Rīga, Kr. Valdemāra iela 19 41
Vienas no smagākajām apsūdzībām pret H. Cukuru ir par viņa dalību ebreju spīdzināšanā un nogalināšanā pazīstamā ebreju tirgotāja Šmulāna namā Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 19, kur savu sākotnējo mājvietu bija atradusi “Arāja komanda”. Kaut arī vairākās “Vācijā atbrīvoto ebreju organizācijas” pirmajos pēckara gados pierakstītajās liecībās ir minēta H. Cukura nežēlīgā izturēšanās pret ebrejiem Rīgā 1941. gada jūlija sākumā, vismaz šajā laikā tā ir apšaubāma. Mūsdienās apzinātie Latvijas PSR Valsts drošības komitejas krimināllietu materiāli rāda, ka līdz pat jūlija vidum H. Cukurs ir piedalījies nacionālo partizānu cīņās Bukaišu pagastā, bet Rīgā ieradies ne agrāk kā 15. jūlijā.
Asas debates ir izraisījušas vairākas tolaik sešpadsmitgadīga ebreju zēna Ābrama Šapiro dažādos laikos sniegtās liecības. Saskaņā ar vienu no tām, kas ar Ā. Šapiro parakstu ir pierakstīta 1948. gada 19. decembrī Minhenē, H. Cukurs jau 1941. gada 2. jūlijā kopā ar bruņotu vīru grupu ielauzies viņa tēva Pinhusa Šapiro dzīvoklī Rīgā, Zaubes ielā 4 – 4 un paziņojis, ka konfiscē to savām vajadzībām (pēc ieraksta mājas grāmatā, Cukurs tajā gan ir ienācis tikai 21. jūlijā). Līdzšinējais dzīvokļa saimnieks ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā, kur vēlāk nošauts, bet viņa dēls Ābrams aizvests uz “Arāja komandas” mītni Kr. Valdemāra ielā 19. Tomēr jau pēc kara ASV nonākušais un Lasvegasā par profesionālu mūziķi kļuvušais Ā. Šapiro 2005. gadā apstiprināja, ka nav liecinājis par H. Cukuru Minhenē, bet gan tikai vēlāk Ņujorkā, turklāt viņa stāstījuma pierakstā ir iekļautas lietas, ko viņš pats nemaz nav apgalvojis. Kaut arī kopumā Ā. Šapiro ir pārliecināts, ka H. Cukurs ir piedalījies Rīgas geto ebreju iznīcināšanā, viņš noliedz viņam piedēvēto apgalvojumu, ka H. Cukurs būtu bijis klāt pie viņa tēva apcietināšanas vai arī grupveidā izvarojis paša izglābto ebreju meiteni Mirjamu Kaicneri.
