Kultūra
Kultūrpolitika

Neviens nepaliks aizmirsts? Kā radošajiem “pārziemot” līdz vasarai3


Mākslinieks Kristians Brekte teic: “Ceru, ka arī tie, kas kādreiz bija domājuši, ka mākslinieki ir “bezģeļņiki”, tagad, patērējot mūsu darbus, apjauš to milzu darba apjomu, ko šī nozare dod cilvēcei.”
Mākslinieks Kristians Brekte teic: “Ceru, ka arī tie, kas kādreiz bija domājuši, ka mākslinieki ir “bezģeļņiki”, tagad, patērējot mūsu darbus, apjauš to milzu darba apjomu, ko šī nozare dod cilvēcei.”
Foto: Karīna Miezāja

Kamēr ārkārtējā situācijā valdība lēmusi par atbalstu uzņēmumiem un to darbiniekiem, lēmums par līdzīgiem pasākumiem attiecībā uz brīvmāksliniekiem – mūziķiem, māksliniekiem, rakstniekiem, aktieriem – iekavējies.

“Ir svarīgi apzināties, ka radošais un kultūras sektors ir viens no smagāk cietušajiem Covid-19 krīzē. Vienlaikus daudzi kultūras profesionāļi šobrīd veic nesavtīgu un neatsveramu darbu sabiedrības pozitīvas psiholoģiskās pašsajūtas uzturēšanai. Par to liecina gan tiešsaistes literatūras un dzejas lasījumi, gan brīvi pieejamas filmas, teātra izrādes, muzeja krājumi,” sarunā ar “KZ” uzsver bijusī kultūras ministre, tagad Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde.

Dīkstāvi vēl nesludina

Solis uz priekšu ir valdības lēmums atbalstīt ārkārtējās situācijas skartos visu nozaru uzņēmumus un tajos strādājošos, tostarp kultūras jomas uzņēmumus un nevalstiskās kultūras organizācijas, kuras algojušas darbiniekus.

26. martā valdība lēma par dīkstāves pabalsta piešķiršanu pilnīgi visiem uzņēmumiem, kuru ieņēmumi 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, Covid-19 izplatības dēļ ir samazinājušies vismaz par 30%. Dīkstāves laikā valsts maksās 75% no algas, tomēr ne vairāk par 700 eiro.

Vairākas nevalstiskās organizācijas, tostarp teātri, gan piedāvāto dīkstāves atbalstu pagaidām neizmanto.

“Vēl vērosim situāciju nākamajās nedēļās un mēnešos. Šobrīd domājam par alternatīviem ceļiem, kā mūsu projekti varētu norisināties virtuāli, tāpat mēģinām radīt modeli, kā virtuāli varētu notikt mēģinājumi.

Kopā ar māksliniekiem domājam par jauniem produktiem,

kuri varētu darboties gan šajā situācijā, gan būt aktuāli arī pēc ārkārtējas situācijas,” stāsta “Dirty Deal Teatro” vadītāja Anna Sīle.

Lielākā darbu jūra šobrīd esot teātra administrācijai, mēģinot pielāgoties jaunajiem apstākļiem, taču izdevumi pagaidām tiekot segti no Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas nevalstiskajām teātra organizācijām. “Mums ir trīs gadu finansējuma līgums, pašlaik rit otrais gads. Vistrakākā situācija šobrīd ir māksliniekiem, kuri nav štatā,” teic A. Sīle.

Ārpus nodokļu maksātāju sieta?

“Neviens nepaliks aizmirsts,” tā aizvadītajā nedēļā skaidrojot, kāpēc valdība jau kādu laiku atliek lemšanu par Kultūras ministrijas (KM) sagatavotajiem piedāvājumiem atbalstam kultūras un mediju cilvēkiem, intervijā Latvijas Radio mierināja kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Kamēr, piemēram, vairāku Eiropas valstu valdības jau piešķīrušas ievērojamus līdzekļus kultūras nozarei – kā organizācijām, tā brīvmāksliniekiem –, Latvijas valdība lēmusi vien par atbalstu uzņēmumiem, aiz svītras pagaidām atstājot radošajās industrijās pašnodarbinātos un autoratlīdzību saņēmējus. Citiem vārdiem sakot – brīvmāksliniekus.

Tomēr ir skaidrs, ka daudzi radošie cilvēki nav pastāvīgās darba attiecībās jeb kāda teātra vai kultūras iestādes štatā, viņi strādā “no projekta uz projektu”, tādējādi viņiem nav atbilstošu sociālo garantiju, attiecīgi – arī iespēju saņemt bezdarbnieka pabalstu. Šā paša iemesla dēļ daudzi mūziķi, aktieri, mākslinieki šobrīd nevar pretendēt arī uz dīkstāves pabalstu, kas pienāktos darba ņēmējiem.

Tātad – ir reāls risks palikt bez iztikas līdzekļiem nenoteiktu laika posmu, kas jau kļuvis par daudzu ikdienu.

“Šā brīža situācija pasaulē man liek atcelt koncertus un izrādes, atkrīt arī privātie pasākumi. Rēķinos, ka aprīlis nebūs šo notikumu beigas,” saka dziedātājs Ralfs Eilands. “Šajā laika periodā ienākumi būs ievērojami mazāki, bet mēs esam tam gatavi.

Es rakstu, komponēju, domāju, kā sevi varu radoši nodarbināt.

Nešaubos, ka radīsies arī kāds jauns projekts. Tomēr zinu vairākus kolēģus, kuriem šobrīd nav ne jausmas, kā būt, ko darīt un kā būs. Ja mākslinieki ir dzīvojuši bez iekrājumu veidošanas, tad situācija ir ļoti skumīga. N

av jau tā, ka visi tagad daudz saņems no autoratlīdzībām par dziesmu atskaņošanu.

Lielai daļai tās ir pāris kapeikas, ja vispār ir. Tas, ka cilvēks ir presē, TV vai uz skatuves, nenozīmē, ka viņš ir miljonārs. Valstij ir jāpalīdz visiem, kuriem var palīdzēt.”

Pirmdien Kultūras ministrija beidzot iesniedza priekšlikumus par atbalsta nosacījumiem kultūras jomā pašnodarbinātajiem un autoratlīdzību saņēmējiem skatīšanai koalīcijas sadarbības sanāksmes sēdē. Priekšlikums par pašnodarbinātu personu atbalstu ārkārtējās situācijas laikā “attiecināms uz personām, kuras Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicēji, ir veikušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kā pašnodarbinātas personas vai autoratlīdzības saņēmēji, vai arī ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji,” pirmdien aģentūrai LETA vēstīja “VL”/”TB”/LNNK pārstāve Zane Auziņa.

Šobrīd nav precizēts, vai atvieglojumi attieksies uz regulāriem (ikmēneša) sociālo nodevu iemaksātājiem – piemēram, tiem autoratlīdzību saņēmējiem, kas ik mēnesi šķīrušies no vismaz 138,25 eiro, iemaksājot sociālo nodevu no vismaz minimālās algas apjoma summas, vai tomēr arī uz tiem brīvmāksliniekiem, kas nenoteiktā ienākumu režīma dēļ kādu mēnesi maksājumus izlaiduši, jo atlīdzībās saņemts mazāk par minimālās algas apjomu jeb 430 eiro.

Tāpat nav skaidrs, vai aprīlī paredzētajām pašnodarbinātā nodokļu iemaksām par gada pirmo ceturksni tiks piemēroti atvieglojumi vai vismaz – aizkavēšanās gadījumā tiktu atcelti soda procenti.

“Neuzskatu, ka ir taisnīgi, ka pabalstu aprēķinātu tikai tiem, kuri katru mēnesi veikuši minimālās nodokļa iemaksas.

Mūziķiem ir sezonāls darbs, ir intensīvāki mēneši, taču ir tukšāks, kad nav pat no kā samaksāt nodokli.

Lai uz tā pamata nepiešķirtu kādam pabalstu, tas ir diezgan liels absurds un neiedziļināšanās situācijā,” uzskata Rihards Lībietis, ģitārists, mūzikas autors, sesiju mūziķis, kura virtuozā ģitārspēle skan Lindas Leen, Raimonda Tigula un Rīgas Doma zēnu kora koncertos un citos projektos.

Tikmēr D. Melbārde atgādina UNESCO Konvencijā par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu (Latvija un Eiropas Savienība ir Konvencijas dalībnieki) iestrādāto normu, “kas skaidri pasaka, ka

kultūras izpausmei, t. sk. kultūras produktam,  ir divējāda vērtība – ekonomiska un simboliska –,

no kuriem otrā spēlē nozīmīgu lomu nacionālās identitātes saglabāšanā un pasaules kultūras daudzveidības uzturēšanā. Tādēļ kultūras profesionāļu darbs, tā ieguldījums nacionālajā attīstībā nav vērtējams tikai makroekonomiskos un finanšu rādītājos.”

Citiem vārdiem – mākslinieki un viņu radītie darbi ir tie, kuri mūs šobrīd izklaidē, iepriecina, liek aizdomāties, dod optimismu un cerību, un viņu veikums nav novērtējams tikai nodokļu iemaksās.

Autoratlīdzību drošības spilvens plānāks

Daudzu mūzikas, teātra darbu autoru, izpildītāju un mākslinieku skats šobrīd pamatoti vērsts autoru un izpildītāju pārstāvju – autortiesību un blakustiesību aģentūru – virzienā, cerot, ka izmaksas par viņu darbu izmantojumu varētu palīdzēt pārlaist grūtos laikus un varētu būt vienīgais izdzīvošanas finanšu spilvens.

Autortiesību aģentūra AKKA/LAA šobrīd iedrošina – aprīlī, maijā autori saņemšot samaksu par darbu izmantojumu 2019. gada novembrī, taču, ārkārtējai situācijai ieilgstot, tas varot mainīties.

“Joprojām darbojamies pēc likumā noteiktā principa, ka autoram atlīdzība pienākas par darba izmantojumu. AKKA/LAA sadales rit pēc plāna, līdz jūnijam autoriem izmaksas būs, bet, iespējams, mazākas. Viss atkarīgs no tā, cik ilgi būsim ārkārtas režīmā,” “LA” norāda AKKA/LAA pārstāve Ieva Kolmane.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Grīna lēš, ka kopējie

aģentūras ieņēmumi par šo gadu samazināsies par aptuveni 200 tūkstošiem eiro, pieņemot, ka dīkstāve ilgs mēnesi,

taču izpildītāju un producentu maciņos tas būšot jūtams tikai nākamgad, jo atlīdzības tiek izmaksātas reizi gadā par iepriekšējo gadu.

“Publiskās vietas šobrīd sūta pieteikumus par dīkstāvi – pagājušās nedēļas beigās bija jau 850 pieteikumu. Galvenokārt tās ir tirdzniecības vietas, viesnīcas, kafejnīcas.”

LaIPA nolēmusi mainīt izmaksu stratēģiju, piedāvājot mūzikas producentiem un izpildītājiem līdz 14. aprīlim (ja nebūs izmaiņu) izmaksāt 30% no 2019. gada atlīdzību summas kā “avansu”. Šo iespēju jau izmantojuši 60 izpildītāju un producentu jeb 3% LaIPA biedru.

E-kultūra – bonuss, ne alternatīva

Kamēr mūzikas izmantošanas licences masveidā aptur vai slēdz veikali, sabiedriskās ēdināšanas iestādes, sporta klubi u. c. iestādes, bet koncerti, izrādes un izstādes ir atceltas vai pārceltas, daļa kultūras piedāvājuma spēji pārcēlušies uz interneta platformām, norāda I. Kolmane.

Parādījušās pirmās iniciatīvas pārdot biļetes uz teātra izrāžu, koncertu tiešraidēm,

tomēr lielākā daļa tiek piedāvātas bez maksas.

“Arī lielie un ne tik lielie teātri cīnās par savu skatītāju interneta platformās, tur šobrīd autoru labā kaulējamies par zemāko slieksni, no kura viņiem pienākas atlīdzība – jānoskatās 40% izrāžu, lai samaksas prasība ieslēgtos. Jo – ja teātra darbinieki algu saņem, kāpēc lai atlīdzība nepienāktos izrādes dramaturgam, scenogrāfam, mūzikas autoram?” jautā I. Kolmane.

Cita starpā, jauns izmantojums ir literāro darbu lasījumi internetā – kurš gan nav pamanījis lieliskos Jaunā Rīgas teātra aktieru lasījumus? “Nevajadzētu aizmirst arī tos mūsu autorus, kas, piemēram, Bokačo “Dekameronu” vai Kamī “Mēri” tulkojuši,” piebilst I. Kolmane.

Savukārt LaIPA, reaģējot uz virtuālajām kultūras satura aktivitātēm, pieņemts lēmums lūgt pilnvarojumu izpildītāju un producentu tiesību īpašniekiem attiecībā uz “YouTube” un “Facebook” administrēšanu turpmāko trīs mēnešu laikā, tādējādi kaut cik izlīdzinot zaudējumu, kas rodas, aizverot fiziskas publiskās vietas.

Tikmēr mākslinieks Kristians Brekte kopā ar mākslinieku Modri Svilānu izstādi “ALARM”, ko 2. jūnijā plānots atvērt Rīgas Mākslas telpā, ārkārtas stāvokļa ieilgšanas gadījumā paredz demonstrēt arī virtuāli.

“Domājam par dzīvās performances straumēšanu, arī par bildēm un vienkārši video, veltot izstādi šā gada instrumentam simtgadniekam – teremīnam,” stāsta mākslinieks, norādot: “Šis laiks ir ļoti interesants, jo liek eksperimentēt. Tas patiešām piedāvā jaunas iespējas.

Radošajiem cilvēkiem nevajag apstāties.

Varbūt jāmācās lēnām rīkoties ar internetu.”

Tiesa, “KZ” intervētie mūziķi un mākslinieki reizē atzīst, ka piedāvātā e-kultūra tomēr nevar ilglaicīgi aizstāt kultūru klātienē.

“Protams, cilvēki patērē kaut kādu saturu internetā, tas ir aktuāli, bet tas ir bonuss, nevis alternatīva,” uzskata grupas “Triānas parks” soliste Agnese Rakovska. “Nedomāju, ka tas var kļūt par nopietnu ienākumu avotu, īpaši Latvijā. Atliek paskatīties, cik nedaudz skatījumu ir latviešu grupu dzīvo koncertu ierakstiem, un viss būs skaidrs.

Nekas nespēj aizstāt īstu koncertu īstā notikuma vietā ar īstu skaņu – tās nav samērojamas lietas.

Kamēr pastāv cilvēce, ir bijuši publiskie koncerti, teātri. Jā, arī mēra laikā cilvēki ir svinējuši, spēlējuši.”

Viedokļi

AGNESE RAKOVSKA, dziedātāja, mūzikas autore: “Pandēmija parādīs, cik liela ir ekonomiskā nevienlīdzība un daudzu cilvēku sociālā neaizsargātība.

Šī situācija skar ne tikai mūziķus, bet visus, kuri dzīvo no algas līdz algai.

Piedodiet, bet tādu cilvēku Latvijā ir vairākums. Radošajā jomā ik dienas strādāju ar grima māksliniekiem, stilistiem – cilvēkiem, kuri dzīvo “no projektiem”. Ceru, ka katram no mums ir mazs iekrājums, lai pārziemotu līdz vasarai.”

DACE MELBĀRDE, Eiropas Parlamenta deputāte, bijusī kultūras ministre (NA): “Šobrīd palīdzība jāsniedz visiem, kuriem tā nepieciešama, bet var būt atšķirīgs palīdzības apjoms. Sistēmiskās problēmas, kas saistītas ar atšķirīgiem nodokļu režīmiem, ir jāpārvērtē un jārisina pēc krīzes, šobrīd ir jāpalīdz ikvienam.”

ARNIS VEISBĀRDIS, grupas “Ducele” mūziķis: “Valdībai un politbiznesam būtu jābeidz garie plānošanas, saskaņošanas, diskusiju, lemšanas procesi. Būtu jāpaziņo, ka jau no trešdienas tiks izmaksāti pabalsti visiem. Arī mazajiem, vidējiem uzņēmējiem, pašnodarbinātajiem, mikrouzņēmumiem, autoratlīdzību saņēmējiem.”

Komentārs

HARALDS MATULIS, Latvijas Radošo savienību padomes (LRSP) ģenerālsekretārs: “Līdz šim Ministru kabinets ir izrādījis vēlmi atbalstīt arī pašnodarbinātos, bet marta pēdējās nedēļas laikā praktisks mehānisms vēl nebija izveidots. Šāda ārkārtēja situācija kārtējo reizi parāda, ka pašnodarbinātie (un tiem līdzīgas personas, ja arī bez šāda juridiska statusa) atrodas visnedrošākajā vietā – salīdzinot ar valsts sektorā nodarbinātajiem un darba ņēmējiem privātajā sektorā.

Vispirms palīdzību valsts sniedz tiem, kas dod pienesumu ekonomikai un ir kārtīgi maksājuši visus nodokļus.

Pašnodarbinātos tas sadala dažādās grupās. Pirmā grupa, cilvēki, kas pēdējā gada laikā ikkatru mēnesi ir saņēmuši virs 430 eiro un katru mēnesi ir nomaksājuši valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI). Tiem, prognozējams, pienāksies kāds dīkstāves pabalsts. Vai 75% apmērā no vidējiem ienākumiem šajā posmā, līdzīgi kā darba ņēmējiem, to redzēsim no Ministru kabineta lēmuma.

Otra grupa ir pašnodarbinātie, kuri ne katru mēnesi pēdējā gada laikā ir guvuši ienākumus virs 430 eiro un attiecīgi maksājuši VSAOI daļēji vai nemaz. Viena no izskanējušajām versijām – ka uz šādiem pašnodarbinātajiem dīkstāves pabalsts neattieksies. No sociālā taisnīguma viedokļa varētu izklausīties pamatoti.

Lai arī ne vienmēr tā ir – daudzi pašnodarbinātie kultūras nozarē dzīvo salīdzinoši trūcīgi un ne katru mēnesi ienākumi pārsniedz minimālo algu. Ja šiem cilvēkiem nepienākas dīkstāves pabalsts, tad būtu nepieciešama skaidra un ātra komunikācija no Labklājības ministrijas:

kādi citi palīdzības veidi šādiem pašnodarbinātajiem ir pieejami?

Kādas juridiskās procedūras jāveic, lai ātri uz tiem pieteiktos? TV ziņās dzirdētais, ka šādi cilvēki varēs pieteikties uz 80 eiro pabalstu, izklausās vienkārši dīvaini.

Vēl savdabīga grupa ir tādi pašnodarbinātie, kas ir VID reģistrējušies kā “fiziska persona, saimnieciskas darbības veicējs, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs”. Pēc būtības tas ir pašnodarbinātais. Bet juridiski ir tāds kalambūrs, ka šāds cilvēks skaitās “darba ņēmējs”. Taču uzņēmuma, kurā viņš pieņemts darbā, nav. Līdz ar to uz viņu neattiecas sākotnējais Ministru kabineta regulējums par atbalstu uzņēmumiem un to darba ņēmējiem.

Pagājušā nedēļā bijuši gadījumi, kad šādiem cilvēkiem nav izdevies VID pieteikties uz dīkstāves pabalstu. To būtu ļoti svarīgi precizēt, lai, izveidojot jauno regulējumu atbalstam pašnodarbinātajiem, tur būtu iekļauti arī “fiziska persona, saimnieciskas darbības veicējs, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs”, kas kultūras nozarē ir salīdzinoši liela grupa.LRSP uztur aktīvu komunikāciju gan ar Kultūras ministriju, gan nozares radošajām organizācijām ārkārtas situācijas laikā.

Saistītie raksti
Ja kultūras nozares pašnodarbinātajiem ir grūtības pieteikties vai saņemt atbalstu, lūdzu dokumentēt šos gadījumus un sazināties ar LRSP.

Līdzās tam LRSP turpina īstenot “Radošo personu atbalsta programmu”, kurā jau kopš 2018. gada radošām personām darbspējas vecumā ir iespēja saņemt finansiālu atbalstu dīkstāves gadījumā – ja pēdējo trīs mēnešu kopējie ienākumi nepārsniedz 967 eiro.”

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Kultūra
Mans draugs: seriāls
2 dienas
AB
Anda Buševica
Kultūra
Priekšstatu cietumā. Kas tur īsti ir ar to Irānu?
3 dienas
SR
SANDRA RATNIECE
Kultūra
Noskaidroti literāro darbu konkursa “Aicinājums” laureāti
3 dienas

Lasītākie

IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Mācību gads nule noslēdzies, bet jau tagad jājautā: kā skolas gatavosies 1. septembrim?
40 minūtes
IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
“Jaunais īpašnieks apliks sētu, arhitektūras piemineklis tur stāvēs neredzams!” Biedrība lūdz glābt Anniņmuižu
4 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
“Spļāviens sejā nacionālai pašapziņai,” Dzintars naudu krievu medijiem salīdzina ar terorisma finansēšanu 1
2 stundas
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Gobzems satrakojies. Čalim jumts aizbraucis. Kokaīnu sašņaucies. Kā Saeimas parkets viņu vēl nes! 10
4 stundas
LA
LA.LV
Dabā
“Uz jūru peldēties – vēl nē, nē, nē.” Toms Bricis par stipro vēju un laiku šonedēļ
Intervija 2 stundas