Gulēt gultā un saņemt valsts pabalstu? Kāda būtu labākā palīdzība pašnodarbinātajiem 1
31. martā Ministru kabinets paplašināja regulējumu dīkstāves pabalstiem, nosakot, kādā veidā arī pašnodarbinātie varēs uz to pieteikties ārkārtējās situācijas laikā. Tas tika pieņemts ļoti ātros tempos un parāda valdības apņemšanos, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi, neskatoties uz dažādajām nodarbinātības formām. Ārkārtējā situācija un ātrā valdības rīcība rada solidaritātes sajūtu, kas šobrīd ir ļoti svarīga – neviens netiks aizmirsts, visu vajadzības tiks ņemtas vērā.
Uz dīkstāves atbalstu var pieteikties pašnodarbinātie, kas atbilst šiem diviem punktiem: tiem nav nekādu ieņēmumu no saimnieciskās darbības un pēdējo sešu mēnešu laikā ir nomaksātas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas kopā vismaz 120 eiro apmērā.
Aicinām lasītājus sekot līdzi jaunākajām izmaiņām, jo, identificējot reālās dzīves situācijas un problēmas, lielai daļai pašnodarbināto bija neiespējami kvalificēties dīkstāves pabalstiem, tāpēc paredzams, ka šajā nedēļā (7. vai 9. aprīļa sēdē) Ministru kabinets lems par precizējumiem noteikumos.
Identificētās problēmas
Galvenā problēma ir ar 0 eiro ienākumiem no saimnieciskās darbības. Ja skatās no darba devēja un darba ņēmēja loģikas, tad tas izskatās pamatoti – cilvēks vai nu strādā, vai nestrādā. Ja cilvēks nestrādā, jo iestājusies dīkstāve ārkārtējās situācijas dēļ, viņš ir tiesīgs saņemt dīkstāves pabalstu.
Taču pašnodarbinātā attiecības nav tipiski līdzīgas darba ņēmēja attiecībām –
pašnodarbinātais veic savu darbību un piedāvā dažādus savus pakalpojumus dažādām juridiskām un fiziskām personām.
Līdz ar to daudz izplatītāka situācija pašnodarbinātajiem, ja runājam par kultūras nozari, ir tāda – daži pasūtījuma darbi ir apstājušies, citi turpinās, bet kopumā ir ievērojams apgrozījuma kritums un būtu nepieciešama palīdzība.
Piemēram, šādi: mākslinieks ir iesaistīts vairākos kultūras projektos, kuriem finansējums nāk no valsts organizēta projektu konkursa, un tie šobrīd ir apstājušies neziņā, vai un kad tiks īstenoti.
Paralēli māksliniekam ir daži pasūtījuma darbi par nelielām summām, vieni iesākti, citi sarunu procesā, kaut kas tiks pabeigts, kaut kas tiks atcelts, kad samaksās, nav zināms.
Paralēli tam mākslinieks strādā nelielu slodzi mākslas skolā, par ko saņem 120 eiro mēnesī. Kopējo ieņēmumu kritums vairāk nekā uz pusi, bet pabalstam nekvalificējas.
Šī problēma ir apzināta un paredzēts, ko šo punktu varētu precizēt, lai pašnodarbinātām personām, kas saņem uz darba līguma pamata mazāk par minimālo algu mēnesī, nevajadzētu pārtraukt šīs attiecības.
Otra specifiska problēma, kas ir apzināta un ko paredzēts risināt, – pasīvās autoratlīdzības,
kas tiek ieskaitītas no kolektīvajām autortiesību pārvaldības organizācijām, kā AKKA/LAA, LaiPa, arī Kinoproducentu asociācija un Latvijas Profesionālo aktieru asociācija. Pašnodarbinātai personai ir minimālas iespējas ietekmēt, kad un cik lielas autoratlīdzības par viņas darba izmantošanu tiek ieskaitītas viņas kontā. Un nebūtu taisnīgi, ja 10 vai 40 eiro ieskaitījuma dēļ liegtu pieteikties dīkstāves pabalstam.
Vēl viena problēma, kas identificēta, – “valdes locekļi”.
Pēc sākotnējā regulējuma valdes locekļiem nav tiesību pretendēt uz dīkstāves pabalstu.
Reāla dzīves situācija kultūras nozarē – trīs mākslinieki kolēģi reģistrējuši savu darbību kā juridiska persona, kas maksā mikrouzņēmuma nodokli. Visi trīs ir darba ņēmēji šajā juridiskajā personā, bet viens no viņiem ir arī valdes loceklis – jo likums paredz, ka ir jābūt valdes loceklim. Saimnieciskā darbība apstājusies visiem trim, bet uz dīkstāves pabalstu tiesīgi pretendēt tikai tie divi, kas nav valdes locekļi.
Ļaut strādāt
Paldies par rūpēm uzlabot pašnodarbināto dīkstāves regulējumu, tomēr loģiskāk būtu vispār atteikties no prasības par 0 eiro ienākumiem no saimnieciskās darbības.
Kad valdība izstrādāja noteikumus krīzes skartajiem uzņēmumiem, tad nosacījums bija 30% un vairāk saimnieciskās darbības kritums,
lai drīkstētu darbiniekus pieteikt dīkstāves pabalstiem – bez prasības uzņēmumam pilnībā apturēt savu darbību.
Pašnodarbinātais pēc savas darbības un domāšanas ir tuvāks uzņēmējam nekā darba ņēmējam – viņam nemitīgi jārēķina, kur viņš gūs ienākumus, jāveido attiecības ar dažādiem klientiem, jādomā par attīstības perspektīvu utt.
Pašreizējais regulējums pieprasa pašnodarbinātajam, kuram ir apgrozījuma kritums, izvēlēties divus radikālus ceļus – vai nu, par spīti grūtībām, mēģināt izdzīvot ar samazinātajiem ienākumiem, vai arī apturēt visu darbošanos, gulēt gultā un saņemt valsts pabalstu.
Normāli domājošs pašnodarbinātais līdzīgi kā uzņēmums nevar atļauties saraut visas saimnieciskās attiecības un uz pāris mēnešiem palikt uz pauzes.
Tas faktiski spiež uz darbošanos ēnu ekonomikā.
Saprātīgāks regulējums, attiecoties pret pašnodarbinātajiem kā pret pieaugušiem, atbildīgiem valsts pilsoņiem, būtu kompensēt negūto ieņēmumu daļu līdz 75% apmēram no pašnodarbinātā vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības. Cik esmu runājis ar cilvēkiem, visi grib turpināt strādāt, nevis pārtraukt un saņemt tikai pabalstu, taču palīdzība krīzes laikā būtu nepieciešama.
Mazliet atbalstīt, mazliet sodīt
Interesants ir nosacījums par pēdējo sešu mēnešu laikā nomaksātajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām kopā vismaz 120 eiro apmērā.
No vienas puses, tas ir ļoti maigs un minimāls slieksnis, ko var sasniegt, ja kaut vienā no pēdējiem sešiem mēnešiem pašnodarbinātais ir samaksājis VSAOI no minimālās algas. Tātad Finanšu ministrija un pārējie darba grupas dalībnieki ir padomājuši, lai ikviens, kurš ir bijis kaut mazliet sociāli atbildīgs, tagad kvalificētos dīkstāves pabalstam.
Bet diskutabli, vai šim dīkstāves regulējumam vispār jākalpo kā pedagoģiskam soda mēram nodokļu nemaksātājiem.
Pazīstu latviešu rakstnieku, kura darbi ir iekļauti skolu programmās, bet kurš dzīvo nabadzībā un katru mēnesi pieskata savus neregulāros ienākumus, lai tie nepārsniegtu 430 eiro un nebūtu vēl jāmaksā par attiecīgo mēnesi sociālie nodokļi. Jo skaidrs, ka, nomaksājot 120 eiro sociālo nodokli, viņš tajā mēnesī būs nevis sociāli aizsargātāks, bet nepietiks naudas pārtikai līdz mēneša beigām.
Ļoti iztrūkstoša līdzās šiem MK noteikumiem ir praktiska un uzskatāma informācija no Labklājības ministrijas – kur cilvēki var doties uz zupas virtuvi, saņemt pārtikas pakas, pieteikties trūcīgo atbalstam un saņemt citu sociālo palīdzību.
Ir reāls risks, ka daudzi, kas līdz šim bija pieticīgi dzīvojoši pašnodarbinātie, tagad nonāks trūcīgo personu grupā
bez skaidrām perspektīvām uz ilgāku laiku. Pat pēc ierobežojumu izbeigšanās sabiedrības pirktspēja un pieprasījums pēc kultūras pakalpojumiem ne uzreiz atgriezīsies iepriekšējā līmenī.
Pagaidām valdība vēl darbojas ugunsgrēka režīmā un publiskā komunikācija ir tikai par divām lietām: kā apkarot vīrusu un kā aizsargāt ekonomiku. Taču ārkārtējās situācijas laikā mums vajadzēs nosargāt ne tikai tautsaimniecību un kailo dzīvību – ir svarīgi saglabāt arī sociālās saites, sociālo dzīvi un mūsu vērtības. Vai šo lomu publiskajā komunikācijā varētu uzņemties premjers, prezidents, Kultūras ministrija?
Kam jautāt
No līdzšinējām atsauksmēm dzirdēts, ka VID konsultanti par Covid-19 pabalstiem ir atsaucīgi un pretimnākoši.
Radošo savienību padome rūpīgi seko attīstībai ar dīkstāves pabalstiem.
Ja jūs esat kultūras nozares pašnodarbinātais un jums ir problēmas iegūt dīkstāves pabalstu, maksimāli precīzi fiksējiet situāciju (vēstule, iesniegums EDS, VID atbilde, ekrānuzņēmums utt.) un rakstiet mums.
Tāpat ņemiet vērā, ka varētu būt aizkavēšanās, kamēr jaunākās izmaiņas dīkstāves pabalstu regulējumā ir reāli piemērojamas – 31. martā tika pieņemti MK noteikumi par dīkstāves pabalstiem pašnodarbinātajiem, bet 2. aprīlī pašnodarbinātie vēl nevarēja VID pieteikties, jo noteikumi nebija izsludināti “Latvijas Vēstnesī”.
AKKA/LAA padomes aicinājums Ministru kabinetam un Kultūras ministrijai
4597 Latvijas autoru vārdā AKKA/LAA aicina LR Ministru kabinetu un Kultūras ministriju iedziļināties un izprast sekas, ko Covid-19 krīze un ar to saistītais valdības pieņemtais lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu var izraisīt attiecībā uz kultūras nozari un tajā nodarbinātajiem autoriem.
Mēs pamatoti uzskatām, ka regulāro autoratlīdzību un blakustiesību maksājumi nevar kalpot par iemeslu, lai kādam no autoriem nepiešķirtu dīkstāves pabalstu vai liegtu iespēju pieteikties kādam citam valsts paredzētajam atbalsta veidam.
Autoru profesionālās darbības jomas un ar to saistīto ienākumu ierobežojumi paredzami uz nenoteiktu laiku. Valdības lēmumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu ir ietverti aizliegumi organizēt jebkādus publiskus pasākumus, ierobežojumi attiecībā uz kultūras, izklaides, ārpustelpu sporta un citām atpūtas vietām, tāpat arī tirdzniecības vietām. Minētie ierobežojumi ir spēkā līdz 2020. gada 14. aprīlim, bet jau šobrīd prognozējama šā termiņa pagarināšana. AKKA/LAA paredz, ka jomās, kurās stājušies spēkā ierobežojumi, autoru ieņēmumi ievērojami kritīsies.
Lielākajai daļai AKKA/LAA pārstāvēto Latvijas autoru autoratlīdzības saņemšana no AKKA/LAA nav primārais iztikas avots. AKKA/LAA izmaksāto autoratlīdzību 2019. gadā un 2020. gada pirmajos trīs mēnešos vidēji ir saņēmušas 875 personas, vidēji 95 eiro mēnesī. 91% saņēmēju mēneša vidējā atlīdzība ir mazāka par 200 eiro. Lielākā daļa AKKA/LAA pārstāvēto Latvijas autoru par savu darbu izmantošanu no biedrības saņem atlīdzību, kura gada ietvaros nepārsniedz 700 eiro (2019. gadā aptuveni 3500 AKKA/LAA pārstāvēto Latvijas autoru visa gada laikā no AKKA/LAA saņēma summu, kas nepārsniedza 700 eiro pirms nodokļu nomaksas).
Šobrīd aprēķinātā un izmaksātā autortiesību un blakustiesību atlīdzība par iepriekšējiem periodiem neatspoguļo autoru un izpildītāju šābrīža ienākumus. AKKA/LAA gadījumā ārkārtējās situācijas ietekme var izpausties arī ar viena vai vairāku mēnešu nobīdi, jo konkrētajā mēnesī autori faktiski saņem autoratlīdzību par savu darbu izmantojumu iepriekšējos periodos, t.i., pēc tam, kad autoru darbu izmantotāji ir samaksājuši attiecīgo atlīdzību licences maksas veidā un tā ir sadalīta un izmaksāta attiecīgajiem autoriem.
Aicinām Ministru kabinetu un Kultūras ministriju neizslēgt autoratlīdzības un blakustiesību maksājumu saņēmējus no dīkstāves pabalsta pretendentu loka.
AKKA/LAA padome: Valdis Muktupāvels, Lauris Gundars, Ingus Ulmanis, Kārlis Lācis, Arvīds Mūrnieks, Kārlis Kazāks, Mārtiņš Brauns, Jānis Holšteins-Upmanis, Valdis Rūmnieks
Viedokļi
Vai tiešām “pārmetīs pār bortu”?
Sagatavoja: Aija Kaukule
JĀNIS AIŠPURS, grupas “The Sound Poets” solists, komponists: “Koncertus organizējam kā uzņēmums, ar atšķirību, ka esam nestandarta gadījums, proti, uz projektiem orientēts uzņēmums, kas, darbojoties no tūres uz tūri, kuras laikā divos trīs mēnešos apgrozām lielas naudas summas, maksājam algas, nodokļus, taču pārējais laiks ir tukšie mēneši, kad nenotiek nekas. Ir pārcelti visi mūsu pavasara tūres koncerti, bet dīkstāves pabalstam īsti nekvalificējamies, jo nav iespējams konstatēt, ka ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājušies vismaz par 30 procentiem. Bijām strādājuši pusgadu, lai sagatavotos tūrei, – investējuši laiku, naudu, bet, lai arī 80 procenti biļešu ir pārdotas, nauda stāv “Biļešu paradīzē” un mēs pie tās netiekam.”
IEVA STRODE, “Jauno Jāņu orķestris”, Rīgas Danču kluba, “EtnoDNS” mūziķe, ārpakalpojuma grāmatvede un divu dēlu mamma: “Ir jāparedz tiesības saņemt dīkstāves pabalstu neatkarīgi no tā, vai veiktas lielākas vai mazākas sociālas iemaksas par autoratlīdzībām.
Uzskatu, ka šajā ārkārtas situācijā, valstij paredzot dīkstāves pabalstus tikai tām grupām, kas ir maksājušas “lielos” sociālos maksājumus (tostarp mikrouzņēmuma nodokļu režīmā strādājošie un saimnieciskās darbības veicēji), tiek pārkāptas LR Satversmes noteiktās tiesības uz sociālu nodrošinājumu ne tikai vecuma, darbnespējas, bezdarba, bet arī citos likumā noteiktajos gadījumos.
Šobrīd man tiek liegtas tiesības un iespējas nopelnīt teju pusi savu ienākumu, kuri ir gana nelieli, lai nekvalificētos pienākumam reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējai, taču veido pietiekami lielu ienākumu daļu, lai es varētu uzturēt savus divus dēlus, kurus šobrīd audzinu viena. Jautājums, vai tiešām es un man līdzīgie esam pelnījuši tapt “pārmesti pār bortu” šobrīd, kad ir bezprecedenta situācija?”
Mārcis Judzis, grupu “Dzelzs vilks” un “Ryga” mūziķis, mūzikas autors: “Autoratlīdzības jau labu laiku ir bijis mans vienīgais ieņēmumu avots un iztikas līdzeklis, turklāt esmu vienīgais apgādnieks četriem apgādājamajiem.
Lielāko daļa no atlīdzībām līdz šim saņēmu par regulāru muzicēšanu
koncertos, dažādos pasākumos, teātra izrādēs, un tikai pavisam nelielu daļu manu ieņēmumu, turklāt neregulāri, veido atlīdzības no AKKA/LAA un LaIPA.
Pandēmijas dēļ ir atcelti vairāki ieplānotie koncerti martā un aprīlī, tātad esmu palicis bez ienākumiem.
Vairāk nekā gadu esmu reģistrējies kā pašnodarbinātais autoratlīdzību saņēmējs un iespēju robežās centies maksāt sociālās nodevas. Tas deva cerību, ka man pienākas dīkstāves pabalsts, taču 17. martā saņēmu 12 eiro ieskaitījumu no AKKA/LAA, kas pēc pašreizējās kārtības liedz pretendēt uz pabalstu. Šādu situāciju, kurā esmu nonācis es un vairāki mani kolēģi, uzskatu par pilnīgu absurdu, jo tā nozīmē, ka daudzu mūziķu ģimenes ir nolemtas palikšanai bez jebkādiem iztikas līdzekļiem.”
RŪDOLFS GEDIŅŠ, dejas un teātra mākslinieks: “Pēc pašreizējiem nosacījumiem kā pašnodarbināts autoratlīdzību saņēmējs dīkstāves pabalstam nekvalificējos, jo martā pēc ārkārtas situācijas izziņošanas saņēmu mazu, iepriekš neprognozētu atlīdzību par iepriekš, februāra beigās un marta sākumā, notikušām izrādēm. Ar šiem pārsimts eiro jāiztiek martā, aprīlī un, iespējams, ilgāk, bet ar to nepietiek. Ja summa būtu tūkstošos, skaidrs, ka uz pabalstu nepretendētu. Ceru, ka lēmēji sapratīs, ka šādu neatkarīgo skatuves mākslinieku komūna ir gana liela, un radīs risinājumu.”
