FOTO, VIDEO. Valsts prezidents Levits iestājas pret kriminālprocesu novilcināšanu 1
Paredzēts izstrādāt vadlīnijas tiesnešiem, kā gaidāmos likuma grozījumus tiesvedību ilgumu mazināšanai ieviest praksē, šodien žurnālistus informēja Valsts prezidents Egils Levits un tieslietu jomas politiķi.
Šodien ar Valsts prezidentu tikās tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe (JKP), Saeimas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere (JV) un Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV).
Levits atzīmēja, ka šodienas “tieslietu piecinieka” tikšanās reizē pārrunāta kriminālprocesu uzlabošana, lai būtu krietni grūtāk vai pat neiespējami tiesvedības procesus vilkt garumā.
Tieslietu ministrija ir lielā mērā identificējusi trūkumus Kriminālprocesa likumā, iesniegusi tos Saeimā un sagaidāms, ka tie tuvākajā laikā tiks pieņemti un stāsies spēkā, norādīja valsts augstākā amatpersona.
Šo grozījumu likumā ieviešanai nepieciešama tiesu līdzšinējās pieejas un ieradumu maiņa, ko paredzēts veicināt ar vadlīnijām, kā jaunos grozījumus piemērot praksē, norādīja Valsts prezidents.
Arī Strīķe norādīja, ka vadlīnijas palīdzēs tiesnešiem būtu informētiem un precīzi izprast šos grozījumus.
Juridiskās komisijas vadītāja skaidroja, ka pēc grozījumu pieņemšanas tienešiem būs tiesības, piemēram, noteikt debašu un pēdējā vārda ilgumu.
Levits atzīmēja, ka jānovērtē tas, ka 96% no Latvijā ierosinātajiem kriminālprocesiem tiek izskatīti divu gadu laikā, kas ir viens no īsākajiem termiņiem Eiropā kriminālprocesu pabeigšanai. Taču ir arī gadiem ilgi procesi, kurus pieļauj pašlaik esošais kriminālprocesa regulējums. Pašlaik kārtība ir pārāk smagnēja, ko var izmantot arī “veikli advokāti”. Taču TM ir identificējusi šīs problēmas un tiek strādāts pie minēto grozījumu veikšanas, norādīja Valsts prezidents.
Gan Bordāns, gan Lībiņa-Egnere norādīja, ka 13.Saeima ir spējusi vienoties par jautājumiem, ko politisku iemeslu dēļ nepieņēma iepriekšējo Saeimu sasaukumi. Tieslietu ministrs akcentēja, ka tiks noteikts, ka melot tiesās nedrīkstēs un ka tiesnešiem ir tiesības un pienākums vadīt tiesas procesu.
Lībiņa-Egnere norādīja, ka Levits akcentējis taisnīgas tiesas nozīmību, kas paredz arī tiesu prakses vienveidību.
Latvijas problēma ir tiesu prakses vienveidīguma ilgstoša veidošanās, kamēr tiek pieņemts galīgais lēmums Augstākajā tiesā, pauda politiķe. Apakškomisijas vadītāja skaidroja, ka gaidāmos grozījumus varēs attiecināt arī uz pašlaik notiekošajiem tiesas procesiem.
Bordāns norādīja arī uz izmeklēšanu procesa nozīmi. Vaicāts par to, Levits norādīja, ka izmeklēšanas procesa kvalitāte ir svarīgs atsevišķas sarunas jautājums.
Kā ziņots, iepriekš gan Levits, gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauduši atbalstu un mudinājuši virzīties uz ilgstošo tiesvedību mazināšanu.
