Putins CIP vadītāja vizītes dienā parakstījis trīs slepenus dekrētus 0
Krievijas prezidents Vladimirs Putins dienā, kad Maskavā negaidīti un iepriekš neizziņoti ieradās ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Džons Retklifs, parakstījis trīs dekrētus. Par to, atsaucoties uz Krievijas tiesību aktu informācijas portāla datiem, vēsta “The Moscow Times”.
Saskaņā ar Krievijas tiesību aktu portālā pieejamo informāciju 25. augustā Putins parakstīja trīs dekrētus – NR. 608, 609 UN 610.
Divi no tiem saistīti ar Krievijas vēstnieka Irākā nomaiņu, savukārt trešais paredz izmaiņas komisiju sastāvā, kas izskata ar cilvēkiem ar invaliditāti un kara veterāniem saistītus jautājumus.
Tomēr iepriekšējais Putina parakstītais dekrēts 24. augustā bija ar numuru 604. Tas paredz iespēju valsts iestādēm nodot praktiski jebkuru objektu vai uzņēmumu pagaidu administrācijas pārvaldībā gadījumos, kad to īpašnieki nav nodrošinājuši pienācīgu aizsardzību pret bezpilota lidaparātu uzbrukumiem.
Tas nozīmē, ka starp dekrētu Nr. 604 un Nr. 608 secīgi būtu jābūt vēl trim dokumentiem – Nr. 605, 606 un 607. Taču šo dokumentu saturs oficiālajā portālā nav publiskots. Tādēļ izskanējusi informācija, ka šie dokumenti varētu būt klasificēti kā slepeni.
Slepenie dekrēti sakrīt ar Retklifa vizīti
Trīs nepubliskoto dekrētu parādīšanās sakritusi ar negaidīto CIP direktora Džona Retklifa vizīti Maskavā. Tā bija pirmā CIP vadītāja vizīte Krievijā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma. Saskaņā ar Krievijas žurnālistu sniegto informāciju Retklifs Maskavā esot ticies ar Vladimiru Putinu.
Tiek apgalvots, ka šīs tikšanās dēļ Krievijas prezidents atcēlis kādu iepriekš plānotu pasākumu, kurā bija paredzēts piedalīties vairākiem simtiem cilvēku. Tomēr pagaidām nav skaidrs, kas tieši Retklifa un Putina sarunā apspriests. Pilns tikšanās saturs publiski nav atklāts.
“The Wall Street Journal” avoti pieļauj, ka CIP vadītājs Putinam varētu būt nodevis brīdinājumu, kas balstīts uz ASV izlūkdienestu informāciju par iespējamu jaunu Krievijas mobilizācijas posmu, kā arī Maskavas plāniem pārbaudīt NATO gatavību reaģēt uz iespējamu provokāciju vai konflikta eskalāciju.
