“Ar katru jaunu ministru kārtējā reforma!” Vecāki un skolotāji neslēpj dusmas – vai vērtējumu reforma uzlabos atzīmes? 0
Šobrīd diskusijas par izmaiņām vērtēšanas sistēmā skolās kļuvušas par vienu no apspriestākajām izglītības tēmām. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosinājusi mainīt līdzšinējo kārtību, paredzot, ka skolēniem varētu ļaut vienu reizi semestrī pārrakstīt pārbaudes darbu, kā arī pārskatīt centralizēto eksāmenu nozīmi 9. klases noslēgumā. Priekšlikumi vēl jāizskata un par tiem jālemj valdībai, taču tie jau izraisījuši plašas diskusijas sabiedrībā.
Sociālajos tīklos dominē kritiska attieksme. Daudzi norāda, ka skolas un skolēni tikai nesen pielāgojušies iepriekšējām reformām, bet tagad atkal tiek piedāvātas jaunas izmaiņas. Vairāki komentētāji jautā, vai šādas reformas ir rūpīgi izsvērtas un balstītas pētījumos, vai arī tās saistītas ar tuvojošos vēlēšanu laiku.
Plašu atsaucību guvuši arī skolotāju un izglītības jomas pārstāvju viedokļi. Žurnāliste Sarmīte Kolāte norāda, ka vairākus gadus mērķtiecīgi tika veidota sistēma, kurā skolēni vairs nevarēja regulāri pārrakstīt pārbaudes darbus, bet tagad šis kurss pēkšņi tiek mainīts. Viņasprāt, pirms šādām reformām būtu nepieciešamas plašākas diskusijas, pētījumi un prognozes par sekām.
Līdzīgu viedokli pauž arī citi komentētāji, uzsverot, ka tieši pēc pārrakstīšanas iespēju ierobežošanas daļa skolēnu sāka mācīties regulārāk, nevis cerēt uz iespēju darbu vēlāk labot. Tiek paustas bažas, ka jaunā kārtība varētu mazināt motivāciju gatavoties pirmajam pārbaudes darbam.
Diskusijas raisa arī centralizēto eksāmenu loma. Daļa uzskata, ka pat tad, ja to nozīme 9. klases beigšanā samazinātos, būtībā nekas nemainītos, jo uzņemšanai vidusskolās un ģimnāzijās eksāmenu rezultāti tik un tā būs nepieciešami. Savukārt citi uzskata, ka ministrijai būtu jārisina citas problēmas, piemēram, ilgie eksāmenu labošanas termiņi, nevis jāmaina jau ieviestā vērtēšanas kārtība.
Komentāros izskan arī plašāka kritika par izglītības politiku kopumā. Lietotāji norāda, ka līdz ar katru jaunu ministru tiek sākta kārtējā reforma, radot nestabilitāti skolās un apjukumu skolotājiem, skolēniem un vecākiem. Tieši šī nepārtrauktā noteikumu maiņa, pēc daudzu domām, rada lielāku problēmu nekā paši konkrētie priekšlikumi.
Man ļoti patika, ka bērniem tagad tiešām konsultācijās ir iespēja konsultēties, saprast. Citādi priekšā pārrakstītāji
— Sarmīte Kolāte (@Sarmite_Kolate) August 6, 2026
Slinka tas skolotājs, kurš atkārtotajā dod to pašu.
— Imants (@Unabomberz) August 7, 2026
1 gab. katrā priekšmetā. Precizējums.
— Līva (@LivaLaimiga) August 6, 2026
Ļoti daudz skolotāju (jo vecākus IZM neklausās, tie esot nepieskaitāmi viņuprāt, lai gan tieši vecāks ir atbildīgs par to, lai bērns ir motivēts un ieinteresēts mācībās un tieši vecāks ir pirmais sadarbības posms) norāda, ka jauninājums par atzīmju nelabošanu bija pilnīgi garām.
— Natale Domini (@vecvagaris) August 6, 2026
Tā ir daudzās jomās, milzu nauda un laiks pētījumiem un tad tos… Vienkārši neņem vērā.
— Kristiāna Štrāle (@KristianaStrale) August 6, 2026
Un vēl 30 gadus mēs prasīsim fiziķiem un ķīmiķiem kas ir jāmāca un kur ir problēma un būsim turpat. Nē, jāprasa ir tiem, kam fizika un ķīmija sāka riebties jau 8. klases Oktobrī un kāpēc. Jāmaina ir tas KĀ māca, nevis KO māca. Bērni ir jāieinteresē pašā sākumā. Populārzinātniski.
— Vilnis Liepiņš (@vilnisliepins) August 6, 2026
Vēsture ir soc. zinību priekšmets, tāpat arī uzņēmējdarbības pamati un tiesību pamati (kas pamatskolā ietverti sociālajās zinībās, bet vidusskolā izdalīti atsevišķi). Kurš no šiem būtu lieks?
— Kniipa (@Kniipa2) August 7, 2026
