FOTO: Radīšanas process zem lupas. Iezīmējas Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcija 0
Trešdien, 30. oktobrī, Rakstniecības un mūzikas muzejs prezentēja jaunās pastāvīgās ekspozīcijas ideju.
Muzeja direktore Iveta Ruskule norāda – tā kā rakstniecības un mūzikas apvienojums vienā muzejā ir visai unikāls, izdomāt, kā veiksmīgi apvienot abas puses, bijis pietiekami sarežģīti. Galu galā izlemts koncepcijas pamatā likt radošumu un atklāt visus tā aspektus.
“Ekspozīcijas centrā būs radošā personība ar radošajiem rituāliem, radīšanas diennakts laikiem, prokrastinācijas veidiem, ar kuriem nodarbojas, kad nespēj piezemēt ideju uz papīra, iedvesmošanās paņēmieniem un vaļaspriekiem,” stāsta Iveta Ruskule.
Direktore atklāj, – dzejnieks Vilis Plūdons, piemēram, brīžos, kad iedvesma nav devusies rokā, mēdzis staigāt, ieminot taciņas ne tikai zālē pagalmā, bet izstaigājot celiņus arī dzīvokļa grīdā.
Muzejs kopumā iekļaušoties patlaban arvien populārākajā “lēno muzeju” (“slow museum”) tendencē.
Pēc būtības tas nozīmē atgriezties pie muzeja apmeklējuma kā intīmas, personīgas pieredzes, kurā ekspozīcija veido organisku veselumu ar muzeja ēku.
Ekspozīcijas koncepciju izstrādā Una Rozenbauma, kas īstenojusi ideju par introverto latviešu rakstnieku, ar kuru platforma “Latvian Literature” veido mūsu grāmatniecības mārketingu starptautiskajos tirgos. Jācer, ka prokrastinējošo rakstnieku un mūziķu tēls izdosies tikpat veiksmīgs.
“Ekspozīcijas misija ir iedvesmot apmeklētājus radīt kaut ko jaunu.
Nevis tikai novērtēt esošo, bet pašiem gūt radošo impulsu,” skaidro Una Rozenbauma.
Lai šo ideju īstenotu, muzeja 4. stāvā – kad Rakstniecības un mūzikas muzejs beidzot pārcelsies uz pastāvīgajām mājām Mārstaļu ielā 6 – darbosies arī koprades telpas.
Savukārt ekspozīcijā saspēlēsies Annas Heinrihsones scenogrāfija, komponista Ērika Ešenvalda radītā audiovizuālā sadaļa un rakstnieces Noras Ikstenas esejas. Ar vienu izņēmumu, – eseju par pašu Noru Ikstenu rakstīs muzeja speciālists, dzejnieks Māris Salējs.
Nora Ikstena atklāj, – aiz katras A4 lapas ar tekstu slēpjas apjomīgs visa muzeja kolektīva darbs. Lai izvilktu pašu esenci, atklātu katra rakstnieka un mūziķa radošā procesa savdabību, bijuši nepieciešami dziļi, fundamentāli pētījumi.
Ekspozīcijā tiks atklātas pavisam simts personības.
Anna Heinrihsone uzsver, – ierobežotās telpas dēļ muzejs būs kā liela komunālā māja, kur veidosies savdabīgas kaimiņatttiecības, draudzības, iespējams, konflikti vai pat partnerattiecības.
Patlaban tiek meklēts veids, kā padarīt apmeklētajiem pieejamus arī tās rakstniecības un mūzikas personības, kuras pastāvīgajā ekspozīcijā iekļaut nav iespējams, tā kā Latvijas kultūras vēsture, protams, ir ievērojami bagātāka par simts personībām.
Patlaban Rakstniecības un mūzikas muzejs kārto krājumu, lai, visticamāk, janvārī sāktu pārcelšanos uz jauno krājuma ēku Pulka ielā 8.
Muzeja ēku Mārstaļu ielā 6 plāno rekonsturēt līdz 2022. gadam.
