“Mēs mokāmies bez elektrības un ūdens, bet Kulbergs tusē ārzemēs!” Daļa latviešu dziļi vīlušies premjerā 0
Kamēr Latvijā pēc postošās vētras tūkstošiem iedzīvotāju vēl nācās sadzīvot ar elektrības, sakaru un citām problēmām, sociālajos tīklos uzvirmoja asa diskusija par premjerministra Andra Kulberga atrašanos vizītē Ukrainā. Daļa komentētāju neslēpj vilšanos un uzskata – krīzes brīdī valdības vadītājam vajadzēja būt Latvijā.
“Es tikai jums gribu uzdot jautājumu – kur, jūsuprāt, šodien ir jābūt Latvijas premjeram – Rīgā vai Kijivā?” sociālajos tīklos vaicā kāds vīrietis.
Viņš stāsta, ka viņa mātei vēl pirmdienas pusdienlaikā pēc sestdienas vētras neesot bijusi elektrība, un norāda, ka līdzīgā situācijā atradušies vēl daudzi Latvijas iedzīvotāji.
Ieraksta autors uzsver – viņš negaida, ka premjerministrs pats dosies labot elektrības vadus. Viņa ieskatā valdības vadītāja klātbūtnei krīzes laikā ir gan praktiska, gan simboliska nozīme.
“Premjers personiski nelabo elektrību un premjers personiski arī nekaro Ukrainā. Premjera rīcība lielā mērā ir simboliska,” viņš raksta, vienlaikus norādot, ka Latvijā valdības vadītājam tomēr ir iespējas ietekmēt dienestu darbu, mudināt tos rīkoties un prasīt informāciju par krīzes novēršanu.
Vīrietis uzskata, ka Ukrainā Latvijas premjera loma lielā mērā ir politiska un simboliska, savukārt Latvijā krīzes brīdī viņš varētu tiešāk iesaistīties situācijas pārraudzībā. Viņasprāt, Ukraina būtu sapratusi arī lēmumu šādā brīdī komandējumu pārtraukt.
Līdzīgi jautājumi izskan arī citos sociālo tīklu ierakstos.
“Kur tad mūsu valdība? Ja cilvēkiem nav elektrības, ūdens un benzīna, vai tiešām nekas nebūtu jādara pašvaldībām, krīzes vadības centram?” jautā kāds komentētājs, pārmetot premjeram, ka viņš krīzes laikā nav Latvijā.
Cits cilvēks īpaši aktualizē situāciju laukos, kur ilgstošs elektrības pārtraukums var nozīmēt daudz nopietnākas sekas nekā neērtības sadzīvē. Viņš jautā, kas darīts, lai zemniekiem ilgstoša elektroapgādes pārrāvuma laikā būtu pieejami ģeneratori un varētu nodrošināt ūdeni mājlopiem.
Vēl kāda komentētāja vaicā: “Kur ir mūsu ģeneratori?” un jautā, kāpēc krīzes gadījumā valsts nevarētu nodrošināt tos cilvēkiem un saimniecībām, kam rezerves elektroapgāde ir kritiski nepieciešama.
Īpaši emocionāli reaģējuši cilvēki, kuri paši vai kuru tuvinieki pēc vētras ilgstoši palikuši bez elektrības un sakariem. Kāda sieviete norāda, ka viņai ir grūti pieņemt premjera atrašanos ārpus Latvijas brīdī, kad daļa lauku iedzīvotāju jau otro diennakti dzīvo bez elektrības.
“Latvijā daudziem nav elektrības, bet Andris Ukrainā,” īsi situāciju raksturo vēl kāds komentētājs.
Vairāki cilvēki uzsver tieši premjera klātbūtnes simbolisko nozīmi. Viņuprāt, valdības vadītājam katastrofas vai plašas krīzes laikā ir jābūt kopā ar valsts iedzīvotājiem pat tad, ja viņš pats nevar novērst konkrētos elektrotīklu bojājumus.
Tomēr diskusijā izskan arī pretējs viedoklis. Kāds komentētājs ironiski jautā: “Jūs gribat, lai Kulbergs jums personīgi aizbrauc pieslēgt elektrību?”
Šī replika izgaismo diskusijas otru pusi – premjera atrašanās Latvijā pati par sevi nenozīmētu, ka elektrības padeve bojātajās vietās tiktu atjaunota ātrāk. Elektrotīkla remontu veic tam paredzētie dienesti un speciālisti, nevis valdības vadītājs.
Tomēr kritiķi atbild, ka jautājums nav par to, vai premjers pats zāģētu kokus vai remontētu vadus. Viņi runā par politisko vadību krīzes laikā – koordināciju, sabiedrības informēšanu, dienestu darba kontroli un sajūtu, ka valsts augstākā izpildvaras amatpersona ir klātesoša brīdī, kad iedzīvotājiem nepieciešama palīdzība.
Diskusijā netrūkst arī ļoti rupju un personisku uzbrukumu premjeram. Daļa komentētāju savu neapmierinātību pauž aizskarošā formā, īpaši runājot par situāciju lauku saimniecībās un ilgstošajiem elektrības pārrāvumiem.
Vienlaikus no sociālo tīklu komentāriem vien nevar secināt, ka šāds viedoklis būtu visas Latvijas sabiedrības nostāja. Taču ierakstu daudzums un emocionālais tonis rāda, ka daļai iedzīvotāju Kulberga neatgriešanās Latvijā vētras seku likvidēšanas laikā kļuvusi par simbolu plašākai neapmierinātībai ar krīzes vadību.
Un jautājums, ko cilvēki uzdod, patiesībā ir plašāks par vienu ārvalstu vizīti: ko sabiedrībai ir tiesības sagaidīt no premjerministra brīdī, kad valstī notikusi plaša mēroga dabas katastrofa – praktisku iesaisti, politisku kontroli vai vismaz fizisku klātbūtni kopā ar cilvēkiem, kuri palikuši bez elektrības, ūdens un sakariem?
