“Manām meitenēm jāēd plika maize. Vai rīt brokastis atkal nedabūs?” Skaisto svētku sajūtu aizēno organizatoriskas nedienas 1
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki rit pilnā sparā. Tomēr skaisto svētku sajūtu ik pa brīdim aizēno organizatoriskas nedienas. Šoreiz stāsts no mēģinājuma pirmās dienas Mežaparka Lielajā estrādē.
Kāda sieviete dalījusies ar pieredzēto un novēroto “Facebook”. Viņa izgaismo divas būtiskas problēmas.
“Pirmā diena mēģinājumos Mežaparkā un jau neorganizētība! Divas lielās problēmas šodienas mēģinājumā!
1. Pirms mēģinājuma devāmies ēst pusdienas, izrādās, ka veģetāriešiem jābūt citas krāsas taloniem, bet man pirms nedēļas iedeva tikai vienas krāsas. Izskatījās, ka tā gandrīz visiem Rīgas koriem. Labi, ka beigās uz šodienu un rītdienu tikām pie īstajiem taloniem un manas koristes dabūja ēst.
Pēc mēģinājuma stāvējām izņemt vakariņu pakas. Un atkal – NEVARAM NEKO IEDOT VEĢETĀRIEŠIEM. Tā manām meitenēm jāēd plika maize. Vai rīt brokastis atkal viņas nedabūs?
Kāpēc tad vispār, vadot sistēmā dalībniekus, bija jānorāda, vai esi veģetārietis vai nē, ja beigās tas ēdinātājiem vispār neparādās? Kāpēc man aizvakar bija jāaizpilda precizēta Excel tabula ar faktisko ēdāju skaitu? Es redzēju, ka tur man nerādās veģetārieši, bet tāpēc jau es ievadīju, ka man tomēr četri tādi ir.
Kā arī pakas deva uz tādu skaitu, kādu viņi bija paši izrēķinājuši, nevis es ierakstīju, ka būs. Parīt vispār man ir par 2 cilvēkiem vairāk, nekā viņi ir domājuši. Nezinu, pēc kādiem datiem ir citi skaitļi.
2. Kā dziedātāji var atļauties staigāt dziesmu laikā pa estrādi? Vai tiešām kolektīvu vadītāji un pavadošās personas nevar dot norādes koristiem, ka nevar iet bariem prom? Nodzied pirmās divas dziesmas un jau vairāki simti sāk iet prom no dziedātāju rindām.
Vai tad uz svētkiem atbrauca tikai pastaigāties, nevis dziedāt?
Priekš kam tad ir domāti mēģinājumi estrādē? Ejiet uz tualeti starp dziesmām, pa vienam, bet ne jau visi kopā. Atpakaļ arī nāciet starp dziesmām. Kāpēc jau sākumā, kad varēja redzēt, ka notiek lielā tautas staigāšana, virsdiriģenti, režisors nevarēja stingri pateikt, ka NEDRĪKST STAIGĀT?”
Kā lasāms komentāros, tās nav vienīgās problēmas, ar kurām jāsaskaras svētku dalībniekiem.
“Tā staigāšana bija tiešām kā starpbrīžos skolā. Koks ar diviem galiem. No vienas puses Tu nevari aizliegt cilvēkam kārtot dabiskās vajadzības, no otras puses – kur ir nekaunības slieksnis? Bet nu šīs 4h bez solītajām 15min. bija diezgan traki. Bērni un jaunieši uzmanību var noturēt max 30 min,” piebilda vēl kāda svētku dalībniece.
“Un ar Rīgas satiksmi arī bardaks. Atpakaļ no estrādes nav transporta papildus. Jaunieši iet ar kājām. Jo netiek iekšā un nav! Kur ir nodrošināti papildus tramvaji. Jāzeps Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola bija paredzēts un solīts autobuss gan un no estrādes. Rezultātā pašiem jādodas. Orķestris vienīgais, pavadošais visam kopkorim, dejotājiem u.c. Kas tas par bardaku! Jo esot Rīgas kolektīvs. Jā, Rīgas. Tik jaunieši brauc no Mārupes, Jaunmārupes, Tukuma un citiem rajoniem. Kopmītnes nav! Skola skaitās visas Republikas!!!! Esat padomājuši, cik aiziet laiks, lai nokļūtu ar visiem instrumentiem estrādē,” citu problēmu izgaismoja cita “Facebook” lietotāja.
“Šķiet, ka esam divos dažādos pasākumos. Dejotāji visi lieliski disciplinēti, zina, kad un kas notiek, kad un kur jābūt, ēdienreizes laikā! Rīgas satiksmes transports ierodas laikā, un šoferīši laipni. No rīta, sabiedriskais transports arī kursē precīzi,” viedoklī no dejotāju skatupunkta dalījās vēl viena sieviete.
