Latvijai un Eiropai ir skaidrs, ko darīt, kad Ukrainā iestāsies pamiers 0
Latvijas bruņotie spēki ir sagatavojuši militāros plānus par tālāko rīcību gadījumā, ja Ukrainā iestāsies pamiers, šovakar pēc “labas gribas koalīcijas” valstu līderu videosarunas par atbalstu Ukrainai žurnālistiem paziņoja Latvijas premjere Evika Siliņa (JV).
Siliņa informēja, ka Latvijas militārpersonas strādā kopā ar “labas gribas koalīcijas” dalībvalstu militārpersonām, un “faktiski šobrīd ir gatavi militārie plāni, lai, ja gadījumā iestātos pamiers, mēs varētu īstenot šos militāros plānus”.
Runājot par šodienas videosarunu, Siliņa informēja, ka pamatjautājums paliek nemainīgs, proti, kā nodrošināt mieru Latvijā, Eiropā un Ukrainā, kam jāmeklē finanšu resursi, jāvairo militārais atbalsts un jāstiprina Eiropas militārā industrija.
Politiķes skatījumā, šajās sarunās panākts progress – ja iepriekšējās “labas gribas koalīcijas” sarunās līderi vienojušies, ka ļoti svarīgi, lai ASV piedalītos kopīgajos pūliņos apstādināt Krieviju un karu Ukrainā, tad šodien pirmo reizi sanāksmē pie sarunu galda atradušies arī ASV pārstāvji, tostarp, senatori Ričards Blūmentāls un Lindsijs Olins Greiems, kā arī ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Kīts Kellogs.
Tas ir svarīgi, jo Greiems ir potenciālo ASV sankciju pakotnes autors, atzīmēja Latvijas politiķe. Šīs sankcijas būtu jaudīgas un ietekmīgas, tostarp vērstos pret tām valstīm, kas pērk Krievijas naftu. Tas ir svarīgi, ka šādas potenciālas sankcijas tiek koordinētas kopā ar Eiropas Savienību, kura arī sagatavojusi 18.sankciju pakotni, lai gan patlaban Slovākija bloķē pakotnes pieņemšanu, informēja Siliņa. “Mēs visi bijām gana asi savā retorikā, ka nevaram atļaut Slovākijai bloķēt šo pakotni,” uzsvēra premjere.
Siliņas skatījumā, Rietumvalstīs ir apņemšanās palīdzēt Ukrainai ar “Patriot” sistēmām. Par to piegādi paziņos pašas valstis. “Ir labas ziņas. “Patriot” būs,” izteicās Latvijas premjere.
Runājot par ASV militāro atbalstu Ukrainai, Siliņa klāstīja, ka ASV pārstāvji pauduši, ka ASV ļoti labi saprotot, cik daudz Eiropa izdarījusi, palīdzot Ukrainai, un pārsteigusi ASV. “Tas nozīmē, ka ASV ir gatava rīkoties. Kas tieši un konkrēti jāgaida no ASV, nav zināms, bet vismaz no viņu puses izskanēja pārliecība, ka viņi nestāvēs malā. Tas Eiropai ir liels sasniegums,” sprieda Siliņa.
Jau ziņots, ka šodienas sarunu bija ierosinājuši Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers un Francijas prezidents Emanuels Makrons. Tā bija paredzēta veltīt aktuāliem jautājumiem par taisnīga un noturīga miera panākšanu Ukrainā.
Sarunā piedalījās arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Itālijas premjerministre Roberta Meloni un citi līderi.
“Labas gribas koalīcijā” apvienojušās valstis, kas vēlas un ir gatavas sniegt savu ieguldījumu Ukrainas atbalstam.
Stārmers: Eiropas plāns miera uzturētāju izvietošanai Ukrainā pēc pamiera ir gatavs
Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers ceturtdien paziņojis, ka Eiropas plāns miera uzturētāju iespējamai izvietošanai Ukrainā pēc pamiera noslēgšanas ir gatavs.
“Esmu ļoti gandarīts šodien paziņot, ka šie plāni ir nobrieduši un ka mēs tos nostiprinām ilgtermiņā,” pavēstīja Stārmers.
Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš atrodas vizītē Lielbritānijā, norādīja, ka tā dēvētā labas gribas koalīcija ir gatava rīkoties, tiklīdz Ukrainā būs panākts pamiers.
Darbs pie šīs koalīcijas sākās martā pēc sanāksmes Londonā, kur Eiropas sabiedrotie apliecināja savu atbalstu Ukrainai pēc prezidenta Volodimira Zelenska neveiksmīgās vizītes Baltajā namā februāra beigās.
Saskaņā ar koalīcijas plānu Ukrainā tiktu izvietoti Francijas un Lielbritānijas karavīri, bet citas valstis sniegtu cita veida atbalstu, lai atturētu Krieviju no turpmākas agresijas.
Eiropas līderi uzsvēruši, ka vienošanās būs atkarīga no ASV drošības garantijām, kas, visticamāk, nozīmē atbalstu no gaisa, bet ASV prezidents Donalds Tramps vēl nav apņēmies tādu sniegt.
Labās gribas koalīcijas jaunais štābs atradīsies Parīzē, paziņoja Lielbritānijas premjerministrs.
“Mums ir plāns, kas ir gatavs un ko var sākt īstenot pārris stundu laikā pēc uguns pārtraukšanas,” piebilda Makrons.
Zelenskis un Itālijas premjerministre Džordža Meloni pievienojās labās gribas koalīcijas sanāksmei attālināti no Romas, kur šodien notika Ukrainas atjaunošanai veltīta konference.
Sanāksmē attālināti piedalījās arī Trampa īpašais sūtnis Ukrainas un Krievijas jautājumos Kīts Kellogs un ASV senatori Lindsijs Greiems un Ričards Blūmentāls.
Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainai ir ļoti nepieciešams Savienoto Valstu atbalsts.
Stārmers arī pavēstīja, ka labas gribas koalīcija turpmāk vairāk koncentrēsies uz to, lai nodrošinātu, ka Ukraina pamiera gadījumā būtu “pēc iespējas spēcīgākā pozīcijā”.
