Eiropas lidmašīnas pēkšņi koncentrē spēkus virs Melnās jūras: Matisons saskata signālus par iespējamu operāciju 0
Eiropas valstu militārās aviācijas aktivitāte virs Melnās jūras šobrīd pieaugusi, turklāt izlūkošanas lidmašīnām pievienojušies arī aviācijas tankeri un iznīcinātāji. TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” digitālās komunikācijas profesionāļu kopienas “Digicomnet”/”DCN Global” pārstāvis Mareks Matisons norādīja, ka šāda līdz šim nebijusi aktivitāte var liecināt gan par kādas operācijas gatavošanu, gan par izlūkošanas darbību.
Matisons stāstīja, ka vairākas stundas pirms raidījuma no Francijas un Itālijas aviācijas bāzēm izlidojuši lieli aviotankeri, kas devušies uz Melnās jūras teritoriju. Lai gan šī zona atrodas netālu no karadarbības reģiona, konkrētā jūras daļa joprojām ir salīdzinoši droša lidojumiem.
Pirmo signālu par notiekošo, pēc Matisona teiktā, devusi Itālijas SIGINT pētnieku veidotā karte. Tajā pamanīta līdz šim nebijusi Eiropas un NATO Eiropas spēku aktivitāte, koncentrējot izlūkošanas resursus virs jūras.
Viņš skaidroja, ka SIGINT lidmašīnas spēj izlūkot mērķus aptuveni 250–300 kilometru rādiusā ap sevi. Tas ļaujot iegūt informāciju par notiekošo arī Krimas tuvumā un citās teritorijās, kur pašlaik varētu aktivizēties karadarbība.
Matisons pieļāva, ka šāda aktivitāte varētu nozīmēt kādas operācijas norisi vai gatavošanos tai. Turklāt aptuveni stundu pirms raidījuma parādījušās ziņas, ka tajā pašā teritorijā bez tankeriem un SIGINT lidmašīnām parādījušies arī iznīcinātāji.
Tas, pēc Matisona teiktā, jau liecinot par reālu kaujas operāciju norisi. Vienlaikus pastāvot arī risks, ka Krievija varētu mēģināt šīs lidmašīnas apdraudēt.
Matisons uzsvēra, ka šis gadījums ir īpašs arī tāpēc, ka tajā netiek izmantoti ASV izlūkošanas lidmašīnu un tankeru resursi. Līdz ar to esot iespējams runāt par Eiropas spēku aktivitāti, kas varētu būt gan mācības, gan izlūkošanas operācija.
Viņš skaidroja, ka izlūkošanas aktivitātes mērķis ne vienmēr ir tiešs uzbrukums. Kā piemēru Matisons minēja Krievijas iznīcinātāju lidojumus Baltijas jūras reģionā. To mērķis var būt izprovocēt radaru ieslēgšanu, lai noskaidrotu, kur atrodas pretinieka radari un citas sistēmas.
Šāda informācija pēc tam var tikt izmantota turpmāko uzbrukumu plānošanai, tostarp mēģinājumiem traucēt vai atslēgt noteiktas infrastruktūras un sistēmas.
Matisona ieskatā Eiropas spēku aktivitātei virs Melnās jūras šobrīd var būt vairākas nozīmes. Pirmkārt, tas esot signāls Krievijai, ka Eiropas valstis joprojām ir iesaistītas un seko notikumu attīstībai.
Otrkārt, tā esot ziņa, ka Eiropa spēj mobilizēties un apvienot savus spēkus, lai atbalstītu Ukrainu. Treškārt, tas demonstrējot, ka Eiropas valstis ir pietiekami pašpietiekamas, lai šādus pasākumus īstenotu arī bez ASV iesaistes.
Taču būtisks esot arī praktiskais ieguvums Ukrainai. Izlūkošanas laikā iegūtā informācija tiek nodota Ukrainas pusei, palīdzot tai labāk orientēties notiekošajā un iegūt plašāku priekšstatu par pretinieka spēku kustību.
Matisons uzsvēra, ka ar izlūkošanu uz zemes vai dronu operācijām ne vienmēr iespējams iegūt kopainu. Savukārt lielās izlūkošanas lidmašīnas ļaujot “taustīt” plašāku teritoriju un, piemēram, meklēt, identificēt un uztvert raķešu sistēmu darbību.
Viņš šo Eiropas rīcību vērtēja kā nozīmīgu notikumu, kas varētu būt viena no būtiskākajām dienas militārajām ziņām.
