 cilvēki, novēroja aģentūra LETA. Iepriekš tika lēsts, ka pasākumā varētu piedalīties līdz 200 cilvēkiem.
Sanākušajiem līdzi ir plakāti, kuros pausts atbalsts laukos esošajām izglītības iestādēm, piemēram, Rudzātu vidusskolai vai Viesītes vidusskolai. Uz protesta akciju ieradušās arī ģimenes ar maziem bērniem.
Piketā sanākušie pauda neapmierinātību ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātajiem kvantitatīvajiem kritērijiem skolu tīkla veidošanai pašvaldībās. Kritika izskanēja arī Satiksmes ministrijas (SM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzienā, jo tās neiesaistoties aktuālu jautājumu risināšanā. Tāpat protestētāji pauda neizpratni par Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA), viņuprāt, pasīvo iestāšanos pret piedāvāto reformu.
Piketu ik pa laikam ieradās vērot arī opozīcijā esošie Saeimas deputāti.
Protesta pasākumu rīko Jaunās konservatīvās partijas (JKP) biedri.
Portālā “manabalss.lv” iniciatīvai “Mazajām lauku skolām būt!” savākti vairāk nekā 10 000 parakstu, un tā ir iesniegta Saeimā. 7.februārī iniciatīvu skatītas Saeimas Mandātu un ētikas komisijā, aģentūru LETA informēja JKP politiķis Jānis Svemps, kurš no šīs partijas saraksta kandidēs Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
LETA jau ziņoja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajā ziņojumā “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā” kā noteicošais kritērijs skolu tīkla veidošanā paredzēts skolēnu skaits.
Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, un tā nebūs noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu pašvaldībai finansējot no sava budžeta.
Savukārt par programmu īstenošanu 10.-12.klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai par tām programmām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā izglītojamo skaita kritērijiem, ievērojot noteikto pieļaujamo novirzi, paredz IZM iecere par jauno pedagogu darba samaksas modeli “Programma skolā”.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) iepriekš aicinājusi pašvaldības nekavēties ar lēmumu pieņemšanu par izglītības iestādes reorganizāciju, jo vecākiem un sabiedrībai jābūt skaidrībai par gaidāmo skolu ekosistēmu. Ministre arī vairākkārt uzsvērusi, ka IZM nav konkrēts plāns, cik skolu būtu jāsamazina.
Atsevišķās Latvijas pašvaldībās iedzīvotāji pauduši neapmierinātību ar iespējamu skolu slēgšanu.
