“Novecošana nav tikai drūma un nepatīkama!” Jauns pētījums atklāj, kādas psiholoģiskas īpašības piemīt ilgmūžīgiem cilvēkiem 0
Ja vēlies dzīvot līdz 100 gadiem, tev, iespējams, jāseko līdzi ne tikai savai diētai. Pētījums par cilvēkiem no attāliem Itālijas ciematiem, kuri dzīvojuši vairāk nekā 90 gadus, atklāj, ka viņiem bija noteiktas kopīgas psiholoģiskās īpašības, vēsta Time.
Pētījums, kas publicēts žurnālā “International Psychogeriatrics”, analizēja 29 vecākus iedzīvotājus vecumā no 90 līdz 101 gadam no Itālijas Cilento reģiona — zonas, kas ir pazīstama ar to, ka tajā dzīvo daudz cilvēku, kas vecāki par 90 gadiem. Dalībnieki aizpildīja standartizētas anketas un piedalījās intervijās par tādām tēmām kā migrācija, traumatiskas pieredzes un uzskati. Jaunieši arī tika izjautāti par saviem vecajiem radiniekiem un to personības īpašībām.
Jaunie cilvēki mēdza raksturot savus vecākos radiniekus kā kontrolējošus, dominējošus un stūrgalvīgus. Taču 90 un 100 gadus vecie cilvēki arī izrādīja izturības un spējas pielāgoties pārmaiņām iezīmes, kā norādījuši pētnieki.
Viens dalībnieks, kurš nesen zaudēja sievu, sacīja: „Pateicoties maniem dēliem, es tagad atveseļojos un jūtos daudz labāk… Es visu mūžu esmu cīnījies, un vienmēr esmu gatavs pārmaiņām. Es domāju, ka pārmaiņas nes dzīvību un sniedz iespēju izaugsmei.” Pētījuma autori apgalvo, ka šis pētījums parāda, kā pieaugušie, kuri dzīvo līdz 90 vai 100 gadiem, ir iemācījušies līdzsvarot šīs šķietami pretrunīgās īpašības.
Noturība un pozitīvs dzīves skatījums — būtiski faktori ilgai dzīvei
Visvecākajiem dalībniekiem bija arī citas kopīgas iezīmes, piemēram, pozitīvs skatījums uz dzīvi, spēcīga darba ētika un cieša saikne ar ģimeni, reliģiju un lauku vidi. Lielākā daļa vecāko dalībnieku joprojām bija aktīvi, regulāri strādājot savās mājās un ārā. Tas viņiem deva mērķi dzīvē, rakstīja pētījuma autori, pat pēc tam, kad viņi sasniedza cienījamu vecumu.
Pētnieki arī salīdzināja šo vecāko iedzīvotāju veselību ar 59 jaunākiem viņu ģimenes locekļiem vecumā no 51 līdz 75 gadiem. Kā bija sagaidāms, vecākie iedzīvotāji bija fiziski mazāk veselīgi nekā jaunākie radinieki. Taču viņiem bija labāka garīgā veselība, un viņi ieguva augstākus rezultātus pašpārliecinātības un lēmumu pieņemšanas prasmju novērtējumos.
Dr. Dilips Džests, pētījuma galvenais autors un San Diego Universitātes Medicīnas skolas Veselīgas novecošanas centra vecākais asociētais dekāns, sauc šo par novecošanas paradoksu: pat ja fiziskā veselība pasliktinās, garīgās veselības kvalitāte, vismaz šajā pētījumā, paliek augsta. „Tādas lietas kā laime un apmierinātība ar dzīvi pieaug, bet depresijas un stresa līmenis samazinās,” saka Džests.
„Tas ir pretēji tam, ko mēs varētu sagaidīt, domājot par novecošanu, bet tas parāda, ka novecošana nav tikai drūma un nepatīkama.”
Ilgmūžība nav tikai ģenētika un diēta
Ir veikti daudzi pētījumi par populācijām, kuras ir pazīstamas ar savu ilgmūžību, daudz no tām ir atrodama Zilo zonu reģionos — Itālijā, Grieķijā, Japānā, Kostarikā un Kalifornijā — kur cilvēki dzīvo daudz ilgāk nekā vidēji pārējā pasaulē. Tomēr lielākā daļa pētījumu ir bijuši vērsti uz šo grupu ģenētiku, diētu un fizisko veselību, saka Džests, nevis uz viņu garīgo veselību vai personību.
Studējot pieaugušos, kuri dzīvo ilgāk un veselīgāk, var palīdzēt zinātniekiem labāk izprast novecošanās procesu, saka Džests, un palīdzēt noteikt, kā vecuma radītos veselības problēmas varētu mazināt vai novērst. Tas arī var dot pieaugušajiem jebkurā vecumā, visā pasaulē, dziļāku izpratni par to, kādi psiholoģiskie faktori var palīdzēt pagarināt viņu pašu dzīvi.
„Nav vienas konkrētas metodes, kā sasniegt 90 vai 100 gadus, un es nedomāju, ka tas prasa radikālas izmaiņas personībā,” saka Džests. „Bet tas parāda, ka ir noteiktas īpašības, kas ir ļoti svarīgas, tostarp izturība, spēcīgs sociālais atbalsts un iesaistīšanās, kā arī pašpārliecinātība.”
Nākamie pētījumi par bioloģiskajiem faktoriem un garīgo veselību
Nākamais solis pētniekiem ir salīdzināt konkrētus bioloģiskos rādītājus, piemēram, insulīna rezistenci un biomarķierus iekaisuma un oksidatīvā stresa līmenī, ar dalībnieku fizisko un psiholoģisko veselību. „Nav viena faktora, kas veicina ilgmūžību,” saka Džests, „un mēs vēlamies noskaidrot, kā dažādi dzīvesveida aspekti — piemēram, personība, diēta un ikdienas aktivitātes — savstarpēji ietekmē viens otru un kā tas ietekmē kopējo veselību.”
