FOTO: Piedaloties Valsts prezidentam, notikusi filmas “Spiegs, kurš mans tēvs” pirmizrāde 0
Ceturtdien, 5. septembrī, kinoteātrī “Splendid Palace” pirmizrādi piedzīvojusi režisoru Ginta Grūbes un Jāka Kilmi dokumentālā filma “Spiegs, kurš mans tēvs”.
“5.septembris kā pirmizrādes diena izvēlēts apzināti, jo tieši šajā dienā 1978.gadā radio Amerikas Balss oficiāli paziņoja, ka padomju diplomāts Imants Lešinskis ar ģimeni pārbēdzis uz Ameriku. Notikumi, kuri atspoguļoti filmā, iepazīstina ar ļoti personisku aukstā kara laika spiega stāstu. Lai arī pagājuši jau vairāk nekā 40 gadi, daudzi jautājumi vēl joprojām palikuši neatbildēti – piemēram, cik daudz par aukstā kara aizkulisēm mēs patiesībā zinām, vai un kādas ir līdzības ar spiegu spēlēm mūsdienās,” aģentūrai LETA atklāja viens no filmas režisoriem un producents Grūbe.
Filmas pirmizrādi apmeklēja arī Valsts prezidents Egils Levits.
Imants Lešinskis PSRS un ASV politiskajā sistēmā bija pazīstams vārds, dubultaģents, kurš dzīvoja un darbojās, mainot identitātes. Pēc tam, kad Lešinskis bija publiski nācis klajā ar faktiem, kas izgaismoja Valsts drošības komitejas (VDK) darbību Latvijā, viņš gāja bojā nenoskaidrotos apstākļos, filmas sižetu ieskicē Lagzdiņa.
Filmas galvenā varone Ieva Lešinska-Geibere filmā stāsta par to, ko nozīmē piedzimt spiega ģimenē, nepārtraukti atrodoties aukstā kara aizskatuvē. Citiem vārdiem – viņa sniedz ieskatu notikumos, kas risinās 40 gadu senā pagātnē un daudziem ir noslēpumā tīti.
Filma ir balstīta Ievas Lešinskas-Geiberes atmiņās un dienasgrāmatu pierakstos – tas ir mēģinājums noskaidrot patiesību par savu tēvu un tiem aukstā kara notikumiem, kuros viņa bijusi iesaistīta, pašai to neapzinoties. Dokumentālās filmas veidošanā piedalījušies arī notikumu aculiecinieki, bijušie ASV Federālās izmeklēšanas biroja un Centrālās izlūkošanas pārvaldes, PSRS Valsts drošības komitejas darbinieki, izlūkdienestu vēstures eksperti. Tāpat filmā izmantots plašs dokumentālo arhīvu materiāls.
Filmu Latvijas kinoteātros izrādīs no 6.septembra.
Filmas tapšanu atbalstījis Nacionālais Kino centrs, “Creative Europe Media” atbalsta programma, Čehijas un Igaunijas filmu institūts, Bavārijas filmu fonds, Vācijas sabiedriskā televīzija “ARD/RBB”, “BR”, Čehijas sabiedriskā televīzija, Latvijas Televīzija, un Igaunijas sabiedriskā televīzija “ERR”, aģentūru LETA informēja Lagzdiņa.
