Lietuvā izsludina valsts mēroga ārkārtējo situāciju 0
Pēc nedēļas nogalē piedzīvotās spēcīgās vētras Lietuvas valdība trešdien, 26. augustā, izsludinājusi valsts mēroga ārkārtējo situāciju. Šāds lēmums pieņemts laikā, kad daļa iedzīvotāju un uzņēmumu joprojām ir bez elektrības, bet lauksaimnieki turpina apkopot stihijas nodarītos zaudējumus.
Lēmums pieņemts pēc Lietuvas Lauksaimniecības ministrijas priekšlikuma. Ministrijas dati liecina, ka īpaši smagi cietusi Rietumlietuva, kur atsevišķām lauksaimniecības kultūrām zaudējumi tiek lēsti 30–60% apmērā. Kopumā vētra varētu būt skārusi aptuveni 56 tūkstošus hektāru lauksaimniecības zemju.
Līdz šim ārkārtējā situācija jau bija izsludināta vairākos atsevišķos rajonos, tostarp Biržu, Telšu un Anīkšču apkārtnē. Tagad tās statuss paplašināts valsts mērogā.
Lietuvas lauksaimniecības ministrs Ķēstutis Mažeika jau iepriekš skaidroja, ka šāds solis nepieciešams ne tikai postījumu novēršanas dēļ. Ārkārtējās situācijas statuss Lietuvai dod iespēju vērsties Eiropas Komisijā pēc finansiāla atbalsta, kā arī ļauj piemērot force majeure mehānismus uzņēmumiem un zemnieku saimniecībām, kas vētras seku dēļ nespēj izpildīt līgumsaistības.
Tas var būt īpaši nozīmīgi uzņēmējiem, kuri ilgstošo elektrības pārrāvumu dēļ nav varējuši saražot un piegādāt produkciju tirdzniecības ķēdēm. Mažeika norādījis, ka šādos gadījumos piegādātāji varētu tikt pasargāti no līgumos paredzētajiem sodiem par saistību neizpildi.
Vienlaikus Lietuvā aktualizēts arī jautājums par kompensācijām uzņēmumiem. Mažeika norādījis, ka pēc vētras būs jārunā ar elektroenerģijas sadales operatoru ESO ne tikai par zaudējumu atlīdzināšanu privātpersonām, bet arī par to, kā kompensēt vētras radītos zaudējumus uzņēmējiem.
Privātajiem klientiem konkrēts kompensāciju mehānisms jau ir izziņots. ESO paziņojis, ka tiem klientiem, kuriem vētras dēļ elektroapgāde nav atjaunota 72 stundu laikā, vienkāršotā kārtībā tiks kompensēti tiešie zaudējumi – maksimālā summa šādā kārtībā būs 220 eiro.
Vētras kulminācijā elektroapgādes traucējumi Lietuvā skāra vairāk nekā 268 tūkstošus patērētāju. Vēl vairākas dienas pēc stihijas desmitiem tūkstošu klientu joprojām nebija elektrības.
ESO publiskotais elektroapgādes atjaunošanas grafiks liecina, ka atsevišķās pašvaldībās remontdarbi var turpināties pat līdz 29. augustam. Tas nozīmē, ka daļai cilvēku un uzņēmumu bez elektrības var nākties pavadīt gandrīz nedēļu.
Vētra nodarīja postījumus arī sakaru infrastruktūrai. Mobilie operatori pēc stihijas ziņoja par tīkla darbības traucējumiem, lai gan lielākā daļa savienojumu vēlāk tika atjaunota.
Stihijai bijušas arī traģiskas sekas – Lietuvā vētras laikā gāja bojā viens cilvēks, bet vēl četri tika ievainoti. Daudzviet tika izgāzti koki, bojāti elektrolīniju stabi un cita infrastruktūra.
Lietuvas valdības vadītājs Mindaugs Sinkevičs pēc vētras atzinis, ka stihija atklājusi gadiem neatrisinātas problēmas un pēc seku novēršanas būšot nepieciešami būtiski lēmumi, lai stiprinātu nepārtrauktas elektroapgādes drošību. Lietuvas valdība šo vētru raksturojusi kā vienu no postošākajām valstī pēdējo divu desmitgažu laikā.
Lauksaimniecības ministrija savukārt plāno pēc visu zaudējumu apkopošanas vērsties Eiropas Komisijā pēc finansiāla atbalsta. Lauksaimniekiem, kuri cietuši vētrā, paredzēta iespēja meklēt atbalstu arī Lietuvas nacionālajā attīstības bankā ILTE.
