Izstādes tapšana 1
“Kad no Rīgas domes Labklājības departamenta un Borisa un Ināras Teterevu fonda saņēmām līdzekļus, varējām sākt domāt par izstāžu telpas iekārtošanu un noformēšanu. Abas ar Veltu apmeklējam visdažādākās izstādes, tajā skaitā arī fotoizstādes, vērojam, kā tās iekārtotas un noformētas, smeļamies idejas un domājam, kā kaut ko līdzīgu paveikt ar tiem līdzekļiem, kas ir senioru kluba rīcībā,” pieredzes uzkrāšanas ceļu parāda Dace Groša.
Visos senioru kopas izbraukumos fotogrāfes ņem līdzi savas kameras, bet pēc tam salīdzina, kurai gadījies labāks kadrs. Lai gan abas staigājušas pa vienām un tam pašām vietām, tomēr skatījušās atšķirīgi – katra saredzējusi atšķirīgas detaļas, īpašo skaistumu, ko izcelt.
Lai izstāde nebūtu tikai skaistu skatu savirknējums, bet ietvertu dziļāku vēstījumu, safotografētais materiāls tiek pakļauts nežēlīgai atlasei. Bieži vien autorēm sāp sirds, atsakoties no kārtējā veiksmīgā kadra. Tomēr izstādes iecere prasa, lai attēli savā starpā nekonkurētu, bet tematiski papildinātu cits citu, veidotu vienu veselumu.
“Žēl to attēlu, kas neiekļūst izstādē, bet kuros ir tik daudz skaistuma. Piemēram, par katru Zemgales muižu, kuru apmeklējām, bija izveidots vesels fotostāsts, bet izstādē redzamas tikai dažas bildītes,” saka Velta Pētersone.
