Varbūtība ir augsta… Pabriks, balstoties uz savu pieredzi augsta līmeņa sarunu vešanā, izsaka versijas par CIP direktora lidojumu uz Maskavu
0
Par vakardienas ASV Gaisa spēku militārās transporta lidmašīnas “Boeing C-17A Globemaster III” lidojumu no Rīgas uz Maskavu interese šobrīd ir liela visā pasaulē. Izskan virkne spekulāciju, arī pavisam dramatisku, taču oficiāli amatpersonas šo tēmu nekomentē.
Zināms vien, ka Maskavā neizziņotā vizītē ieradās ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Džons Retklifs.
Arī Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas vadītājs, domnīcas “Ziemeļeiropas politikas centrs” direktors Artis Pabriks, kad pajautāju ko vairāk par šo tikšanos, norāda, ka nekādas nianses viņam nav zināmas, taču piekrīt padalīties subjektīvās pārdomās, balstoties uz savu pieredzi šajā nozarē.
Viņš uzreiz uzsver, ka visa informācija par Retklifa lidojumu uz Maskavu šobrīd ir vien spekulācijas, jo mēs neviens nezinām. ne ar ko viņš tikās, ne ko runāja, ne kāds bija rezultāts. “Bet šo un to mēs tomēr varam secināt. Pirmkārt, interesanti, ka Retklifs acīmredzami uzskatīja par vajadzīgu personīgi tikties ar vismaz līdzīga līmeņa Krievijas pārstāvi, nevis sarunas risināt telefoniski. Tātad šoreiz bija nepieciešamība runāt aci pret aci.”
Lai arī kā to negribētos pieņemt, ne visas sarunas esot domātas publikai: “Tās lietas nav domātas publikai, lai spiestu uz vienu vai otru pusi, lai radītu publisku informāciju, kā tas bija, piemēram, pirms 2021. gada Krievijas uzbrukuma Ukrainai, kad ASV dienesti izvēlējās vairāk runāt par iespējamo uzbrukumu.”
Tāpat secinājumus var izdarīt, zinot lidojuma laiku un uzturēšanās ilgumu Krievijā: “Šis lidojums bija samērā ilgs – 4-8 stundas Retklifs uzturējās Maskavā, līdz ar to bija gana daudz iespēju ar kādu tikties, droši vien ar vairāk nekā vienu vai diviem cilvēkiem. Tas, ka viņš lidoja caur Rīgu, ļauj mums spekulēt, ka viens iemesls varētu būt ģeogrāfiskais novietojums, taču pastāv arī samērā liela varbūtība, ka viņam bija tikšanās arī ar Baltijas dienestu pārstāvjiem. Arī par šīm sarunām mēs tuvākajā laikā neko neuzzināsim, varbūt neuzzināsim nekad, kas arī nemaz nav slikti.”
Ko par šo tikšanos kopumā domā A.Pabriks? “Šādas tikšanās bieži nav ar mērķi par kaut ko vienoties. Mērķis mēdz būt kādas ziņas nodošana, piemēram, kā kaut ko darīt. Lielākā daļa analītiķu uzskata, ka šeit saruna varētu būt bijusi divos virzienos. Pirmais variants – par esošo Krievijas situācijas eskalāciju pret NATO, kur lielā mērā notiek operācijas zem 5. panta līmeņa, ko redzam dažādās dedzināšanās, diversijās utt. Tāpēc ir vērtīgi nodot ziņu, lai Krievija nemēģina situāciju eskalēt tālāk. Bet otrais variants – iespējams, jautājums ir par Krievijas attiecībām ar Irānu, kur šobrīd ASV ir iestrēgušas. Nevaru arī izslēgt, ka tika aplūkoti abi šie temati. Bet, ja man jāsaka savs personīgais viedoklis, domāju, ka mērķis bija pārrunāt Rietumu-Krievijas-ASV-NATO attiecības un tālāko to attīstību.”
Ārvalstu mediji vizītes iemeslus saista ar vairākām drošības tēmām. Amerikāņu žurnālists un “The Insider” redaktors Maikls Veiss vēsta, ka Retklifs Maskavā ieradies, lai brīdinātu Krievijas vadību par pieaugošu eskalāciju pret Eiropu un NATO. Viņš norāda uz ASV izlūkdienestu rīcībā esošu informāciju par aizdomīgu Krievijas specdienestu aktivitāšu un dronu incidentu pieaugumu vairākās Eiropas valstīs. Veiss arī raksta, ka sarunās varētu būt apspriesta savstarpēju triecienu pārtraukšana pa Ukrainas un Krievijas enerģētikas infrastruktūru un ostām, kā arī iespējamie deeskalācijas soļi Sumu un Harkivas apgabalos un plašākas iespējas virzīties uz kara izbeigšanu.
Savukārt “The Wall Street Journal” Retklifa braucienu saista ar ASV izlūkošanas informāciju par Krievijas iespējamajiem mobilizācijas plāniem un gatavošanos pārbaudīt NATO apņēmību. Medijs pieļauj, ka CIP direktora uzdevums varētu būt bijis nodot Maskavai tiešu brīdinājumu. Šajā kontekstā tiek atgādināta arī 2021. gada novembra vizīte, kad toreizējais CIP direktors Viljams Bērnss devās uz Maskavu, lai brīdinātu Krievijas vadību par iespējamā iebrukuma Ukrainā sekām.
