“Gribot negribot pāries uz TV ziņām no Krievijas”. Soctīklu lietotāji par “krievu saturu” LTV7 3
No nākamā gada 1.janvāra televīzijas kanālā LTV7 vairs netiks pārraidīts mazākumtautību saturs, piektdien tiešsaistes diskusijā par sabiedrisko mediju nākotni atklāja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.
Viņš norādīja, ka mazākumtautību saturam ir vieta sabiedriskajos medijos, bet tajā pašā laikā atzina, ka no 2021.gada 1.janvāra mazākumtautību saturs LTV7 vairs nebūs redzams.
Pēc Āboliņa stāstītā, LTV7 kļūs par programmu, kas raida latviešu valodā, savukārt mazākumtautību saturs tiks pārnests uz internetu, kurā tiks veidota mazākumtautību platforma uz “lsm.lv” bāzes.
Tviteru lietotāju starpā nav vienprātības par konkrēto lēmumu – kāda uzskata, tas “nav gudrs”, citam savukārt šķiet, ka “laikam jau pareizs”. Vēl kāds domā, ka mazākumtautību cilvēki, kas nesaprot latviski, “gribot negribot pāries uz TV ziņām no Krievijas”.
Svarīgo uzsvēris NEPLP loceklis Jānis Eglītis.
Te svarīgi uzsvērt, ka tas nenozīmē, ka LTV žurnālistu radīta mazākumtautību satura vai radījumu nākmagad nebūs, tieši otrādi, to būs vairāk, tikai digitālajā vidē, ar lielāku sasniedzamo mērķauditoriju:) https://t.co/c4zzMDABWn
— Jānis Eglītis (@egliitis) May 29, 2020
To komentējusi Aija.
Jā, es pilnīgi redzu pētījumu, kas pierāda, ka galvenā mazākmtautību auditorija, kura nepatērē saturu latviešu valodā, sakārto acenes, atrod lapiņu ar adresi un ar vienu pirktu iedrukā laptopā.
Kurš ar pirkstu uzzīmēts putekļos uz kineskopa Tv ekrāna— Aija (@AijaLynx) May 29, 2020
Veiksmi vēlējusi antropoloģe un fotogrāfe Elīna Kursīte.
Tie, kuri tos raidījumus krieviski skatās (un nevis netflixu), parasti nemāk digitālo vidi. Bet nu lai izdodas.
— Princese Zeltīte (@elinakursite) May 29, 2020
To, ka garantiju gan nav, atklājis Eglītis.
Šobrīd LTV7 reitingi diemžēl ir nepamierinoši, jo kanālā daudzvalodas saturs auditoriju atgrūž. To parāda PBK piemers, kas Covid laikā raida LTV7 ziņas, un reitingi ir divas reizes augstāki.
Digitāljā vidē, domāju, būtu jābūt labākai situācijai. Bet garantiju, protams, ka nav.
— Jānis Eglītis (@egliitis) May 29, 2020
Saderēt vēlētos Kursīte.
Gribētos ar tevi saderēt, ka digitālajā vidē būs traģiski zemi reitingi, bet laikam nebűtu ētiski.
— Princese Zeltīte (@elinakursite) May 29, 2020
Derībām nevar piekrist NEPLP loceklis.
Man kā amatpersonai nav ļauts derēt uz lietām, kuras es pats ar saviem lēmumiem varu ietekmēt:)))
— Jānis Eglītis (@egliitis) May 29, 2020
To, kas ir nepieciešams, uzsvēris inženieris Edmunds Ķiploks.
Tikai nevajag cittautiešiem cittautiršu ziņas.
Visiem vajag latviešu ziņas tiem saprotamā valodā.
Vienota ziņu redakcija ar apraidi dažādās platformās un valodās.
Jāveido vienota informatīvā telpa.— Edmunds (@3DCADLV) May 29, 2020
Žurnāliste Ingvilda Zālīte domā, ka lēmums par to, ka LTV7 vairs netiks pārraidīts mazākumtautību saturs, nav gudrs.
Vispār šis nav gudrs lēmums, jo, cik zinu, LTV7 ziņas mēdz skatīties gados vecāki cilvēki, kuriem nav ne datora, ne interneta, ne arī tādi kādreiz būs. https://t.co/YIyBEjQQvu
— Ingvilda (@Ingvilda) May 29, 2020
Citādās domās ir tvitera lietotājs “MkFZnp5s ZNzLSjAJV20”.
Ņemot vērā visu vērā ņemamo, laikam jau pareizs lēmums.
LTV7 budžets un attiecīgi arī saturs nekādi nespēj konkurēt ar austrumu kaimiņa mediju budžetiem un saturu. Auditorija bija niecīga.
Tie krievi kuri patērē vietējās ziņas, patērē latviski. https://t.co/W2hCtHA6nR— MkFZnp5s ZNzLSjAJV20 (@wRxN0lGYBuhYtT) May 29, 2020
Savas domas izteicis Latvijas Neredzīgo biedrības Ventspils teritoriālās organizācijas priekšsēdētājs Mārtiņš Zvaigzne.
Tie mazākumtautību cilvēki, kas nesaprot latviski, neprot lietot arī multimediju saturu internetā, gribot negribot pāries uz TV ziņām no Krievijas https://t.co/Mjo6SgwDiH
— Mārtiņš Zvaigzne (@vorompatra) May 29, 2020
Skaidrojumu vēlas saņemt uzņēmuma “Premier Research Group Ltd” klīnisko pētījumu uzsākšanas vadītājs Andrejs Faibuševičs.
Cien. @lsmlv. Lūdzu, vai Jūs varētu izskaidrot šo paziņojumu : “… jaunās multimediju platformas mazākumtautību auditorijai KRIEVU valodā izveidošanai…”
Tad MAZĀKUMTAUTĪBU auditorijai, vai vienas, īpaši priviliģētas grupas auditorijai ? https://t.co/Rk759XgBff
— Andrejs Faibuševičs (@Artillerry) May 29, 2020
Ar kaimiņzemes piemēru dalījies IT nozarē strādājošais Reinis Mežulis.
Igauņi uztaisa atsevišķu kanālu, lai piegādātu krieviski komunicējošajiem normālu informāciju, mūsējie nacionālie āksti kārtējoreiz ir gudrāki par visiem pārējiem izmetot šo saturu no ētra vispār un nogrūžot internetā. Super, £$%^&.https://t.co/SpGvtGjEDK
— Reinis (@Reinis_Me) May 29, 2020
Šo to par konkrēto projektu dzirdējis arī žurnālists Toms Zariņš.
Jā, var piekrist, kaut saka, ka pie igauņiem efekts neesot ieliktās naudas vērts.
— Toms Zariņš (@zarinstoms) May 29, 2020
Par principu runā Mežulis.
Droši vien var ielikt arī mazāk/gudrāk un dabūt labāku balansu. Es vairāk runāju par principu kā tādu, kurš pirmkārt, parāda attieksmi. Attieksmi, kuru diez vai varam atļauties. It īpaši tapēc, ka mums tā krievu situācija vēl ir švakāka kā Igaunijā.
— Reinis (@Reinis_Me) May 29, 2020
Tam gan Zariņš nevar nepiekrist.
Jā, tas gan 100%.
— Toms Zariņš (@zarinstoms) May 29, 2020
Viedokli izteica arī skeptiskais Ģirts.
Esmu visai skeptisks, ka te vairs vispār ko mainīt. Valodu referend.+pēc tā sekojošā ušakova pašmarginalizēšanās būtiski atšķīrās no EE centra partijas konformisma. Viņš kā Mozus aizvedis sekotājus mentāli prom.
Taču mazu alternatīvo saliņu uzturēt vajadzētu gan. Kaut skata pēc— Girts (@GirtsS) May 29, 2020
