Francijas vēstniecība Romā.
Francijas vēstniecība Romā.
Foto: SCANPIX/AP/LETA

Francijas vēstnieks atgriezīsies Itālijā 0

Piektdien Romā atgriezīsies Francijas vēstnieks Itālijā, kurš tika atsaukts pagājušajā nedēļā, saasinoties strīdam starp abām valstīm, paziņoja Francijas Eiropas lietu ministre Natālija Luazo.

Reklāma
Reklāma
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Lasīt citas ziņas
“Viņš šodien atgriezīsies Romā,” piektdien intervijā radiostacijai RTL pavēstīja Luazo.

Francijas Ārlietu ministrija 7.februārī paziņoja, ka atsauc uz konsultācijām savu vēstnieku no Romas, šādi reaģējot uz pastāvīgajām Itālijas līderu “provokācijām”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Francijas valdības preses sekretārs Benžamēns Grivo 8.februārī paskaidroja, ka vēstnieka atsaukšana notikusi pēc vairākiem mēnešiem, kuru laikā pieredzēti “nepamatoti uzbrukumi” no Itālijas vicepremjeru Luidži Di Maio un Mateo Salvīni puses, kas kritizējuši Francijas prezidenta Emanuela Makrona ekonomisko un migrācijas politiku.

Tomēr galvenais krīzes detonators, pēc visa spriežot, bijusi Di Maio tikšanās Francijā ar “dzelteno vestu” protesta kustības Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu kandidātiem. Ar šo vizīti pārkāpta “viselementārākā diplomātija”, jo tā iepriekš nav tikusi izziņota, skaidroja Grivo.

Di Maio uz vēstnieka atsaukšanu reaģēja, norādot, ka viņam ir tiesības tikties ar Makrona oponentiem. “Prezidents Makrons vairākkārt uzbrucis Itālijas valdībai politisku motīvu dēļ, domājot par Eiropas vēlēšanām,” sociālajā tīklā “Facebook” skaidroja Itālijas vicepremjers.

Tikšanās Francijā ar “dzelteno vestu” protestētājiem un EP vēlēšanu kandidātiem bija “pilnīgi leģitīma”, norādīja Di Maio. Tā nebija provokācija, bet “svarīga tikšanās ar politisku spēku, ar kuru mums ir kopīgas prasības, sākot ar aicinājumu pēc lielākas tiešas demokrātijas, lai pilsoņiem piešķirtu lielāku varu,” skaidroja vicepremjers.

Salvīni pēdējos mēnešos ir atkārtoti apsūdzējis Makronu liekulībā par to, ka viņš kritizē Itālijas stingro nostāju pret migrantu glābšanas kuģiem, bet pats atsakās atvērt Francijas robežas neregulētai imigrācijai.

Di Maio vadītā Piecu zvaigžņu kustība (M5S) janvārī apsūdzēja Franciju, ka tā sekmē nelegālo imigrantu plūsmu uz Eiropu, turpinot “kolonizēt” Āfriku.

Cenšoties mazināt spriedzi, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Itālijas prezidents Serdžo Matarella otrdienas vakarā telefonsarunā apliecināja abu valstu attiecību svarīgumu.

Makrons un Matarella “atgādināja, ka Francijai un Itālijai, kas kopā veidoja Eiropas Savienību, ir īpaša atbildība strādāt kopā tā aizsardzībai un atdzimšanai,” teikts Francijas valdības paziņojumā par šo telefonsarunu.

Reklāma
Reklāma

Paziņojumā teikts, ka abu valstu attiecības ir uzturējusi “īpaša vēsturiska, ekonomiska, kulturāla un humāna saite”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.