Globalizācija veicina sociālo nevienlīdzību, uzskata puse Latvijas iedzīvotāju 1
Vairāk nekā puse jeb 58% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka globalizācija veicina sociālo nevienlīdzību, secināts aprīlī veiktajā “Eirobarometra” aptaujā.
Aptaujā, kas tika veikta visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, aptaujājot gandrīz 29 000 iedzīvotāju, tika secināts, ka visvairāk šādu viedokli atbalsta Grieķijas iedzīvotāji – 80%. Uzreiz aiz Grieķijas seko Slovēnija, kur tā domā 77% iedzīvotāju, un Francija, kur apstiprinoši atbildējuši 75% respondentu.
Lietuvā globalizācijas negatīvo ietekmi saskata 57%, bet Igaunijā – 55% aptaujāto. Visvairāk šādam apgalvojumam nepiekrīt Zviedrijas iedzīvotāji – 41% respondentu nav piekrituši, ka globalizācija veicina nevienlīdzību. Kopumā ES dalībvalstīs 63% uzskata, ka globalizācija veicina nevienlīdzību.
Tikai 40% aptaujāto Latvijā atbildējuši, ka ES aizsargā savus pilsoņus no globalizācijas negatīvajiem efektiem, bet 48% šādam apgalvojumam nepiekrīt. Skeptiskāki ir Igaunijas iedzīvotāji, no kuriem tikai 38% aptaujāto uzskata, ka ES aizsargā savus pilsoņus, bet vispozitīvākie ir Lietuvas iedzīvotāji, no kuriem 52% domā, ka ES aizsargā savus pilsoņus no globalizācijas negatīvajiem efektiem.
Visvairāk šo viedokli atbalsta Maltā un Īrijā, bet vismazāk – Francijā un Grieķijā. Tikmēr vidēji ES nav lielas vienprātības, jo 45% ES dalībvalstu pilsoņi atbildējuši, ka ES aizsargā savus pilsoņus, bet 43% uzskata, ka ES savus pilsoņus no šiem efektiem neaizsargā.
Aptaujā arī secināts, ka 59% ES dalībvalstu pilsoņu uzskata, ka ES ir pietiekama vara un rīki, lai aizsargātu savas ekonomiskās intereses globālajā ekonomikā. Latvijā šādi uzskata 57%, Lietuvā – 71%, bet Igaunijā – 51% aptaujāto.
Visskeptiskākie ir Francijas un Lielbritānijas iedzīvotāji, kur attiecīgi tikai 45% un 50% respondentu uzskata, ka ES ir visas nepieciešamās spējas, lai aizsargātu savas ekonomiskās intereses globālajā ekonomikā. Tikmēr pozitīvākie ir Portugāles un Bulgārijas iedzīvotāji, attiecīgi 78% un 72% respondentu uzskata, ka ES spēj aizsargāt savas ekonomiskās intereses.
Brīvo tirgu Latvijā pozitīvi uztver 71% aptaujāto, bet Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs ir augstāks – attiecīgi 82% un 81%. Turpretim visnegatīvāk Brīvo tirgu uztver respondenti Grieķijā, Kiprā un Francijā.
Tikmēr termins solidaritāte visnegatīvākās emocijas izraisa tieši Latvijā – vien 58% aptaujāto šo terminu novērtējuši kā pozitīvu, kas ir zemākais rādītājs starp visām ES dalībvalstīm. Savukārt Igaunijā un Lietuvā pozitīvi šo terminu novērtējuši attiecīgi 77% un 84% respondentu. Kopumā ES terminu solidaritāte pozitīvi novērtējuši 79% aptaujāto.
