Francijas prezidenta vēlēšanu finālā – Makrons un Lepēna 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Francijā svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu ieguvis pašreizējais valsts galva Emanuels Makrons (27,8%) un Nacionālās apvienības līdere Marina Lepēna (23,2%), kas sacentīsies balsošanas otrajā kārtā 24. aprīlī. Trešajā vietā ierindojās galēji kreisais kandidāts Žans Liks Melanšons ar 22% balsu.
Pārējie deviņi kandidāti ievērojami atpalika. Ceturtais bija galēji labējais bijušais televīzijas raidījumu vadītājs Ēriks Zemūrs (7,1%), kas tika dēvēts par “franču Trampu”, bet kuram nenāca par labu vairākas apsūdzības par musināšanu uz rasu naidu un savulaik Krievijas prezidenta Putina slavināšana. Pārējie kandidāti ieguva mazāk par 5% balsu, zaudējot iespēju gūt kampaņas izdevumu atlīdzību no valsts līdz astoņiem miljoniem eiro.
Kandidāti, kas palikuši aiz piecu procentu sliekšņa, var pretendēt uz izdevumu kompensāciju 800 000 eiro apmērā. Republikāņu kandidātei Pekresai līdz 5% pietrūka 74 000 balsu, bet viņa atzinusi, ka viņas personiskais parāds kampaņas laikā sasniedzis piecus miljonus eiro.
Otrajā kārtā gaidāma sīvāka sāncensība
2017. gadā vēlēšanu otrajā kārtā Makrons bez pūlēm uzvarēja Lepēnu (66% balsu pret 34%), taču eksperti prognozē, ka šogad cīņa būs daudz sīvāka. Nedz Covid-19 pandēmijas apkarošanas politika, nedz diplomātiskie centieni Ukrainas krīzes atrisināšanai nav palīdzējuši Makronam pārvarēt franču dziļo nepatiku pret viņu.
Makrons, būdams uz reformām orientēts tehnokrāts, tiek uzskatīts par augstprātīgu un pret ierindas pilsoņu rūpēm vienaldzīgu politiķi, kas lielā mērā bija viens no cēloņiem 2018. gada “dzelteno vestu” protestu kustībai. Nacionālās apvienības līdere Marina Lepēna kampaņā bija taktiski mīkstinājusi dažas savas asākās nostādnes tādos jautājumos kā imigrācija un islāms, vairāk pievēršoties pilsoņu ikdienas problēmām kā, piemēram, augstā inflācija un pirktspējas samazināšanās.
Ekspertu ieskatā, viņai nācis par labu arī tas, ka franču elektorāts kopumā ir nosliecies pa labi. Galēji labējām idejām atgūstot respektablumu franču sabiedrībā, Lepēnai ir izdevies uzlabot savu tēlu. Analītiķi atzīmē, ka franči tradicionāli pirmajā vēlēšanu kārtā sliecas pakļauties protesta balsojuma vilinājumam, taču otrajā kārtā izšķiras balsot par “mazāko ļaunumu”. Tas varētu nākt par labu Makronam, jo Lepēnas izteikumi par izstāšanos no NATO, Francijas iemaksas samazināšanu ES, Šengenas līguma pārskatīšanu un vēl nesenā koķetēšana ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ir satraucoši. Jaunākā aptauja pēc vēlēšanu pirmās kārtas liecina, ka otrajā kārtā Makrons apsteigtu Lepēnu par sešiem punktiem.
Populisti un radikāļi izspiež tradicionālās partijas
Uzzinājuši pirmās kārtas pagaidu rezultātus, otrajā kārtā par Makronu aicināja balsot Valērija Pekresa (4,8%) no konservatīvās Republikāņu partijas, Anna Idalgo (1,7%) no Sociālistiskās partijas, Fabiens Rusels (2,3%) no Komunistiskās partijas un Janniks Žado (4,6%) no Zaļo partijas. Galēji labējais Zemūrs otrajā kārtā mudināja balsot par Lepēnu.
Galēji kreisais Melanšons, kurš aizvadīja enerģisku kampaņu, un, izmantojot hologrammu, tās nobeigumā pamanījās uzstāties 14 vietās vienlaikus, otrajā kārtā mudināja savus atbalstītājus nebalsot par Lepēnu, tomēr neaicināja balsot par Makronu. Melanšons spēja savākt to galēji kreiso vēlētāju balsis, kas nebalsoja par vairākiem trockistu margināļiem, kas ierindojās kandidātu saraksta nobeigumā: Filips Putū (0,8%) un Natalī Arto (0,6%), labēji centriskās Republikāņu partijas, kas savulaik noteica toni Francijas politikā, kandidātes Pekresas iegūtie 4,8% balsu, kā arī sociālistu kandidātes Annas Idalgo 1,7 popularitātes punkti liecina, ka tradicionālās partijas ir zaudējušas atbalstu, piekāpjoties populistu un radikāļu spiedienam.
Sociālistu un republikāņu kandidāti kopā spēja savākt mazāk nekā septiņus procentus balsu. Citiem vārdiem, gandrīz puse franču elektorāta balsoja par galēji labēju vai galēji kreisu kandidātu, bet pašreizējais prezidents Emanuels Makrons izrādījās centrists starp viņiem abiem. Daudzi eksperti atzīst, ka demokrātiskās valstīs lielākas izredzes uzvarēt vēlēšanās ir centriskam kandidātam.
