Šī ziema var sagādāt ne vienu vien pārsteigumu – meteorologi jau saskata pirmās pazīmes 0
Līdz ziemai vēl jāgaida vairāki mēneši, tomēr meteorologi jau sāk iezīmēt iespējamos scenārijus 2026./2027. gada aukstajai sezonai. Šoreiz uzmanības centrā nonācis El Ninjo, kas attīstās Klusajā okeānā un var ietekmēt laikapstākļus arī tālu no sava rašanās reģiona.
Jaunākajās prognozēs redzams, ka Eiropā ziema dažādos reģionos varētu būt ļoti atšķirīga. Lielā kontinenta daļā sniega var izrādīties mazāk nekā ierasts, kamēr labvēlīgāki sniega apstākļi varētu saglabāties augstāk kalnos, kā arī Eiropas ziemeļos un ziemeļaustrumos.
Par iespējamo scenāriju raksta Rumānijas medijs “Stiripesurse”, atsaucoties uz klimata zinātnieku veikto analīzi un ilgtermiņa prognozēšanas modeļiem.
El Ninjo šoreiz var spēlēt nozīmīgu lomu
El Ninjo ir dabiska klimata parādība, kas saistīta ar neparastu Klusā okeāna ekvatoriālās daļas virsmas ūdens temperatūras paaugstināšanos. Lai gan tā veidojas otrā pasaules malā, tās ietekme var izpausties arī citos kontinentos, mainot atmosfēras cirkulāciju un nokrišņu sadalījumu.
Pasaules Meteoroloģijas organizācija (WMO) 3. septembrī norādīja, ka El Ninjo 2026. gada otrajā pusē var kļūt ļoti spēcīgs un, visticamāk, saglabāsies līdz 2027. gada februārim. Organizācija vienlaikus uzsver, ka šādu parādību ietekme uz konkrētiem reģioniem nav vienāda un sezonālās prognozes vienmēr jāvērtē ar zināmu piesardzību.
Tieši tāpēc pašreizējās prognozes nevajadzētu uztvert kā precīzu atbildi uz jautājumu, vai konkrētā vietā ziemā būs sniegs vai sals. Tās drīzāk parāda iespējamo kopējo tendenci.
Lielā Eiropas daļā sniega var būt mazāk
Viena no pašreizējās analīzes galvenajām atziņām ir sniega deficīta iespējamība daudzviet Eiropā.
Prognozētāji norāda, ka īpaši maz sniega varētu būt zemākos apgabalos un līdzenumos. Savukārt situācija varētu būt labvēlīgāka reģionos, kas atrodas augstāk virs jūras līmeņa, kā arī kontinenta ziemeļos un ziemeļaustrumos.
Tas nozīmē, ka viena un tā pati ziema dažādās Eiropas vietās var izskatīties pavisam citādi. Kamēr vienā reģionā iedzīvotāji sniegu var gaidīt ilgāk, kalnu kūrortos apstākļi var izrādīties daudz labvēlīgāki.
Īpaši labas perspektīvas tiek saskatītas Alpu augstākajos reģionos. Aptuveni virs 1800–2000 metru augstuma temperatūras un nokrišņu attiecība var būt pietiekami labvēlīga, lai sniega sega saglabātos ilgāk.
Decembris var atnest lietu sniega vietā
Prognozētais scenārijs pa mēnešiem varētu mainīties, tomēr decembrī lielā Eiropas daļā zemienēs sniega daudzums varētu būt mazāks par ierasto.
Viens no iespējamajiem iemesliem ir rietumu un dienvidrietumu gaisa plūsmu pastiprināšanās. Tās var atnest nokrišņus, taču vienlaikus arī salīdzinoši siltāku gaisu.
Praktiski tas nozīmē, ka nokrišņi ziemas sākumā ne vienmēr pārvērtīsies sniegā. Vietām sniega vietā var dominēt lietus, slapjš sniegs vai īslaicīga sniega sega, kas ātri nokūst.
Savukārt Eiropas tālākajos ziemeļu reģionos temperatūras apstākļi varētu ļaut sniegam saglabāties daudz labāk.
Janvārī situācija būtiski nemainīsies
Arī janvārī pašreizējais scenārijs lielai daļai Eiropas neparedz strauju pāreju uz ļoti sniegotu ziemu.
Analīzēs tiek pieļauts, ka dienvidu reģionos varētu saglabāties augstāka spiediena apgabali, bet rietumu gaisa cirkulācija turpināt ietekmēt laikapstākļus.
Dažviet tas varētu nozīmēt temperatūru, kas ilgāku laiku saglabājas virs ierastā līmeņa. Tajā pašā laikā Eiropas ziemeļos un ziemeļaustrumos aukstāki apstākļi varētu radīt labvēlīgāku vidi sniega veidošanai.
Februārī sniega deficīts varētu kļūt vēl izteiktāks
Visinteresantākais pašreizējā scenārija aspekts saistīts ar februāri. Lai gan tas daudzviet ir viens no ziemas sniegotākajiem mēnešiem, ilgstoša augsta spiediena ietekme varētu nozīmēt mazāk nokrišņu un līdz ar to arī mazāku sniega daudzumu.
Visizteiktākais deficīts tiek prognozēts Eiropas centrālajā, rietumu, ziemeļrietumu un dienvidu daļā.
Tikmēr ziemeļu un ziemeļaustrumu reģionos situācija varētu būt gluži pretēja, tur snigšanas iespējas varētu būt lielākas, un ziemas apstākļi saglabāties noturīgāki.
Ko tas nozīmē Latvijai?
Šeit gan jābūt uzmanīgiem. Eiropas mēroga sezonālā prognoze pati par sevi nenozīmē, ka Latvijā noteikti būs silta ziema bez sniega.
Laikapstākļus Latvijā ietekmē virkne dažādu faktoru, un dažu mēnešu iepriekš nav iespējams precīzi pateikt, cik sniegota būs konkrēta ziema. Pat tad, ja kopējā tendence Eiropā norāda uz mazāku sniega daudzumu, atsevišķi aukstuma periodi un spēcīgas snigšanas epizodes joprojām ir iespējamas.
Tāpēc pašreizējo prognozi drīzāk var uztvert kā pirmo ieskatu tajā, kādi laikapstākļu scenāriji šajā ziemā varētu dominēt.
Sniega trūkums nenozīmē, ka sniega nebūs vispār
Šis ir būtisks precizējums, jo frāze “sniega daudzums zem normas” nenozīmē, ka ziema būs pilnībā bez sniega.
Tas nozīmē tikai to, ka kopējais sniega daudzums vai sniega segas noturība varētu būt mazāka par ilgtermiņa vidējo rādītāju. Atsevišķas intensīvas snigšanas epizodes joprojām var notikt arī reģionos, kuros kopējā sezonas bilance beigās izrādīsies negatīva.
Turklāt teritorijās sniega noturību būtiski ietekmē temperatūra. Pat neliels temperatūras kāpums virs nulles var nozīmēt, ka sniegs, kas tikko uzsnidzis, pēc dažām dienām vairs nav redzams.
Tāpēc šobrīd vēl nav pamata ziemas mēteļus un sniega lāpstas nolikt tālākajā skapja stūrī. Taču pirmās laikapstākļu vērotāju prognozes liek domāt, ka 2026./2027. gada ziema Eiropā varētu būt ļoti nevienmērīga – vienviet sniega būs krietni mazāk, nekā ierasts, bet citviet ziemas ainava var saglabāties pavisam ierasta.
