ASV izlūkdienesti atklāj, ko CIP vadītājs vēstīja Kremlim vizītes laikā Maskavā 0
Bažas par iespējamu Krievijas agresijas paplašināšanos ārpus Ukrainas robežās pieaug laikā, kad Krievija arvien biežāk cenšas pārbaudīt Eiropas valstu gaisa telpas un aizsardzības spējas.
Šādas bažas pastiprinājušās pēc ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktora Džona Retklifa negaidītās vizītes Maskavā. Kā vēsta “Dailymail” avots, vizītes laikā viņš esot brīdinājis Kremli neeskalēt konfliktu Ukrainā, tostarp neizmantot kodolieročus un nevērsties pret Kijivas Rietumu sabiedrotajiem: “Vienkārši to nedariet!”
Brīdinājums esot balstīts uz ASV izlūkdienestu informāciju, kas liecina, ka Krievija varētu būt gatava rīkoties pēc tam, kad tās militārā ofensīva Ukrainā atkal nonākusi strupceļā.
Pēc Retklifa vizītes Kremlis savukārt norādījis, ka vēl esot pāragri runāt par to, vai iespējams pārvarēt dziļo krīzi Krievijas un ASV attiecībās. Vienlaikus Krievijas amatpersonas turpinājušas apgalvot, ka Ukraina karā zaudē.
Situācija kļuvusi īpaši saspringta NATO austrumu flangā, kur Krievijas droni atkārtoti pārbauda alianses dalībvalstu aizsardzības spējas. Taču incidenti arvien biežāk tiek fiksēti arī citās Eiropas valstīs.
Vācijā šomēnes reģistrēti vairāki līdz galam nenoskaidroti dronu incidenti. Leipcigas-Halles lidostā, kas ir nozīmīgs NATO militārās loģistikas centrs un Eiropas bāze Ukrainas aviokompānijai “Antonov Airlines”, uz laiku tika apturēti lidojumi pēc tam, kad pie Ukrainas lidmašīnas tika atrasts drons ar sprāgstvielām.
ASV amatpersonas esot nobažījušās, ka Maskava nākotnē varētu mēģināt ieņemt kādu NATO teritoriju. Iespējamie scenāriji svārstās no plaša mēroga kiberuzbrukuma līdz bruņotu grupu mēģinājumiem ieņemt teritoriju vai militāram iebrukumam NATO austrumu flangā.
Maskava jau tiek apsūdzēta tā dēvētā ēnu kara īstenošanā visā Eiropā. Tas ietver sabotāžu, kiberuzbrukumus, dronus, dezinformāciju un iebiedēšanu.
Šādu darbību mērķis esot radīt traucējumus, vienlaikus nepārkāpjot robežu, kas varētu izraisīt tiešu militāru atbildi.
Lielbritānijas izlūkdienesta vadītāja Anna Kīsta-Butlere iepriekš brīdinājusi, ka Lielbritānija un tās sabiedrotie šobrīd atrodas “telpā starp mieru un karu”, Krievijas aktivitātēm aptverot jomas “no jūras dibena līdz kibertelpai”.
Drošības eksperti arī aicinājuši Lielbritānijas premjerministru Endiju Bērnhemu būt gatavam iespējamai Krievijas reakcijai pēc viņa paustā atbalsta Ukrainai.
Pēc Bērnhema vizītes Kijivā Lielbritānija piekritusi nodot Ukrainai Lielbritānijā ražotu “Scalp” raķešu komponentu rasējumus, lai Ukraina varētu šos tālās darbības ieročus ražot pati. Bijušais Krievijas ārlietu ministra vietnieks Andrejs Fjodorovs pieļāvis, ka Krievijas reakcija uz Lielbritānijas rīcību nākotnē varētu būt ne tikai vārdos. Viņš nav izslēdzis arī tā dēvētu pusmilitāru darbību iespējamību.
Bažas par iespējamiem incidentiem Baltijas reģionā
Krievijas opozīcijas politiķis Garijs Kasparovs paudis bažas, ka Putins varētu vispirms mēģināt pārbaudīt NATO apņēmību Baltijas reģionā. Viņš pieļāvis iespēju, ka Krievija varētu veikt nelielu iebrukumu, izmantojot dronus, piemēram, Igaunijas, Latvijas vai Lietuvas teritorijā, kā arī Polijā.
Pēc Kasparova domām, šāda scenārija iespējamība pieaug, jo Putinam esot nepieciešams stāsts par uzvaru, ko karš Ukrainā viņam šobrīd nenodrošina. Rietumvalstu izlūkdienesti arī ziņo par jaunu uzbrukumu vilni Eiropas aizsardzības uzņēmumiem. Tiek apgalvots, ka sabotāžas veikšanai Krievija izmantojot vietējos noziedzniekus.
Šā mēneša laikā Latvijā aizturēti trīs Latvijas pilsoņi saistībā ar aizdomām par ļaunprātīgu dedzināšanu dronu ražotnē Igaunijā. Savukārt Itālijā un Bulgārijā šomēnes notikuši sprādzieni lielos militārās produkcijas ražošanas uzņēmumos.
Arī Čehijā šā gada sākumā aizturēti četri cilvēki pēc ugunsgrēka, kas gandrīz iznīcināja rūpnīcu, kurā Ukrainai ražoja dronus un termālās optikas iekārtas.
Par iespējamu Krievijas uzbrukumu NATO
Izlūkdienestu avoti norāda, ka iespēja Krievijai pāriet no slepenām operācijām uz tiešu militāru konfrontāciju ar NATO, kas iepriekš tika uzskatīta par maz ticamu, kamēr Krievija turpināja karu Ukrainā, vairs nevar tikt pilnībā izslēgta.
Viens no iespējamiem scenārijiem paredz, ka Krievija varētu mēģināt ieņemt kādu pilsētu vai teritoriju Polijā vai kādā no Baltijas valstīm. Baltijas valstis atrodas starp Krieviju un Kaļiņingradas apgabalu, kur izvietota Krievijas Baltijas flote. Tās arī tiek uzskatītas par vienu no Krievijas dezinformācijas un destabilizācijas prioritātēm.
Polijas drošības eksperti savukārt brīdinājuši par iespējamām nelielām karaspēka iebrukuma operācijām, kuru mērķis varētu būt, piemēram, elektrostacijas. Šādu incidentu varētu mēģināt skaidrot kā navigācijas kļūdu.
Par potenciāli apdraudētām tiek uzskatītas arī Somija un Zviedrija, kas pievienojušās NATO, kā arī Norvēģija, kurai ir sauszemes robeža ar Krieviju un kura aktīvi atbalsta Ukrainu un Rietumu sankcijas.
Tāpat pastāv bažas, ka Krievija varētu mēģināt ieņemt kādu nelielu salu Baltijas jūrā, lai pārbaudītu NATO politisko vienotību un militārās reakcijas ātrumu. Tomēr tiešs uzbrukums NATO Krievijai būtu ārkārtīgi riskants. Aliansei joprojām ir ievērojami lielāki militārie resursi, tostarp vairāk nekā trīs miljoni aktīvā dienesta karavīru, tūkstošiem lidmašīnu un vairāk nekā 1000 militāro kuģu.
Tādēļ izlūkdienestu amatpersonas uzskata, ka tuvākajā laikā lielākais apdraudējums varētu būt sprādzieni, sabotāža, ugunsgrēki un slepenas operācijas, kas tiek īstenotas pašā Eiropā. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gadā Rietumu amatpersonas Maskavu saistījušas ar 191 sabotāžas, ļaunprātīgas dedzināšanas un cita veida traucējumu gadījumu Eiropā.
