“Nu šī ir cilvēku krāpšana!” Depozīta glāze vai vienkārši ar varu iedots maksas trauks – pasākumu apmeklētāji sāk dusmoties 0
Vasara Latvijā nav iedomājama bez festivāliem, zaļumballēm un koncertiem, taču līdz ar lielajiem pasākumiem arvien biežāk aktualizējas arī kāda apmeklētājiem ne pārāk patīkama problēma – depozīta glāzes. Lai gan pati ideja ir vienkārša – izmantot atkārtoti lietojamus traukus un samazināt atkritumu daudzumu -, cilvēki sociālajos tīklos norāda, ka pasākumos katrs organizators šo sistēmu izveidojis pēc saviem noteikumiem.
Vienā vietā par glāzi samaksā noteiktu depozītu un, to atdodot, saņem visu naudu atpakaļ. Citā par glāzi iedod žetonu, ko vēlāk kaut kur jāizmanto vai jāatdod. Vēl citā par glāzi samaksā 3 eiro, bet, kad to beidzot izdodas nodot, atpakaļ saņem tikai 2 eiro.
Tieši šāds gadījums izraisījis diskusiju vietnē “Threads”. Kāda pasākumu apmeklētāja raksta, ka depozīta sistēma sākotnēji šķiet laba ideja, taču realitātē “katrā pasākumā savi noteikumi”. Viņasprāt, ja tā patiešām ir depozīta maksa, būtu tikai loģiski, ka cilvēks atdodot glāzi saņem atpakaļ visu samaksāto summu. Pretējā gadījumā tas jau vairāk atgādinot glāzes īri.
Komentāros cilvēki dalās ar līdzīgu pieredzi. Kāda sieviete stāsta, ka par dzērienu samaksājusi 9 eiro, vēl 3 eiro par glāzi, bet tikai brīdī, kad devusies to nodot, uzzinājusi, ka atpakaļ saņems tikai 2 eiro. Viņu kaitina arī tas, ka dzērieni tiek pildīti 0,4 litru glāzēs un nereti pat ne līdz atzīmei.
“Nu šī ir cilvēku krāpšana,” viņa raksta, piebilstot, ka šādas pieredzes dēļ dažkārt labāk izvēlas dzērienu bundžā vai pudelē. “Maksāt 9 eur par kokteili plastmasas glāzē un tad vēl maksāt par glāzes mazgāšanu?” viņa sašutusi jautā.
Citus vairāk kaitina pati glāzes nodošanas kārtība. Kāda komentētāja norāda, ka pasākumā var būt tikai viena depozīta nodošanas telts, kas atrodas pat 300 metru attālumā. Viņasprāt, daudz ērtāk būtu glāzi nodot pie jebkura ēdinātāja vai dzērienu tirgotāja.
Savukārt kāds cits piedāvā vienkāršu risinājumu – “Ejam ar savu trauku!” Tomēr arī tas ne vienmēr esot iespējams, jo pasākumos mēdzot atteikties dzērienu ieliet citā glāzē.
Ne mazāk mulsinoša situācija ir ar žetoniem. Kāda “Threads” lietotāja raksta, ka viņai jau esot sakrājušies vairāki šādi žetoni, kurus teorētiski varot izmantot arī citos Rīgas rīkotajos pasākumos. “Rezultātā kaut kādam kantorim esam uzdāvinājuši X eiro, un tas noplaucis tālēs zilajās,” viņa raksta, piebilstot, ka šādus žetonus citos pasākumos vairs neesot redzējusi.
Cits komentētājs par sistēmu izsakās vēl tiešāk: “Šitā ir totālākā hujņa, kas arī mani besī.”
Ir arī cilvēki, kuri izvēlējušies glāzi vienkārši paturēt. “Es to glāzi saglabāju un nākamajos pasākumos eju ar to, pēc tam meklēt un čakarēties ar stulbo žetonu man trūkst pacietības,” raksta kāds diskusijas dalībnieks.
Tikmēr citi norāda, ka pati depozīta sistēma nav slikta – problēma esot tās atšķirīgie un ne vienmēr skaidri noteikumi. Pasākuma apmeklētājs bieži vien tikai tad, kad jau iegādājies dzērienu un pienācis laiks atbrīvoties no glāzes, uzzina, cik īsti par to samaksājis, kur tā jānodod un ko pretī saņems.
Tāpēc diskusijas dalībnieki aicina ieviest vienotu un saprotamu kārtību visos pasākumos – skaidri norādīt depozīta summu, nodrošināt iespēju glāzi ērti nodot un, ja tas ir depozīts, atdot cilvēkam visu viņa samaksāto summu.
